Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vizīte ASV tika gaidīta ar lielu nepacietību. Astoņu bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas valdīšanas gadu laikā abu pušu attiecības ir bijušas visai saspīlētas. Obamas administrācija konsekventi uzstāja uz to, ka vienošanās par Izraēlas un neatkarīgas Palestīnas līdzās pastāvēšanu ir ārkārtīgi nepieciešama, lai nodrošinātu mieru Tuvajos Austrumos un atrisinātu Izraēlas domstarpības ar arābu valstīm. Vēl pirms Trampa stāšanās amatā ASV izlēma atturēties ANO Drošības padomes balsojumā, kurā Izraēlas īstenotā ebreju kolonistu celtniecība okupētajās palestīniešu teritorijās tika atzīta par nelikumīgu.
Līdz ar Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā Izraēlā radās cerības, ka ASV politika attiecībā pret Izraēlu mainīsies, jo Tramps vienmēr ir solījis darīt visu iespējamo Izraēlas aizstāvēšanai. Pretēji palestīniešu iebildumiem, Tramps pat rosinājis pārcelt ASV vēstniecību no oficiālās galvaspilsētas Telavivas uz Jeruzalemi, ko gan izraēlieši, gan palestīnieši uzskata par savu īsto galvaspilsētu.
Trešdien, 15.februārī, Baltajā namā tiekoties ar Netanjahu, Tramps uzsvēris, ka centīsies palīdzēt noslēgt miera līgumu ar palestīniešiem, taču tam obligāti nav jāiekļauj divu valstu risinājums.
„Kā jebkurās veiksmīgās sarunās, abām pusēm ir jābūt gatavām kompromisiem. Mēs to zinām. Runājot par ebreju apmetnēm, es vēlos, lai jūs nedaudz ar tām piebremzējat. Mēs kaut ko izdomāsim, un es vēlos redzēt jaunu vienošanos. Ir iespēja, ka šādu vienošanos izdosies panākt, un skatīsimies, kā mums ies,” mudināja Tramps. „Izraēlai būs jāizrāda fleksibilitāte. Es zinu, ka to ir grūti izdarīt. Es apsveru gan vienas valsts, gan divu valstu risinājumu. Man patīk tas risinājums, kas patiks abām iesaistītajām pusēm. Man līdz šim ir licies, ka divu valstu piedāvājums varētu būt vieglākais,” pauda ASV prezidents.
Šādi izteikumi liecina par to, ka ASV līderis varētu būt gatavs atteikties no starptautiski apstiprinātās pozīcijas, kas paredz neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi 1967. gada pamiera robežās. Šādu risinājumu atbalsta gan ANO, gan Arābu līga, gan Eiropas Savienība, gan Krievija.
Komentējot Trampa izteikumus, Netanjahu norādījis, ka Izraēlai ''nav lielāka drauga par Trampu'', piebilstot, ka miera nodibināšanai ir nepieciešams izpildīt divus priekšnoteikumus. Palestīniešiem ir jāatzīst Izraēlas tiesības pastāvēt un, otrkārt, Izraēlai ir jāsaglabā drošības kontrole pār visu Jordānas upes Rietumkrasta teritoriju.
Lai arī Izraēlā ASV prezidenta izteikumi jau uztverti ar sajūsmu, netrūkst arī piesardzīgu komentāru. Tā, piemēram, ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutjērrešs ir aicinājis darīt visu iespējamo, lai divu valstu risinājums tiktu saglabāts.
Savukārt Francija, kas janvārī organizēja Tuvo Austrumu miera konferenci, norāda, ka šo risinājumu nepieciešams padarīt spēcīgāku nekā jebkad iepriekš. Izteikumus komentējuši arī palestīniešu pašpārvaldes pārstāvji, kas pauduši gatavību sadarboties ar ASV prezidenta administrāciju konflikta risinājuma meklējumos, vienlaicīgi paužot gandarījumu par Trampa aicinājumu apturēt ebreju kolonistu apmetņu celtniecību.
