Ceļš uz Prāgu sākās vēl pavasarī, kad NHL izziņoja, kuras komandas šoruden viesosies Eiropā, aizvadot gan pārbaudes spēles, gan regulārās sezonas mačus. Ieraugot sarakstu, priecājos kā mazs bērns saldumu veikalā – Prāgā Rūdolfs Balcers un Sanhosē "Sharks", Tamperē Elvis Merzļikins un Kolumbusas "Blue Jackets". Arī pretiniekos simpātiskas, interesantas komandas ar ļoti meistarīgiem hokejistiem, attiecīgi, Nešvilas "Predators" Čehijā, bet Somijā viesosies jaunie Stenlija kausa čempioni Kolorādo "Avalanche". Nodomāju – perfekti, jāsāk gatavoties.
Kā zināms, dzīvē ne viss norit pēc plāna, un vasaras laikā Balcera līgums "Sharks" tika izpirkts, viņam jūlijā pārceļoties uz Floridas "Panthers". Neko darīt, braucienu uz Prāgu negrasījos atcelt, jo tās tik un tā ir NHL spēles, turklāt Čehijas galvaspilsēta kā galamērķis vienmēr ir patikusi, tiešām iesaku turp aizbraukt.
Spēles Prāgā uzņēma "O2 Arena", kur uz hokeja spēlēm var ierasties vairāk nekā 17 tūkstoši skatītāju. Ja ticam tīmeklī pieejamajai informācijai, tā ir otra ietilpīgākā arēna Eiropā, kur var spēlēt hokeju – vairāk skatītāju uz hokeju var sanākt tikai "Lanxess" arēnā Ķelnē. Šī halle ir pazīstama Latvijas hokeja līdzjutējiem ar zināmu stāžu, jo tur risinājās 2004. gada pasaules čempionāta spēles, bet 2024. gadā arēna atkal uzņems turnīru. Kas zina, varbūt Latvija atkal nonāks Prāgas grupā. Arī atrašanās vieta ir lieliska un ļoti ērti sasniedzama bez auto – turpat pāri ielai ir metro, kas ļauj viegli pārvietoties pa pilsētu.
Visi lieliski zinām, ka hokejs Čehijā ir mīlēts sporta veids ar lielām tradīcijām, plašu līdzjutēju bāzi un attīstītu klubu sistēmu. Šosezon Centrāleiropas valsts čempionātā ir arī varens latviešu hokejistu sastāvs – 11 mūsu hokejisti spēlē Čehijā, nodrošinot trešo lielāko pārstāvniecību līgā un atpaliekot tikai no pašiem čehiem, kā arī slovākiem. NHL viesošanās laikā notika arī vietējā čempionāta spēles, kas, iespējams, izskaidro maču laikā pieredzēto.
Dienas vidū pilsētā milzu ažiotāžu par gaidāmo NHL viesošanos nejuta – varēja redzēt atsevišķus cilvēkus NHL klubu kreklos, bet dzīve Prāgā ritēja savu ierasto gaitu.
Tas arī saprotams, jo pilsēta NHL uzņem ar zināmu regularitāti un tas nav nekas jauns.
No ārzemēm atbraukušie fani, kuru netrūka, devās ekskursijās pa pilsētas slavenākajiem apskates objektiem, bet vakarā apmeklēja spēles. Nevar noliegt, ka NHL "Global Series" maču reklāmu gan netrūka – ar reklāmas plakātiem bija pilnas autobusu un metro pieturas, kā arī citas vietas reklāmai.
Subjektīvs novērojums – NHL un "Depeche Mode" koncerts bija divi reklamētākie pasākumi pilsētā.
Tuvojoties vakara spēlei, pie "O2" situācija mainījās un tur mudžēja dzīvība.
Parasti uz spēlēm ierodos laicīgi, aptuveni divas stundas iepriekš. Jau tobrīd laukumā pie halles pulcējās ļoti daudz cilvēku, lai gan skatītājus vēl vismaz 20–25 minūtes nemaz nelaida hallē. Pieejamo aktivitāšu klāsts gan bija niecīgs – iespēja mest ripu pa vārtiem, kā arī stāvēt garā rindā uz suvenīru bodītēm, kur viss maksā dārgi – krekli par 200 eiro, pat atslēgas piekariņš vai ripa nozīmēja samaksāt vismaz 10 eiro.
Arī ilggadējais pasaules čempionātu ģenerālsponsors – čehu autoražotājs "Škoda" – nelaida garām iespēju reklamēt savu jaunāko elektroauto "Enyaq iV", divus auto ietērpjot abu klubu noformējumā.
Runājot par skatītāju skaitu, arēna nebija līdz galam izpārdota. Skatītāju vietas abos mačos bija aizpildītas aptuveni 90–95% robežās, taču brīvas vietas varēja saskaitīt daudz un diezgan vienkārši.
Abās spēlēs noteikti bija daži simti brīvu vietu, un to var izskaidrot ar biļešu cenām – spēles dienā lētākā biļete pie oficiālā tirgotāja maksāja 160 eiro.
Protams, biļetes jāpērk laicīgi, bet cena nemainījās pēdējos trīs mēnešus. Tas ir augšējā stāvā, bezmaz vai pie arēnas griestiem. Ja ne tik lielajā "Arēnā Rīga" arī no augšējā stāva visu redz tīri labi, tad "O2" izmēra hallē sēdēt tiešām augstu – tās noteikti nav labākās vietas. Biļetes labākās vietās maksāja jau virs 200, 250, pat 300 eiro. Sālīti!
Toties alus cenas kaut nedaudz remdēja mieles par dārgajām biļetēm – 0,4 litru alus glāze maksāja aptuveni 2,30 eiro. Salīdzinājumā – alus pagājušā gada pasaules čempionātā Tamperē maksāja 9 eiro, arī "Arēnā Rīga" alus cena pasākumos reizināma ar divi.
Pārsteidza, ka līdzjutēji arēnā bija kā aizmiguši. Lielāko spēles daļu mačs pagāja kā teātrī, līdzjutējiem cenšoties būt skaļākiem vien brīžos, kad uz lielā ekrāna parādījās uzraksts "Make some noise" (radiet kādu troksni). Protams, skaļas ovācijas saņēma "Sharks" zvaigzne un mājinieku mīlulis Tomašs Hērtls, kurš pirmajā mačā izcēlās ar vārtiem, pamodinot publiku, taču
skatītāji lielākoties bija tiešām miegaini un klusi.
Par kādiem saukļiem un mēģinājumiem atbalstīt varēja runāt tikai otrā mača pēdējās minūtēs, kad "Sharks" centās atspēlēties, taču neveiksmīgi. Biju vīlies.
Salīdzinājumam: zviedri 2019. gada NHL spēlēs Stokholmā bija daudz, daudz aktīvāki un atmosfēra krietni labāka. Iespējams, skaļākie un aktīvākie fani bija kopā ar savām komandām Čehijas līgas spēlēs, kas zina. Protams, ziemeļamerikāņi bija klasiski pieklājīgi, sakot, ka atmosfēra bija "elektrizējoša", bet tās ir tikai pieklājības frāzes. Atmosfēra tāda pilnīgi noteikti nebija.
Vislielākās ovācijas patiesībā izpelnījās cilvēki, kuri nemaz nespēlēja. Šeit runa ir par leģendāro čehu futbola vārtsargu Petru Čehu un vēl jo vairāk leģendāro hokejistu Jaromīru Jāgru – viņi katrs savā spēlē veica simbolisko iemetienu, saņemot visskaļākās mājinieku līdzjutēju ovācijas.
Publika neapšaubāmi bija "Sharks" pusē, kas arī ir likumsakarīgi, jo tur spēlē divi čehu hokejisti Tomašs Hērtls un Radims Simeks. Nešvila tikmēr ir viena no eiropeiskākajām komandām NHL – "Predators" pārstāv deviņi eiropiešu hokejisti, turklāt viņi visi ir komandas vadošie spēlētāji, taču nav neviena čeha. Neskatoties uz to, "Predators" somu uzbrucējam Mikaelam Granlundam bija ieradies prāvs fanu pulks, tērpies viņa kreklos.
Tribīnēs, protams, bija arī latviešu fani, kas bija ieradušies Latvijas kreklos un cepurītēs, bija fani ar vecu vecajiem "Sharks" krekliem un Artūra Irbes vārdu uz muguras. Arī mūsējie katrā ziņā bija pārstāvēti.
Komandu rādītajā hokejā biju nedaudz vīlies. Pašā sākumā ātrumi nebija tik lieli, un pagāja laiks, kamēr spēlētāji ieskrējās – tās tomēr bija pirmās regulārās sezonas spēles. Mača gaitā temps gan tika noturēts vienmērīgi augsts, tomēr skaistas epizodes un meistarības demonstrēšana regulāri mijās ar vienkāršām, nepiespiestām kļūdām. Abās komandās netrūkst izpildītāju, bet skaidrs, ka viņi nebūt nav labākajā spēļu formā.
Otrajā mačā komandas bija krietni vairāk iesilušas – temps lielāks, spēka spēle jau krietni agresīvāka, netrūka arī netīras epizodes, hokejistiem vienam otru bakstot ar nūju un nepakautrējoties pat atklāti ar nūju sirsnīgi iesist pretiniekam pa slidām, atbildot uz dunku mugurā. Nedaudz kliboja ledus kvalitāte, kā arī vieni vārti šķietami lāgā neturējās, regulāri izlidojot no vietas. Par to sūdzējās "Sharks" spēlētāji, jo Nešvilas "Predators" vārtsargam Jusem Sarosam regulāri sanāca tos izsist no vietas arī bīstamās epizodēs.
No Kolorādo "Avalanche" un Kolumbusas "Blue Jackets" spēlēm novembra sākumā Tamperē tieši uz ledus sagaidu vairāk.
Pirmkārt šajās abās komandās būs tiešām visaugstākā līmeņa meistari, bet viņi arī būs iespēlējušies – abas komandas Somijā viesosies brīdī, kad regulārajā sezonā būs nospēlēts gandrīz mēnesis, ar ko būs gana, lai uzņemtu ritmu un spēļu kondīciju.
Gribētos mest akmeni NHL lauciņā par šo spēļu organizatorisko pusi tieši mediju darbam. Pirms sezonas līga izziņoja, ka dzīve NHL atgriežas pirmspandēmijas režīmā, proti, spēlēt var arī pret Covid-19 nevakcinētie, bet ģērbtuves pēc spēlēm ir atvērtas žurnālistiem. Atceroties pieredzi gan Rīgas "Dinamo" spēlēs, gan arī NHL mačos Stokholmā pirms trim gadiem, nopriecājos – žurnālisti izklīst pa ģērbtuvi pie spēlētājiem un vari tikt klāt pie vajadzīgā.
Tomēr Prāgā ģērbtuves palika medijiem slēgtas un parunāties varēja tikai ar tiem spēlētājiem, kurus izveda komandu pārstāvji.
Samērā šaurajos arēnas gaiteņos mediju pārstāvji stājās trīs rindās, lai aprunātos ar "izvilktajiem" hokejistiem, turklāt abu komandu spēlētāji runāja vienlaicīgi, tāpēc ar abu vienību spēlētājiem nemaz nevarēja aprunāties.
Problemātiska bija tieši eiropiešu žurnālistu dzīve, kas ar savas valsts spēlētājiem vēlējās aprunāties dzimtajā valodā. Somiem šādi izdevās tikt pie "Predators" uzbrucēja Eeli Tolvanena, sarunai notiekot tikai somu valodā, kas, protams, nekur neder citu valstu medijiem vai tiem, kas nerunā somu valodā. Somiem gan bija vēl vairāki spēlētāji, kurus viņi tā arī nevarēja satikt sarunai. Tas pats attiecas uz zviedriem un šveiciešiem.
Pēc intervijām vēl noritēja preses konference, kur visi jautājumi bija angļu valodā un tikai pašās beigās pāris jautājumus ļāva uzdot hokejistu dzimtajā valodā.
Protams, mediju "NHL Network", ESPN un "The Athletic" pārstāvjiem, kuru Prāgā bija ļoti daudz, tas bija parocīgi, turklāt viņiem vārds tika dots šķietami biežāk, salīdzinot ar tiem, kurus preses konferences moderators nepazīst – eiropiešiem. Par to biju aizkaitināts, jo ASV mediji šos hokejistus satiks vēl 80 regulārās sezonas spēlēs, bet eiropiešiem tā, iespējams, bija vienīgā iespēja sezonā parunāt ar saviem NHL hokejistiem dzimtajā valodā pēc spēles.
Tas arī dara bažīgu, domājot par spēlēm Tamperē – domājams, ka Elvis Merzļikins dosies laukumā vismaz vienā no tām, spēles dalot uz pusēm ar Jonasu Korpisalo, bet, ja Latvijas vārtsargu uz sarunu neatvilks Kolumbusas kluba preses cilvēki, tad Merzļikina viedokli par maču, iespējams, nemaz neuzzināsim. Vai arī tas būs angļu valodā, nevis latviski. Cerams, protokols spēlēm Tamperē būs atšķirīgs, jo Ziemeļamerikā ģērbtuves tiešām ir vaļā un mediji var runāt ar jebkuru tur esošo spēlētāju.
Merzļikins un "Blue Jackets" Tamperē viesosies 4. un 5. novembrī. Biļetes uz šo spēli izpārdotas jau sen, bet Latvijas Radio un LSM.lv, šķiet, jāsāk komunicēt ar "Blue Jackets", lai Elvja pēcspēles viedokli varētu dzirdēt latviešu valodā.
