Latvijas hronika. Adriāna Roze un operas 100 gadi 15 x 11 metros

Filmas varonis Salmanis, iespējams, ir vienīgais aktīvi strādājošais monumentālās skatuves glezniecības meistars, kurš šodien ir spējīgs uzņemties un īstenot šāda mēroga darbu.

Nacionālajā operā viņš strādā jau kopš 1970.gada, un kopš tā laika ir veidojis scenogrāfiju neskaitāmiem baleta un operas iestudējumiem. Par mākslai veltīto mūžu šogad mākslinieks arī saņēma Latvijas Nacionālās operas fonda balvu.

Ne mazāk svarīgs varonis ir vēsturiskais priekškars un titāniskais darbs 6 mēnešu garumā, kuram stājās pretim Juris Salmanis.

Vērojot mākslinieku darbībā, šķita, ka dzirdams viņa prāta algoritms, rēķinot un pārrēķinot katru nākamo un aiznākamo darbību, bet iespējams, pat simt darbības un lēmumus uz priekšu.

Operas mansarda darbnīca lielajam audekla gabalam bija par mazu, tādēļ viss process tika sadalīts divās daļās, vispirms gruntējot, skicējot un krāsojot vienu tā daļu, bet tad tik atritināta otra puses, un darbs sākās no jauna.

Vēsturiski priekškara stāsts sākās vairāk nekā pirms gadsimta, līdz ar Operas nama, toreizējā Rīgas pilsētas teātra, atklāšanu 1863.gadā. Priekškaru veidoja pēc ēkas arhitekta Ludviga Bonšteta skices, bet atbildīgo uzdevumu īstenoja Hanoveres Galma teātra gleznotājs Žans Robērs Martēns. Greznajam priekškaram jaunajā ēkā nebija ilgs mūžs. Pārdesmit gadus vēlāk -1882.gadā, ēkā izcēlās ugunsgrēks, kas prasīja jauna skatuves darbinieka dzīvību, izpostīja iekārtas un interjeru, tostarp priekškaru, kuru mākslinieks Martēns uzglezno no jauna.

20.gs. 30.gados līdz ar nacionālpatriotisma vilni priekškaru lietoja arvien retāk. 80.gados tas tika noglabāts kopā ar vecajām dekorācijām, un gadu desmitiem to deldēja lietus un mitrums.

Šogad Latvijas Nacionālā opera un balets gatavojas simtās sezonas svinībām, un vēsturiskā priekškara kopijas izveide kļuva par vienu no programmas naglām. Ilgi tika diskutēts, kā tieši atgriezt priekškaru operā, vai tā būs restaurācija vai interpretēta kopija. Lēmums tika pieņemts par labu otrajam, mainot priekškara oriģinālo koloristiku no brūnganiem toņiem uz sarkano. Šāds lēmums pieņemts, lai pielāgotos esošajam Lielās zāles interjeram un sienu krāsojumam, līdzīgi, kā tas tika darīts pirms simt gadiem.

Priekškara pirmizrādīšana notika septembrī - Latvijas Nacionālās operas un baleta 100.sezonas atklāšanas koncertā, bet novembrī to atkal varēs redzēt simtgades svinībām veltītajā koncertā.

Pats mākslinieks Juris Salmanis no pirmizrādēm un koncertiem izvairoties, viņš vairāk uzturas savā mansarda darbnīcā, gleznojot nākamo monumentālo darbu.