Kārlis Streips: Vai tu esi mans perfektākais, lieliskākais, labākais migrantiņš?

Nu viņi ir klāt. Veseli seši ļautiņi no Tuvajiem Austrumiem, kuri mūsu valstī ir ieradušies kopējā Eiropas migrācijas procesa kontekstā. Droši vien bija pārsteigti, konstatējot, ka ierašanās brīdī ap viņiem spieto visi iespējamie mediju pārstāvji, droši vien pēc garā ceļa viņi labprātāk būtu gājuši atpūsties un gulēt, bet ne par to šis stāsts, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas arī ir mediju uzdevums - pēc iespējas lietas rādīt "dzīvajā", kā to citur šajā portālā ir rakstījusi kolēģe un draudzene Rita Ruduša.

Nē, par sešiem bēgļiem šodien rakstu tāpēc, ka, acīmredzot, viņi ir tie seši, kurus mūsu brašā politiskā iekārta sameklēja Grieķijā un Itālijā. Jau labu laiciņu mūsu valsts pārstāvji tur ir rušinājušies un čubinājušies, mums pateikts, ka mūsu valsts grib tādus ģimeniskus cilvēkus, varbūt ar bērniem, bet noteikti ar augstāko izglītību, plus vēl būtu jauki, ka cilvēks prastu kaut kādas valodas, ne jau tikai arābu vai berberu valodu vien. Vēl tik pietrūka, ka cilvēkam arī būtu jāprot dziedāt operu un jāvar salabot salūzušu autobusu.

Pieņemsim, ka tie seši Tuvo Austrumu cilvēki, kuri patlaban ir "Muceniekos", visos iespējamos veidos neatbilst mūsu valsts izvirzītajiem kritērijiem par to, kādi būtu "pareizie" bēgļi un patvēruma meklētāji. Katrā gadījumā viņiem es vēlu tikai visu to labāko, ceru, ka viņi apgūs latviešu valodu un varēs iekļauties Latvijas darba tirgū un izglītības sistēmā ar vislabākajiem rezultātiem.

Taču ņemšanās ap šiem sešiem cilvēkiem arī uzrāda pāris problēmas visā šajā procesā, sākot jau ar tiem kritērijiem.

Kas gan liek mūsu "gudrajām galvām" domāt, ka bēgļu situācija ir tāds "Mis Pasaule" konkurss, kurā mūsu "žūrija" var izvēlēties to smukāko un tvirtāko?

Protams, ka bēgļu starpā arī ir cilvēki ar augstāko izglītību, bumba vai sprāgstviela nediferencē starp tiem vieniem un tiem otriem. Taču tādi cilvēki pilnīgi noteikti ir uz izķeršanu arī citās valstīs. Palasiet šodien kolēģa Oto Ozola komentāru "Delfos" par Vāciju, kur uzņēmējdarbības pasaule jau sen ir kladzinājusi, ka migrācija Vācijai ir vajadzīga kā ēst, jo citādi vienkārši pietrūks darba roku. Kaut kas līdzīgs ir dzirdēts arī mūsu valstī, un es ceru, ka minēto sešu bēgļu gadījumā jau tagad notiek saruna par to, ko viņi prot un kur viņi varēs strādāt, naudu pelnīt un nodokļus maksāt. Taču seši cilvēki Latvijas nodarbinātības problēmas neatrisinās, un arī mūsu valstī ar tām darba rokām tā ir, kā ir. Ja valdība turpinās uzskatīt, ka akceptējami ir tikai tie daži bēgļi, kuri ož pēc maijpuķītēm, nekas tālāk neattīstīsies.

Jāsaka, ir drusku apkaunojošs valsts pārstāvju teiktais, ka patiesībā jau tik daudz to bēgļu, kas gribētu braukt uz mūsu valsti, nav. Vai tad tiešām pie mums ir tik slikti? Protams, nekāda Leiputrija attiecībā uz algām un pabalstiem Latvija nav, bet ir jau pasaulē arī vietas, kur ir daudz trakāk. Jā, pie mums arī mēdz būt krietni aukstāks nekā Tuvajos Austrumos (lai arī šodien tiek prognozēts, ka rīt kārtējo reizi tiks uzstādīts augstākās gaisa temperatūras rekords), taču vai tas bēglim ir izšķirošais jautājums?  Katrā gadījumā ir mazlietiņ skumji domāt, ka bēgļi paskatās mūsu virzienā un pasaka "nu, nē".

Un tāpēc vēl jo trakāki ir "gudro galvu" centieni šo procesu ierobežot vēl vairāk. Šodien vienā no laikrakstiem Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis stāsta, ka pēc tam, kad mūsu valstī ierodas "pirmie desmit, divdesmit uzņemtie bēgļi, [..] vajadzētu iepauzēt un skatīties, kā praksē tiekam galā".  Pirmie seši jau ir ieradušies, tas nav tālu no desmit. Taču politikānis turpina ar domu, ka "šobrīd ir milzu kaislības, īsti nesaprotot, par ko, kas ir saprotama reakcija, jo Eiropā radītais haoss imigrācijas politikas trūkuma dēļ pārnests arī uz šejieni."

Tātad seši cilvēki ir "haoss", kura dēļ tagad jānorauj stopkrāns un jāsaka - viss (Latkovska vārdiem, "jaunajam premjeram būs jāsaka stingrais "nē" ne tikai nākamajai kvotai, bet arī par grafiku: mazāk un lēnāk".).  Mazāk par sešiem?  Lēnāk par to, ka pirmie bēgļi mūsu valstī ieradās apmēram vienu gadu pēc procesa kā tāda sākuma?!  

Un tad vēl topošās valdības agonija par to, kā valdības "deklarācijā" tā smukāk un diplomātiskāk ielikt pacelto vidējo rokas pirkstu, lai Eiropas Savienībai pateiktu to pašu "nē."  Topošais premjerministrs, acīmredzot, saprot, ka Eiropas Savienības dalībvalsts tā īsti rīkoties nevar, bet viņam nelaime ir tie Latkovska pārstāvētie "nacionālisti", kuriem nekad nav bail sabiedrībā vairot ksenofobiju un arī rasismu, jo "nacionāļi", lūk, ir tie īstie un tautiskie, un latviskie utt.  No turienes arī nāk tā doma, ka ar sešiem bēgļiem varbūt pietiek. 

Vācija, mīļie, ir jau uzņēmusi miljonu bēgļu. Jā, ne bez problēmām, bet tomēr. Zviedrija ir uzņēmusi desmitiem tūkstošus bēgļu. Šodien avīzē lasīju, kā Somijas valdības pārstāvis stāstīja par pirmajiem bēgļiem pirms 10 gadiem, kuri somiem esot bijuši "eksperiments", jo somi par bēgļu situāciju esot bijuši "naivi".  Savukārt Zviedrijā, arī to var lasīt šodien presē, arestēti cilvēki, kuri gatavojās uzbrukt bēgļu mītnei ar nažiem un šautenēm, un metāla caurulēm. Kas bija šie cilvēki? Viņu starpā bija … ekonomiski migranti no Polijas!!! Ja varat iedomāties.

Protams, Vācija ir daudz lielāka un bagātāka valsts par Latviju, bet miljons bēgļu tur ir 0,012% iedzīvotāju skaita.  Latvijas gadījumā seši bēgļi ir 0,000003%.  Tas ir "haoss"?  Vēl jo vairāk tāpēc, ka nav jau tā, ka šie seši cilvēki kļuva par "Mucenieku" bēgļu centra pirmajiem klientiem vispār.  "Muceniekos" dažāda veida bēgļi ir bijuši jau sen un krietni vairāk nekā seši. Dažiem patvērums atteikts, citi atkal ir nonākuši sabiedrībā, un, visticamāk, liela daļa no pēdējiem patlaban peras pa dzīvi tāpat, kā to dara mūsu iezemieši. Katrā gadījumā ir arī pierādījumi par migrantiem, kuri grib te dzīvot un palikt, atceros stāstu par ķīnieti, kurš gāja kārtot valodas pārbaudījumu un sev par lielu pārsteigumu ieguva trešo, tātad - augstāko kategoriju. Gribu cerēt, ka arī tie seši cilvēki, kuri tagad ir ieradušies "Muceniekos", darīs tāpat.

Histērija ap bēgļiem valstī, kurā ir ieradušies tikai un vienīgi seši bēgļi - divas ģimenes, pa vienai no Sīrijas un Eritrejas, viņu starpā arī divi pirmskolas vecuma bērni - nav skaidrojama ārpus pretīgas ksenofobijas un arī rasisma kategorijām. 

Laikā, kopš viņi ieradās, ziņots, jā, viņi grib te palikt. Grib iemācīties valodu, bērnus skolā sūtīt, dzīvot normālu, mierīgu dzīvi. Kādi gan pret viņiem var būt iebildumi ārpus anonīmo interneta histēriķu šķirai? Kurš gan vēlas kaut ko citu? Nemācīties valodu, bērnus skolā nesūtīt, dzīvot kara apstākļos? Nekādas pauzes, Latkovska kungs, jo Latvija ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem ir pratusi tikt galā jau krietni sen, un vēl seši cilvēki neko nesalauzīs un nesabojās.  Drīzāk būtu jākaunas, ka mūsu "gudrās galvas" ir tādi auni attiecībā uz šo jautājumu. Jo, atkārtojos, te ir arī ekonomisks jautājums. 

Brīdī, kad piektā daļa visu mūsu iedzīvotāju dzīvo, strādā un nodokļus maksā kaut kur citur un ne tikai mūsu valstī, kādam tie darbi būs jādara. Visticamāk, tie būs bēgļi. 

Arī Eiropas Savienības, kuras dalībvalsts esam arī mēs, kontekstā. Vajag pārtraukt būt provinciāliem pāķiem par šo lietu. Arī tad, ja neuzrodas pats labākais, jaukākais, perfektākais un lieliskākais bēglis.

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti