Viņa skaidro, ka partiju programmās trūkst jaunu un radošu domu, kā risināt problēmas, kuras pašas partijas ir definējušas. Piemēram, tās ir atzinušas, ka valstij trūkst naudas un pastāv sociālā nevienlīdzība. Attiecīgi ir atzīts, ka papildus līdzekļi ir vajadzīgi un sociālā nevienlīdzība ir jāmazina. “Taču soļi, ko piedāvā partijas, ir bez ambīcijām, bez dzirkstelītes un nerisina tās problēmas, kuras pašas partijas ir definējušas kā risināmas,” sacīja Pelane.
Atsevišķas idejas gan jau agrāk ir izskanējušas. Piemēram, uzņēmējdarbībā ieguldīt līdzekļus, kas atrodas pensiju otrajā līmenī. Taču tā ir riskanta ideja, jo uzņēmējdarbība mēdz neizdoties, un tad zūd arī tajā ieguldītie līdzekļi, šajā gadījumā, ieguldījumi pensiju fondos.
Viņa skaidro, ka ir vairāki partiju vienveidīgā piedāvājuma cēloņi. Pirmkārt, pati sabiedrība nezina, ko pieprasīt, jo nav zinoša ekonomikā. “Kāds ir pieprasījums, tāds ir piedāvājums. (..) Sabiedrība nezina, ko pieprasīt. Nevienā vien aptaujā mēs redzam, ka sabiedrība nav ļoti izglītota ekonomikas jautājumos,” žurnāliste uzsver. Nereti sabiedrības prasības aprobežojas ar vēlmi pēc mazākiem nodokļiem.
Otrkārt, daļa no varas šobrīd ir Eiropas Savienības rokās, līdz ar to partijām it kā ir mazāk nozaru, kuras tās var ietekmēt. Tomēr Pelane norāda, ka arī šis apstāklis nedrīkst atņemt partijām vēlmi būt ambiciozākām. “Es nedomāju, ka tāpēc partijām nevajadzētu mazliet ambiciozāk skatīties uz to, ko varētu izdarīt arī šajā rāmī,” sacīja žurnāliste.
Visbeidzot, trešais cēlonis ir bailes nākt klajā ar jaunām idejām, kuras var būt sarežģīti paskaidrot. “Partijas baidās domāt radoši, jo tad būs jāskaidro, ko īsti tu esi domājis, kā tu to panāksi,” pauda Pelane.
Saeimas vēlēšanas notiks sestdien un tajās piedalīsies 13 saraksti. Pelane jau iepriekš intervēja partiju pārstāvjus, izvaicājot tos par iecerēm un viedokļiem ekonomikā. Viņa arī piedāvāja analīzi, kurā kopumā analizēja partiju piedāvājumus ekonomikā.
