Divas nedēļas – augusta pēdējo un septembra pirmo nedēļu – pavadīju, izvaicājot politiķus – lūdzot gan komentēt partijas īsajā programmā iekļauto piedāvājumu tautsaimniecības attīstībai, gan arī atbildēt uz četriem būtiskiem jautājumiem:
- Ko darīt ar nodokļu sistēmu?
- Kur ņemt naudu ekonomikas attīstībai?
- Kur dabūt strādniekus?
- Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais - kā ekonomiku padarīt mazāk atkarīgu no energopiegādēm no Krievijas?
Pirmkārt, gribu pateikties visiem, kas bija gatavi tikties un skaidrot savu partiju īsajās – 4000 zīmju programmās ierakstīto. Šīs īsās programmas par atskaites punktu tika izvēlētas tāpēc, ka ierobežotā zīmju skaita dēļ partijas tur tiešām spēj ierakstīt tikai galvenās prioritātes, ko uzskata par īpaši svarīgām paveikt turpmāko četru gadu laikā. Gribu vien piebilst, ka
ļoti lielā mērā tieši no tā, kā Latvijai veiksies savas ekonomikas attīstībā turpmākos četrus gadus, būs atkarīgs, vai būs nauda pensijām un algu palielinājumam skolotājiem un mediķiem, vai mēs spēsim uzlabot savu veselības aprūpi un, kas jo īpaši aktuāli patlaban, palielināt arī savu aizsardzības budžetu un justies droši.
Otrkārt, nolemjot uzsākt šo darbu, nebiju domājusi, ka tas izvērtīsies tik apjomīgs. Nereti ieplānotā pusstundu garā intervija ieilga pat uz stundu. Saites uz pilniem īsākiem vai garākiem interviju tekstiem varat atrast zem šī raksta, pie katras partijas programmas ekonomikas sadaļas pārskata.
Diemžēl kopējais secinājums, lasot piedāvājumus un runājot ar politiķiem (esošajiem un topošajiem), nav iepriecinošs.
Tā vien šķiet, ka partijas, rakstot 4000 zīmju programmas ekonomikas sadaļu, ir lūrējušas viena otrai pār plecu un špikojušas uz nebēdu.
Iespējams, tāpēc programmas sanākušas tik līdzīgas pat sīvākajiem politiskajiem pretiniekiem, remdenas, tikai ar retiem dažādības elementu uzplaiksnījumiem, bet diemžēl bez īpašas oriģinālais pieejas problēmu risināšanai. Lai arī problēmu Latvijas ekonomikā turpmāko četru gadu laikā netrūks.
Būtiskākā - kur ņemt naudu? Šis jautājums nodarbina teju vai visas partijas un vairāk vai mazāk, bet visās programmās tas tiek skarts. Turklāt runa ir ne tikai par naudu valsts budžetam, lai to sadalot, varētu apmierināt arvien augošās publiskā sektora vajadzības, bet daudz svarīgāk – kur dabūt naudu, ko ielikt ekonomikā un kas paātrinātu tās izaugsmi. Diemžēl Latvijai tā arī nav izdevies izveidot īpaši pievilcīgu vidi investīciju piesaistei un šeit rindā nestāv investori ne ar naudu, ne savām idejām. Atsevišķu partiju piedāvātais risinājums – atrast naudu valsts iekšienē, proti – pašmāju uzņēmumos investēt nākotnes pensionāru naudu, kas nu jau visai ievērojamos apmēros sakrājusies pensiju 2.līmenī. Otrs piedāvātais risinājums - izveidot valsts attīstības jeb investīciju banku, kura atkal naudu varētu ieguldīt vietējo uzņēmumu attīstībā uz uzņēmējiem izdevīgiem nosacījumiem. Trešais variants pārsteidz ar savu negaidīto „oriģinalitāti”– vienkārši sadrukāt tik daudz naudas, cik vajag.
Gribu vien piebilst, ka līdztekus jautājumam – kur ņemt naudu, ne mazāk svarīgs jautājums ir – kas to pelnīs?
Nereti tieši tāpēc, ka nav pietiekami daudz strādnieku, Latvijai ir pagājis garām ne viens vien investīciju projekts. Turklāt darba roku daudzums turpina sarukt – cilvēki noveco un aizbrauc. Patīkamākie partiju risinājumi – dzimstības veicināšana, tautiešu saukšana mājās un izglītības sistēmas reformēšana. Bieži vien maksimālais, kas tiek pieļauts – inženieru un citu augsti apmaksātu speciālistu imports ierobežotā daudzumā. Latvijas sabiedrība baidās no imigrācijas un, neskatoties uz to, ka tuvāko gadu laikā diemžēl darbaspēka trūkums var kļūt par akūtu tautsaimniecības problēmu, politiķi šobrīd nopietni apspriest šādu risinājumu nav gatavi.
Ja atgriežamies pie valsts budžeta, tad visas partijas ir arī pieskārušās nodokļu jautājumam. Ir skaidrs, ka nodokļi skar visus, tāpēc vairāk vai mazāk visi arī zina, par ko ir runa un, protams, arī runā par to. Vienkāršoti visus nodokļu izmaiņu piedāvājumus var sadalīt trīs lielās grupās:
- Pirmā: lai arī nodokļu sistēma ir slikta, to tomēr nevajag neaizskart, lai uzņēmēji nenobītos un neaizmuktu. Daudzi iestājas par stabilitāti un iekonservēšanos pašreizējā situācijā.
- Otrā – nodokļi jāsamazina pārtikai, jo tad nabagi ēdīs vairāk vai vismaz varēs atļauties jaunas zeķes. Un tas savukārt nozīmē, ka patēriņš pieaugs un līdz ar to arī ekonomika attīstīsies straujāk.
- Trešā – beidzot vajag realizēt sociālo taisnīgumu un „sodīt” bagātākos šīs valsts iedzīvotājus, ieviešot progresīvo nodokļu likmi, palielinot kapitāla nodokli, kā arī nosakot lielākas likmes luksusa precēm. Taču, palūkojoties uz statistiku, redzams, ka tas tikai jauki skan vēlētāju ausīm, taču ļoti lielus papildu ienākumus tāpat Valsts kasei nedos, jo 60% no strādājošajiem saņem līdz 700 eiro mēnesī, kas ir pat nedaudz mazāk nekā vidējā darba samaksa valstī. Savukārt nosacīti vairāk par divām vidējām mēnešalgām mēnesī (iespējams, šo cilvēku jau varētu pieskaitīt bagātnieku kastai) - virs 1500 eiro mēnesī - saņem vien 7,9% no strādājošajiem.
Ir skaidrs, ka, neskatoties uz to, ka partijas pirms Saeimas vēlēšanām ļoti negribīgi runā par iespējamo nepieciešamību celt nodokļus, izvairīties no šīs diskusijas pēc vēlēšanām būs ļoti grūti.
To labi var just runājot ar jau pašreiz pie varas esošajiem. Viņi nodokļu stabilitātes solījumos ir daudz izvairīgāki nekā jau pašreizējie opozicionāri vai jaunpienācēji.
Domājot, kāpēc partiju piedāvājums ekonomikas attīstībai turpmākajiem četriem gadiem ir savā ziņā tik paredzams, radās vairākas iespējamās atbildes versijas. Pirmā – partijas saprot, ka situācija nekāda spīdošā nav un visdrīzāk pie varas tiks tie paši, kas jau tagad, tāpēc solīt neizpildāmas lietas īsti negribas, turklāt arī jaunu ideju kā situāciju uzlabot nav.
Otrā – manevra iespējas nav nemaz tik lielas, jo Eiropas Savienība lielos vilcienos diktē nosacījumus ekonomikas izaugsmei un
Latvijai, kā mazai ekonomikai, ir pārāk liela atkarība no šī vienotā tirgus rāmja, savukārt, lai izietu ārpus rāmja, atkal – trūkst ideju un diemžēl arī drosmes (ir cilvēciskas bailes, ka drosmīgu piedāvājumu vienkārši nesapratīs, to nevarēs „pārdot” vēlētājam).
Trešais – iespējams, partijas īsti nav iespringušas un domājušas, kas īsti Latvijai būtu nepieciešams ekonomikas jomā, bet paanalizējušas pēdējā laikā mediju rakstītas ziņas, dažādu ekspertu izteikumus, un tad nu arī, reaģējot uz sabiedrības „pieprasījumu”, radījušas savu „piedāvājumu”. Bet varbūt tīri vienkārši reizēm ir trūcis inovatīvas un modernas domāšanas, ko spēj radīt patiesi spēcīgi prāti, kas – kā norādīja neviens vien partiju pārstāvis sarunā – ir tik nepieciešami Latvijai.
Īsu analīzi par to, ko īsti partijas, kas sacenšas par mūsu balsi piedāvā tautsaimniecības sadaļā, kā arī pilnu interviju ar partiju deleģēto ekonomikas lietu pārzinātāju, meklēt saitēs zemāk:
Nr.1 – Partijas "Latvijas attīstībai" ekonomiskās programmas vērtējums un intervija ar Juri Pūci.
„Ja ekonomika neaugs, neaugs arī darbinieku algas. Tas ir objektīvi. Tad arī pensiju indeksācija nenotiks,” tā intervijā lsm.lv saka partijas premjera amata kandidāts Juris Pūce.
Nr.2 – Partijas "Suverenitāte" ekonomiskās programmas vērtējums un intervija ar Andri Orolu.
„Te ir tāda interesanta situācija – Latvijā paralēli varētu būt gan eiro, gan lati. Novadu nauda ir pēc nepieciešamības,” intervijā lsm.lv saka partijas "Suverenitāte" deputāta amata kandidāts Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru Andris Orols.
Nr.3 - Partijas „Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” ekonomiskās programmas vērtējums un intervija ar Anriju Aumali.
„Ja nācijas mērķis ir – dzīvot pēc iespējas ilgāku laiku, proti, saules mūžu un vairoties, tad būtiska ir veselība. Veselība ir ļoti saistīta ar to, ko ēdam,” intervijā lsm.lv saka partijas pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā Anrijs Aumalis.
Nr.4 Partijas "Vienotība" ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Vjačeslavu Dombrovski.
„Mums ir valsts, kur divi miljoni iedzīvotāji cenšas uzturēt publisko infrastruktūru, sākot no ceļiem un beidzot ar skolām un slimnīcām, kas savulaik tika izveidota aptuveni četriem miljoniem iedzīvotāju. Tas ir grūti," intervijā lsm.lv saka "Vienotības" Zemgales apgabala kandidātes ar trešo kārtas numuru Vjačeslavs Dombrovskis.
Nr.5 Partijas "Izaugsme" ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Andri Skridi.
„Naudas ir daudz ieguldīts, tikai kur tas viss palicis? Privātmājās ap ezeriem,”,intervijā lsm.lv saka partijas pirmais kārtas numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā Andris Skride.
Nr.6 Partijas "Vienoti Latvijai" ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Aigaru Kalvīti.
„Lielā mērā Latvijas valsts labklājība un nākotne ir atkarīga no tā, vai mēs spēsim no Krievijas paņemt naudu vai nespēsim,” intervijā lsm.lv saka deputāta amata kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru Aigars Kalvītis.
Nr.7 – Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, intervija ar Robertu Zīli.
"Un tur neviens nestāsta tādas muļķības, ka varēs pārdot banku „Citadele” par vienu eiro," intervijā lsm.lv saka apvienības premjera amata kandidāts Roberts Zīle.
Nr.8 Latvijas Reģionu Apvienības ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Mārtiņu Bondaru.
„Ēnu ekonomiku mēs apkarojam ar uzticēšanos valsts varai. Lai cilvēki sāktu uzticēties valsts varai, tai ir jāsāk spert tādi soļi, lai mēs varētu tai uzticēties," intervijā lsm.lv sacīja partijas premjera amata kandidāts Mārtiņš Bondars.
Nr.9 Jaunās konservatīvā partijas ekonomikas programmas vērtējums un intervija arJāni Bordānu.
"Latvija vienmēr ģeogrāfiski būs tur, kur tā ir. Mēs nevaram savas iekšējās problēmas norakstīt uz ārējiem apstākļiem," intervijā lsm.lv sacīja partijas deputāta amata kandidāts Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas Jānis Bordāns.
Nr.10 – Latvijas Krievu savienības ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Miroslavu Mitrofanovu.
„Ja runājam par enerģētisko neatkarību, tad, protams, Latvijas Krievu savienība atbalstītu centienus atrast citus enerģijas avotus, tai skaitā arī gāzes importam," tā intervijā lsm.lv saka partijas deputāta amata kandidāts Rīgas apgabalā ar 1.numuru Miroslavs Mitrofanovs.
Nr.11 Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Ivaru Zariņu.
„Tā ir manipulācija, tie ir meli. Latvijai atšķirībā no citām valstīm ilgtermiņa gāzes līgums ir noslēgts līdz 2030.gadam un līdz ar to nekādi traļi-vaļi nevar būt," intervijā lsm.lv saka partijas deputāta amata kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru Ivars Zariņš.
Nr.12 Zaļo un Zemnieku savienības ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Danu Reiznieci - Ozolu.
"Nodokļu ieņēmumi un valsts budžeta izdevumi ir viena kopīga asinsrite. Tā kā, runājot par algu palielinājumu šobrīd, kad skaidri nezinām, kā attīstīties tautsaimniecība, ir jābūt ļoti piesardzīgiem," intervijā lsm.lv saka partijas deputātes amata kandidāte Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ar pirmo kārtas numuru Dana Reizniece - Ozola.
Nr.13 Partijas "No sirds Latvijai" ekonomikas programmas vērtējums un intervija ar Tāli Laizānu.
"Mēs nepārbaudām nevienu savu stratēģisko izvēli - nepārbaudām līdz galam vai līdz tam rezultātam, kad varētu pateikt - tas patiešām strādā un tas nestrādās nekad," intervijā lsm.lv saka partijas deputāta amata kandidāts Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ar devīto kārtas numuru Tālis Laizāns.
