Taču tagad Igaunija attīsta ne vien šādas datu bāzes, kur glabājas Igaunijas valsts pastāvēšanai svarīga informācija, bet piesaista arī investorus, dodot iespēju kļūt par tā sauktajiem Igaunijas e-rezidentiem, jeb virtuālās vides iedzīvotājiem.
Igaunija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas attīsta šādu projektu, un eksperti lēš, ka ar to Igaunija ir krietni priekšā daudzām bagātākām, bet virtuāli krietni mazāk attīstītām Eiropas valstīm.
Izdevuma „The Economist” analītiķis, redaktors, Edvards Lūkass bija pirmais, kurš novembra nogalē kļuva par Igaunijas digitālo rezidentu, Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam klāt esot. Lūkasa rīcībā tagad ir elektroniskā rezidenta digitālā personības identifikācijas karte, kas izskatās gluži tāpat kā Igaunijas pilsoņa identifikācijas karte - ar vārdu, uzvārdu, čipu, dokumenta numuru, balti zilā, Igaunijas karogam līdzīgās krāsās.
Igaunija, kas nereti tiek dēvēta par interneta lielvalsti, tagad ir kļuvusi par līderi ES, attīstot elektroniskā rezidenta statusa projektu ārzemniekiem, kura nolūks ir piedāvāt iespēju piekļūt Igaunijas elektroniskajiem pakalpojumiem, ja viņi vēlas Igaunijā investēt, jau darbojas kādā jomā, mācās un tamlīdzīgi.
Tas nozīmē, iespējas, atvērt uzņēmumu internetā, veikt darījumus, nepieceļoties no krēsla jebkurā pasaules malā, maksāt nodokļus no tāluma un tamlīdzīgi. Tiesa gan, lai karti iegūtu, vismaz reizi uz Igauniju ir jāatbrauc, lai identifikācijas nolūkos atstātu pirkstu nospiedumus un ir jābūt vismaz 18 gadu vecam.
Interese jau tagad ir liela, sarunā ar „Latvijas Radio” atklāj Igaunijas vēstniecības ES digitālais atašejs Lūkass Ilvess.
„Patlaban vairāk nekā 10 000 cilvēku, aptuveni 15 000, ir pierakstījušies šai iespējai un izrāda interesi kļūt par digitālajiem rezidentiem. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir līdz 2020. gadam iegūt 10 miljonus rezidentu. Tas, protams, nav precīzs skaits, tas ir politisks mērķis, taču, līdz ko būsim visu pilnībā attīstījuši un sakārtojuši, par to varētu ieinteresēties miljoniem cilvēku,” saka Ilvess.
Igaunija ar šādu ideju jau tagad ir krietni priekšā daudzām Eiropas vecajām un it kā attīstītākajām valstīm, norāda eksperti, taču, vaicā, vai igauņus nebaida, ka eiropiešus varētu atturēt bažas par datu drošību un aizsardzību, uzskatot, ka virtuālajā vidē tie var kļūt viegli aizsniedzami.
To, ka drošība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, apstiprina viena no projekta dalībniecēm Sireta Šutinga. „Patlaban šī ir viena no pasaulē drošākajām sistēmām, kas garantē absolūtu personisko datu drošību, gluži tāpat kā Igaunijas pilsoņiem. Un mēs šo sistēmu esam izmantojuši jau 15 gadus,” norāda Šutinga.
Interesi par Igaunijas projektu izrādījuši cilvēki no 140 valstīm, arī no Eiropas un Baltijas. Šutinga stāsta, ka sākotnēji bija plānots izsniegt elektroniskā rezidenta kartes tikai Igaunijā, bet tagad tās būs tiesības izsniegt arī Igaunijas pārstāvniecībām ārvalstīs.
