Latvijā
Ģenerālprokuratūra vērtēs «Rail Baltica» ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbības
Ģenerālprokuratūra vērtēs «Rail Baltica» ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbības
Ģenerālprokuratūrā jau 3. jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltica" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Kuluāros runā par koalīcijas paplašināšanu; deputāts Kulbergs noliedz iespēju sašķelt «Apvienoto sar...
Kuluāros runā par koalīcijas paplašināšanu; deputāts Kulbergs noliedz iespēju sašķelt «Apvienoto sarakstu» (papildināts)
Pašreizējai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – veidotajai koalīcijai Saeimā ir knaps pārsvars ar 53 no 100 balsīm. Pērn, veidojot Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadīto valdību, panākumiem nevainagojās centieni izveidot plašāku koalīciju, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nonāca opozīcijā. Pēdējās nedēļās ap Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktualizēts temats, kā koalīciju varētu paplašināt un nostabilizēt.
KNAB lūdz apsūdzēt būvuzņēmēju par kūdīšanu uz kukuļdošanu saistībā ar RAKUS būvdarbiem
KNAB lūdz apsūdzēt būvuzņēmēju par kūdīšanu uz kukuļdošanu saistībā ar RAKUS būvdarbiem
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodevis prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka būvuzņēmējs uzkūdīja savu kolēģi dot kukuli ārstniecības iestādes jaunā objekta būvuzraudzības veicējam. Kukuļošanas mērķis bija panākt, lai uzņēmums Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jaunā infekciju bloka izbūves procesa aizsegā varētu nepamatoti palielināt savu peļņu par 150 000 eiro, informēja KNAB.
Eiroparlamenta priekšvēlēšanu aģitācijai tērēti 2 miljoni eiro; visvairāk – «Apvienotais saraksts»
Eiroparlamenta priekšvēlēšanu aģitācijai tērēti 2 miljoni eiro; visvairāk – «Apvienotais saraksts»
Politiskās partijas un to apvienības pirms aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām limitētajām aģitācijas izdevumu pozīcijām, tostarp aģitācijas materiālu izvietošanai, izlietojušas kopsummā 2 080 975,97 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija. Visvairāk aģitācijai tērējusi vienu Eiropas Parlamenta mandātu ieguvusī partiju apvienība "Apvienotais saraksts".
Sabiedrisko mediju ombuda amata konkursa otrajai kārtai izvirzīti trīs kandidāti
Sabiedrisko mediju ombuda amata konkursa otrajai kārtai izvirzīti trīs kandidāti
Šī gada 13. jūnijā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amata konkursa komisija, pirmajā kārtā izskatot un vērtējot sešu kandidātu pieteikumus, nolēma uz konkursa otro kārtu izvirzīt trīs kandidātus, kuru pieteikumi saņēma augstāko novērtējumu, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).
Par kiberdrošību jādomā miera laikā: Vai Latvijas dati būtu drošībā krīzes stundā?
Par kiberdrošību jādomā miera laikā: Vai Latvijas dati būtu drošībā krīzes stundā?
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kiberdrošība ir ļoti svarīga, lai aizsargātu personu datus, finanšu informāciju un dažādu organizāciju konfidenciālos datus. Tā palīdz novērst identitātes zādzības, krāpšanas mēģinājumus, nodrošina valsts drošību un aizsargā e-komercijas platformas, uzturot uzticību digitālajai videi. Arī Ukrainas pieredze, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam, rāda, ka par kiberdrošību ir jādomā ne tikai laikus, bet tā ir arī tikpat nozīmīga kara vai militāra apdraudējuma gadījumā kā fiziska aizsardzība. Vai Latvijā "X stundā" dati būs drošībā un valsts un citas iestādes būs kiberdrošas, skaidroja Latvijas Radio ierakstu sērijā par civilo aizsardzību Latvijā.
Publiskās peldvietas Latgalē – labiekārtotas, bet ne drošas
Publiskās peldvietas Latgalē – labiekārtotas, bet ne drošas
Pirms mēneša, 15. maijā, Latvijā sākās oficiālā peldsezona. Šajā laikā no ūdenstilpēm izcelti jau 13 bojāgājušie. Neraugoties uz glābšanas dienestu brīdinājumiem un informatīvajām kampaņām, katru gadu peldsezonas laikā noslīkst ap 50 cilvēku. Lielākoties tas saistīts ar alkohola lietošanu, savu spēku pārvērtēšanu un drošības prasību neievērošanu. Glābēji strādā vien 12 Zilā karoga pludmalēs un atsevišķās oficiālajās peldvietās, citur par savu drošību jādomā pašiem. 
Rīgas centrā pārstāda 12 metru garu akāciju
Rīgas centrā pārstāda 12 metru garu akāciju
Tas ir tikpat sarežģīti kā smalkā medicīniskā manipulācijā! Bet, ja būs izdevies, Rīgā elpot kļūs vieglāk. Tā par šīs nakts izaicinājumu – 12 metru gara koka pārvešanu un iestādīšanu pilsētas centrā – saka pārstādītāji. Ar specializētu transportu, celtni un arboristu roku darbu no Pierīgas izrakta, pārvesta un atkal iestādīta ap 80 gadu veca baltā akācija.
Varakļānu novadā pēc apvienošanas krasas izmaiņas neprognozē
Varakļānu novadā pēc apvienošanas krasas izmaiņas neprognozē
Varakļānu novadu 2025. gadā tomēr apvienos ar Madonas novadu, lēmusi Saeima. Latgalieši to dēvē par Latgales robežu pārzīmēšanu, un šīs nostājas atbalstītāji ir arī pašvaldību ministres partijas frakcijā. Pašos Varakļānos šī diena nemierus nav nesusi. Pārmaiņas praktiski iestāsies vien pēc gada, cīņu par varakļāniešu politisko pārstāvniecību Madonas novada vietējie uzsākt nesteidzas.
Trūkst vietu pašvaldību līdzfinansētajās bērnu nometnēs
Trūkst vietu pašvaldību līdzfinansētajās bērnu nometnēs
Teorētiski vasaras nometņu piedāvājums ir plašs un daudzveidīgs, taču realitātē pašvaldību līdzfinansētās nometnes tiek aizpildītas ātri un vietu nav. Citas ir ļoti dārgas un atļauties var retais. Vietvarās saka, ka trūkst naudas, un cer, ka valsts palīdzēs. Tikmēr kārtības sargi norāda – bez nodarbēm atstāti bērni biežāk var nonākt viņu uzmanības lokā.
Aptauja: Pedagogi vecāku iesaisti pārejā uz latviešu valodu skolās vērtē kā viduvēju
Aptauja: Pedagogi vecāku iesaisti pārejā uz latviešu valodu skolās vērtē kā viduvēju
78% aptaujāto skolēnu, kurus šogad skāra pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, atzīst, ka skola ir vienīgā vieta, kurā viņi ikdienā sarunājas valsts valodā. Aptaujājot skolas visā Latvijā, atbildīgā ministrija secinājusi, ka vājākais posms mēdz būt tieši bērnu vecāki. Proti, pedagogi gan skolās, gan bērnudārzos vecāku iesaisti šajā procesā novērtējuši kā viduvēju. Pirmajā gadā paveikto pārejā uz izglītību latviešu valodā šodien kopā izvērtēja izglītības iestāžu direktori un pašvaldību darbinieki no visas Latvijas. Šogad mācības tikai latviešu valodā sāka visi bērndārznieki, pirmklasnieki, kā arī 4. un 7. klašu skolēni.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd