Latvijā
Šī gada 13. jūnijā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amata konkursa komisija, pirmajā kārtā izskatot un vērtējot sešu kandidātu pieteikumus, nolēma uz konkursa otro kārtu izvirzīt trīs kandidātus, kuru pieteikumi saņēma augstāko novērtējumu, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kiberdrošība ir ļoti svarīga, lai aizsargātu personu datus, finanšu informāciju un dažādu organizāciju konfidenciālos datus. Tā palīdz novērst identitātes zādzības, krāpšanas mēģinājumus, nodrošina valsts drošību un aizsargā e-komercijas platformas, uzturot uzticību digitālajai videi. Arī Ukrainas pieredze, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam, rāda, ka par kiberdrošību ir jādomā ne tikai laikus, bet tā ir arī tikpat nozīmīga kara vai militāra apdraudējuma gadījumā kā fiziska aizsardzība. Vai Latvijā "X stundā" dati būs drošībā un valsts un citas iestādes būs kiberdrošas, skaidroja Latvijas Radio ierakstu sērijā par civilo aizsardzību Latvijā.
Viens no Latvijā izplatītiem veidiem, kā traucēt žurnālistu darbu, ir pret tiem izvērst ļaunprātīgu tiesvedību, liekot pavadīt laiku tiesas sēdēs un papīru gūzmā, nevis veicot savu tiešo darbu. Kā atklājies, līdzīgs mērķis traucēt žurnālistu darbu ir arī dezinformācijas izplatītājiem. Kā šī taktika darbojas praksē?
Pirms mēneša, 15. maijā, Latvijā sākās oficiālā peldsezona. Šajā laikā no ūdenstilpēm izcelti jau 13 bojāgājušie. Neraugoties uz glābšanas dienestu brīdinājumiem un informatīvajām kampaņām, katru gadu peldsezonas laikā noslīkst ap 50 cilvēku. Lielākoties tas saistīts ar alkohola lietošanu, savu spēku pārvērtēšanu un drošības prasību neievērošanu. Glābēji strādā vien 12 Zilā karoga pludmalēs un atsevišķās oficiālajās peldvietās, citur par savu drošību jādomā pašiem.
Partiju apvienību "Jaunā Vienotība" turpmāk varētu vadīt premjere Evika Siliņa, šajā amatā nomainot Krišjāni Kariņu.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pieļauj, ka varētu "iesaldēt" "Rail Baltica" stacijas būvniecību pie Rīgas lidostas, lai tādējādi varētu pabeigt Rīgas centrālo staciju.
Tas ir tikpat sarežģīti kā smalkā medicīniskā manipulācijā! Bet, ja būs izdevies, Rīgā elpot kļūs vieglāk. Tā par šīs nakts izaicinājumu – 12 metru gara koka pārvešanu un iestādīšanu pilsētas centrā – saka pārstādītāji. Ar specializētu transportu, celtni un arboristu roku darbu no Pierīgas izrakta, pārvesta un atkal iestādīta ap 80 gadu veca baltā akācija.
Lai atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Varakļānu novadu 2025. gadā tomēr apvienos ar Madonas novadu, lēmusi Saeima. Latgalieši to dēvē par Latgales robežu pārzīmēšanu, un šīs nostājas atbalstītāji ir arī pašvaldību ministres partijas frakcijā. Pašos Varakļānos šī diena nemierus nav nesusi. Pārmaiņas praktiski iestāsies vien pēc gada, cīņu par varakļāniešu politisko pārstāvniecību Madonas novada vietējie uzsākt nesteidzas.
Varakļānu novadu pievienos Madonas novadam, bet valstspilsētas ar blakus novadiem tomēr neapvienos, paredz Saeimā ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Rīgas pilī apbalvoti skolēnu konkursa "Vēsture ap mums" laureāti. Tā temats šogad – "Iela un tās nosaukums". Konkursa mērķis ir veicināt jauniešu zināšanas par Latvijas vēsturi un stiprināt viņu pētniecības prasmes.
Teorētiski vasaras nometņu piedāvājums ir plašs un daudzveidīgs, taču realitātē pašvaldību līdzfinansētās nometnes tiek aizpildītas ātri un vietu nav. Citas ir ļoti dārgas un atļauties var retais. Vietvarās saka, ka trūkst naudas, un cer, ka valsts palīdzēs. Tikmēr kārtības sargi norāda – bez nodarbēm atstāti bērni biežāk var nonākt viņu uzmanības lokā.
Skolās un bērnudārzos pāreja uz izglītību valsts valodā aizvadītajā mācību gadā noritējusi optimāli, un latviešu valodas zināšanas visstraujāk progresējušas bērniem pirmsskolā un sākumskolā. Taču teju pusei jeb vairāk nekā 70 skolu un bērnudārzu jāstiprina prasme un motivācija kvalitatīvi vadīt pārmaiņas un strādāt ar kolektīvu. Ar šādiem secinājumiem ceturtdien dalījās runātāji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konferencē.
78% aptaujāto skolēnu, kurus šogad skāra pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, atzīst, ka skola ir vienīgā vieta, kurā viņi ikdienā sarunājas valsts valodā. Aptaujājot skolas visā Latvijā, atbildīgā ministrija secinājusi, ka vājākais posms mēdz būt tieši bērnu vecāki. Proti, pedagogi gan skolās, gan bērnudārzos vecāku iesaisti šajā procesā novērtējuši kā viduvēju. Pirmajā gadā paveikto pārejā uz izglītību latviešu valodā šodien kopā izvērtēja izglītības iestāžu direktori un pašvaldību darbinieki no visas Latvijas. Šogad mācības tikai latviešu valodā sāka visi bērndārznieki, pirmklasnieki, kā arī 4. un 7. klašu skolēni.
Saeima ceturtdien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA), "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.
Rīgas pilsētas tiesā šodien apmierināja gāzes sprādzienā 2020. gada nogalē Āgenskalnā sabojātās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku prasību pret Rīgas domi par ēkas atjaunošanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Sestdien, 15. jūnijā, gājiena "Riga Pride 2024" laikā no plkst. 11 līdz 14 Rīgas centrā transportlīdzekļu satiksmei slēgs vairākas ielas, informēja Rīgas dome. Savukārt no piektdienas, 14. jūnija, vakara daudzviet aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu.
Valsts iekšējā un ārējā drošība ir valdības darba augstākā un galvenā prioritāte, lai iedzīvotāji Latvijā varētu dzīvot brīvībā, izkopt latviešu valodu un kultūru un šeit veidot sev pārtikušu un laimīgu dzīvi, uzsvērts premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") ziņojumā Saeimai. Līdz ar drošību premjeres otra prioritāte ir tautsaimniecība un konkurētspēja, lai vairotu valsts un katra iedzīvotāja pārticību.
No "Apvienotā saraksta" (AS) Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētais Reinis Pozņaks tomēr neiekļausies Eiropas Tautas partijas (ETP) grupā, tā vietā izvēloties Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupu.
Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
