Ziņas
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 13. jūnija fotogrāfijas.
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") pieņēmusi lēmumu atkāpties no ministres amata. Ministre beigs pildīt amata pienākumus 17. jūnijā, liecina Kultūras ministrijas (KM) paziņojums medijiem.
Krievijas iebrukuma dēļ savas mājvietas pametuši daudzi Harkivas un Sumu apgabala pierobežas rajonu iedzīvotāji. Nepārtrauktās apšaudes liek līdzīgu lēmumu pieņemt arī cilvēkiem blakus esošajā Čerņihivas apgabalā.
Aizvadītajā nedēļā no Latvijas uz savu dzimteni devās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris Džonatans Koks. Viņš savus amata pienākumus mūsu valstī pildīja sešus mēnešus, un tagad viņu rotācijas kārtībā nomaina cita militārpersona. Kādi iespaidi viņam palikuši par mūsu valsti un bruņotajiem spēkiem?
Norvēģija un Kanāda kopā piešķirs vairāk nekā 100 miljonus eiro Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai. Krievijas gaisa triecienu dēļ valstī ir regulāri elektrības padeves pārtraukumi un iedzīvotāji ar bažām gaida ziemu.
Izraēlas armijas pārstāvji īpašā paziņojumā brīdinājuši par pieaugošajiem draudiem, ko rada Libānā bāzētais "Hizbollāh" teroristu grupējums. Tas varētu liecināt par plašākas militāras kampaņas sākumu pret Irānas atbalstītajiem ekstrēmistiem.
Lai gan kopš Covid-19 ierobežojumiem un plašas vakcinācijas pagājuši vairāki gadi, Latvijā tas joprojām ir viens no populārākajiem dezinformācijas tematiem. Kādus stāstus ārvalstu un vietējie maldinātāji par kovidu izplata tagad?
Tas vien, ka Šveicē vispār tika sarīkots Ukrainas miera samits, ir uzskatāms par Ukrainas diplomātisko uzvaru. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Kārlis Bukovskis.
Saskaroties ar daudzajiem konfliktiem visā pasaulē, kodolvalstis stiprina savus atomieroču arsenālus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).
"Euribor" likmes pieaugums skāra ne tikai nekustamo īpašumu tirgu, kur darījumi notika galvenokārt sekundārajā dzīvokļu tirgū un faktiski apstājās darījumi jaunajos projektos, likmju pieaugums negatīvi ietekmēja arī auto nozari. Lai gan pērn jaunu auto tirgus pieauga par 10%, iedzīvotāji automašīnas iegādei mazāk izmantoja līzingu, priekšroku dodot patēriņa kredītam ar fiksētu likmi vai auto iegādei izmantoja savus uzkrājumus.
Vairāk nekā 1,8 miljoni islāmticīgo šajās dienās ieradušies Saūda Arābijā uz ikgadējo svētceļojumu – hadžu. Dažādi rituāli notiek gan svētajā pilsētā Mekā, gan tās apkaimē.
Vairāk nekā 2750 notiesāto vīriešu ir atbrīvoti no Ukrainas cietumiem, lai piedalītos karadarbībā. Tieslietu ministrs Deniss Maļuska izteicies, ka, pēc viņa prognozēm, pirmajā vervēšanas posmā par brīvprātīgajiem piekritīs kļūt vismaz četri tūkstoši notiesāto.
Dažos Latvijas novados kartupeļu laukus jau apsēdušas pirmās Kolorādo vaboles, kas var nodarīt lielu skādi tupeņiem. Speciālisti brīdina – lauki rūpīgi jāapseko un, parādoties šiem kaitēkļiem, nekavējoties jārīkojas, lai stādījumu saimnieki rudenī nepaliktu bez ražas.
Neraugoties uz Krievijas agresiju, Ukrainas speciālisti turpina darbu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Uzmanība tiek veltīta arī mūsdienu māksliniekiem, tajā skaitā pasaulslavenajam anonīmajam grafiti meistaram Benksijam.
Pirmdien, 17. jūnijā, Rēzeknes novada domes ēkā notiek forums "Valsts un pašvaldību sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām", ko rīko Latgales kongresa lēmumu izpildes padome un Latgaliešu kultūras biedrība.
Ziņas vieglajā valodā 16. jūnijā.
Šī nedēļa "Rail Baltica" projektam bija kā pāri ejošs virpuļviesulis. Tagad ir skaidri zināms, ka visās trīs Baltijas valstīs tikai pirmā kārta vien izmaksās vairāk nekā 15 miljardus eiro, bet viss projekts – vairāk nekā 23 miljardus, un nevienai no valstīm šādas naudas nav. Latvijai kopējā summa aplēsta uz 9,6 miljardiem eiro, bet pirmā posma kopējās izmaksas varētu būt ap sešiem miljardiem. Latvijas valdība pēc ilgas lemšanas vienojās atgriezties pie sarežģītākā, bet Latvijai visērtākā pirmā posma scenārija – izlaižot vilcienu cauri visai Rīgai. Lai saprastu, vai tas patiešām ir izdarāms, valdība Satiksmes ministrijai uzdevusi sniegt atbildes līdz 30. jūnijam, ziņo LTV raidījums "De facto".
Līdz šī gada vidum ir jāpabeidz žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju. Līdz gada beigām lielākoties – arī uz robežas ar Krieviju, izņemot purvus, kur termiņš ir pagarināts līdz nākamā gada oktobrim. Tomēr, kaut gan Valsts robežsardzes rīcībā ir īpašs pretdronu aprīkojums, no bezpilota aparātu pārlidojumiem mūsu austrumu robeža nav pilnībā pasargāta. Par risinājumu varētu kļūt tā saucamais dronu mūris uz sešu valstu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Taču, kā ziņo raidījums "De facto", izskan bažas par idejas praktisko realizāciju.
Politikas kuluāros jau kādu laiku pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un arī pēc tām virmoja runas par izmaiņām valdošajā koalīcijā, turklāt versijas bija pretrunīgas: gan par "Apvienotā saraksta" (AS) sašķelšanu, piesaistot atsevišķus frakcijas deputātus, gan par AS gatavību atgriezties valdībā "Progresīvo" vietā. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", šādas versijas necirkulēja bez pamata, taču vismaz šobrīd šie scenāriji vairs nav aktuāli. Arī no premjeres teiktā kļuvis skaidrs, ka sarunas par koalīcijas paplašināšanu vai balsu piesaistīšanu nav devušas nekādu taustāmu rezultātu.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti kārtējo reizi akcentēja reģionālās atšķirības Latvijā. Ar savu īpaši atšķirīgu situāciju atkal izceļas Latgale, taču arī citos Latvijas novados dažādība iezīmējas. Lai vēlētāju izvēles atspoguļotu uzskatāmāk, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" aprēķinājis, kurus Latvijas pārstāvjus Latvija sūtītu uz EP, ja visa Latvija balsotu kā atsevišķi vēlēšanu apgabali.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
