Viņš atgādināja, ka pirms pāris valdībām regulāri notika „šāda berze un konflikti”, kad ZZS darīja pēc sava prāta.
„Mēs [ZZS] to laivu sašūposim tik tālu, ka mazliet ūdens iesmelsies, bet viņa neapgāzīsies un mēs visi neizbirsim upē. Tas ir brīdinājums, ka šī taktika atkal sāksies,” vērtēja Kaža.
Šādas rīcības mērķis, pēc žurnālista domām, ir ZZS vēlme nomainīt premjeru un pārkārtot valdību pēc savas patikas, un jau dzirdēts, ka šajā amatā varētu ielikt „kādu jaunāku sievieti” – Danu Reiznieci-Ozolu, bet „Vienotības” kandidāts būtu Andris Piebalgs.
Savukārt žurnāliste Anita Daukšte ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa izteikumus pēc balsojuma nodēvēja par „emocionālu izvirdumu”, raksturojot situāciju koalīcijā. ZZS nevar gribēt Ministru prezidenta krēslu, ja Valsts prezidents nav no „Vienotības”, turklāt apšaubāmi, ka ZZS mērķis vai stratēģiskais plāns ir premjera amats.
„ ZZS ir pietiekami liels ministru skaits un iekšējā apmierinātības pakāpe ar notiekošo koalīcijā ir lielāka, nekā Brigmanis izteica ātrumā pēc balsojuma,” uzskata Daukšte.
Viņa arī uzsvēra, ka prezidenta kandidātam ir liela nozīme, ņemot vērā ārpolitisko situāciju, un būtu bezatbildīgi šo amatu uzticēt cilvēkam no malas jeb bez politiskās pieredzes. „Šim cilvēkam ir jābūt absolūti prognozējamam un izprotamam,” piebilda Daukšte.
Arī žurnālists Sandris Metuzāls uzskata, ka ZZS patlaban jūtas ļoti komfortabli, ne par ko lielā mērā neatbild, jo visu atbildību nes premjere, kas nav ārkārtīgi harismātiska. „Valdība dzīvo kā diezgan pelēka un amorfa masa,” viņš vērtēja.
Tikmēr raidījuma vadītājs Kārlis Streips aicināja padomāt – ja šī valdība patiešām kristu, vai tiešām kāda partija vēlētos veidot Ministru kabinetu kopā ar Ingunu Sudrabu („No sirds Latvijai”) vai Artusu Kaimiņu (Latvijas Reģionu apvienība), vai „Saskaņu”.
Jau ziņots, ka asu vārdu apmaiņu koalīcijā izraisīja 5.februāra Saeimas sēdes galīgais balsojums par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja, ka Saeima prezidentu ievēlētu atklāti. Pēc vairākām pārbalsošanām un kvoruma noraušanas mēģinājumiem balsojums arī nenotika. Šis jautājums tiks pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi, tomēr ir paguvis radīt nopietnu spriedzi koalīcijā, jo ZZS uzskata, ka partneri ir nopietni pārkāpuši koalīcijas līgumu.
Balsojumā par Satversmes grozījumu nodošanu komisijām vispirms ar vienas balss pārsvaru uzvarēja to pretinieki – ZZS, „Saskaņa” un „No sirds Latvijai”. Tomēr „Vienotība”, Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība lūdza par to pārbalsot. Pēc pāris reižu pagarinātā pārtraukuma Saeima nolēma tomēr pāriet pie nākamā jautājuma.
Saeimā demonstrētās domstarpības starp valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību parlamenta kuluāros uzjundījušas runas par Zaļo un zemnieku savienības vēlmēm vājināt partneru pozīcijas ar mērķi nākotnē iegūt valdības vadītāja krēslu.
Tāpat parlamenta kuluāros izskan, ka ZZS esot vēlme nomainīt vienu no valdības partneriem, proti, VL-TB/LNNK, pieaicinot koalīcijā "No sirds Latvijai" (NSL). Šāda iespēja gan netiek izskatīta nopietni, jo kopumā šīm trim partijām būtu vien 51 balss, ieskaitot Veiko Spolīti, kurš ir izstājies no "Vienotības", tomēr turpina sadarboties ar partijas frakciju. ZZS gan noliedz, ka gribētu veikt izmaiņas koalīcijas sastāvā, un uzskata, ka, pat mainoties premjeram, darbs jāturpina pašreizējai koalīcijai.
