"Dod pieci 2021"
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad izcels vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.
Ceturtdienas, 23. decembra, vakarā pēc 154 stundu nepārtraukta tiešā ētera noslēdzās labdarības maratons "Dod pieci". Šajā gadā nauda vākta cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai pielāgotu vidi un padarītu to iekļaujošāku. Maratonā tika saziedoti vairāk nekā 470 tūkstoši eiro, kas ir līdz šim lielākā "Dod pieci" vēsturē saziedotā summa. Stikla studijas "Pieci.lv" dīdžeji Magnuss Eriņš, Linda Samsonova un Elīna Baltskara neslēpa emocijas:
"Vēl joprojām, man liekas, ir ļoti grūti parunāt. Saprotot to, cik lielas izmaksas ir tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts, ir tiešām prieks redzēt tik lielu summu, jo mēs varēsim palīdzēt daudziem, daudziem cilvēkiem.
"Man liekas, ka svarīgākais ir nevis tas, cik mēs esam savākuši ziedojumos, bet tas, ka mēs nedēļu runājām par to, ka šie cilvēki beidzot būs redzami.
"Es priecājos par to, ka mēs palīdzēsim cilvēkiem tuvākajā laikā.
Liela artava, vairāk nekā 80 000 eiro no kopsummas ir šī gada skrienošā dīdžeja Toma Grēviņa savākta. Viņš labdarības maratona laikā skrēja piecus īstus maratonus visā Latvijā par vismaz 10 000 eiro lieliem uzņēmumu ziedojumiem. Un uzreiz pēc pēdējā maratona Grēviņš neslēpa, ka kājas, tā teikt, esot "pamatīgi piedzītas", bet gandarījums ir liels.
"Es tieši šobrīd jūtos ārkārtīgi gandarīts par to, ka šī dullā ideja ir absolūti atmaksājusies – respektīvi, es esmu pats savu "Dod pieci" uztaisījis. Un tas ir devis milzīgu ieguldījumu," vērtēja Grēviņš.
Šī gada labdarības maratona vēstnese bija pārstāve no Latvijas Radio Ziņu dienesta – Justīne Savitska.
Arī viņa ir pārsteigta par lielo atbalstu, norādot, ka pēc šāda projekta krietni lielāka uzmanība jautājumam jāpievērš arī valstij un pašvaldībām.
"Arī no iepriekšējiem gadiem nav tā, ka nekas nav izdarīts no tā, kas ir bijis tajās atklātajās vēstulēs pēc maratona beigām. Es ļoti ceru, ka kaut kas no tā visa tur parādīsies. Svarīgi ir jau arī tas, ka sabiedrība ierauga un saprot," sacīja Savitska.
Tāpat labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Dimanta neslēpa prieku par Latvijas sabiedrības spēju vienoties kopīgam mērķim.
"Latvijas sabiedrība sarežģītos apstākļos gan, kad ir pandēmija, gan, kad ir enerģētikas krīze, ir saziedojusi gandrīz pusmiljonu vienai noteiktai sabiedrības grupai – cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Tas liecina, ka mūsu sabiedrība ir sirsnīga, solidāra un ir gatava viens otram palīdzēt. Tas pirmām kārtām.
Un otrām kārtām, tas nozīmē ļoti praktisku palīdzību, kuru saņems cilvēki, kuriem ir vai nu kustību traucējumi vai dzirdes un redzes traucējumi un kuriem būs nepieciešams atbalsts. Piemēram, izkļūt no mājas un varbūt nākamgad atnākt šeit uz Doma laukuma studiju un mēs viņus redzētu daudz vairāk," sacīja Dimanta.
Savukārt Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons vadītājs Ivars Balodis, vaicāts par to, kas reāli paveicams ar savākto summu, skaidroja – vajadzības ir ļoti atšķirīgas un tādēļ skaidras atbildes neesot, jo vienam nepieciešamie pielāgojumi var izmaksāt simtus, bet citam – desmitus tūkstošus eiro.
Palīdzībai pieteikties var dodoties uz "ziedot.lv" mājaslapu, aizpildot palīdzības pieteikuma anketu, norādot savus kontaktus un piesakot, kāda palīdzība nepieciešama. Tālāk jau "ziedot.lv" un "Apeirons" izvērtēs pieteikumu un sniegs palīdzību.
