ĪSUMĀ:
- Latvijas Radio sastapts sabiedrības loceklis norāda uz to, ka odekolonu var iegādāties jebkurš un jebkad.
- Viņš kopā ar domu biedriem sūdzēsies ministrijās, ka tās neko nedara.
- Bezpajumtniece Latvijas Radio stāsta, ka odekolonu dzer, jo tas ir lētāks.
- Veikalā iesaka odekolonu jaukt ar limonādi.
- RAKUS ik gadu nonāk vairāki simti un pat tūkstoši cilvēku, kuri ir lietojuši par daudz grādīgos dzērienus.
Ziedoņdārzu Latvijas Radio izvēlējās tāpēc, ka šis ir viens no iecienītākajiem satikšanās punktiem tiem, kuri ieraduši apreibināties ar odekolonu. Var novērot, ka parkā līdzās pastāv vismaz divas paralēlās pasaules: sportiski ļaudis, kuri vieglā solī skrien apli aiz apļa un vecāki ar bērniem, kuri parku izvēlas ikvakara pastaigai, kā arī dzīves baudītāji, kuri krēslas aizsegā lieto grādīgos dzērienus. Taisnības labad jāsaka, ka parka soliņus iecienījuši ne tikai ļaudis, kuri, lai apreibinātos, ir gatavi dzert odekolonu, bet arī tie, kuri samērā atklāti malko vīnu un citus smalkus dzērienus un nemaz necenšas tos paslēpt somas dziļākajā nodalījumā.
Lai parādītu jau savākto informāciju par netāli esošajā veikalā nopērkamo odekolonu, kuru cilvēki lieto nevis pēc skūšanās, kā tas uzrakstīts uz pudeles, bet dzer iekšķīgi, Ziedoņdārza apkaimes iedzīvotājs Ģirts Lakstīgala uzaicina pie sevis ciemos. Viņš kopā ar vairākiem domu biedriem vāc parakstus, lai šo produktu no veikalu plauktiem izņemtu.
„Viens mūsu arguments – vai tas ir denaturēts. Otrs – odekolons ir dzēriens, no kura apreibinās, un veikals zina, kādam nolūkam to pērk, un cilvēki ar odekolonu nedomā smaržoties. Vēl to pārdod nakts laikā, kā arī šis dzēriens ir pieejam nepilngadīgiem, mazgadīgiem bērniem. Tas, ka likumā nav rakstīts, ka nedrīkst pārdod odekolonu, nestrādā.
Tas tik un tā ir spirta izstrādājums. Tas ir brīvā apritē, bez akcīzes nodokļa, bez nakts ierobežojuma, bez nepilngadīgo ierobežojuma.
2016. gadā bija sižets, kur Liepājā nomiris viens cilvēks, kurš dzēris tādas pašas markas odekolonu, kas nopērkams veikalā netālu no Ziedoņdārza. Mēs sūdzamies par ministriju bezdarbību. Mēs sūdzēsimies pret Izglītības ministriju, jo te atrodas bērnudārzs. Tad arī Veselības ministriju un Labklājības ministriju tāpēc, ka tās ir maznodrošinātās personas, kuras tirgotāji izmanto,” stāsta Lakstīgala.
Viņš uzsver, ka mērķis nav panākt netāli esošā veikala slēgšanu, bet gan pievērst vairāku ministriju uzmanību, lai tiktu no veikalu plauktiem izņemti šie odekoloni, kas bīstami cilvēka veselībai. Viņš arī vairāk pastāsta par kārtību, kā veikalā noris odekolona tirdzniecība.
„Viņš bezpajumtniekus nelaiž iekšā. Paņem naudu un iznes odekolonu pie durvīm. Viņi ir smakojošā apģērbā. Citi saka – cīnīties pret bomžiem. Es domāju, ka viņi ir tādi paši upuri. Viņi ir maznodrošināti, sociāli neaizsargāti. Turklāt alkoholisms nav žūpošana. Viņi vienkārši piedāvā lētu produktu, kuram viņi var saubagot naudu. Viņi staigā pa ielām un ubago naudu. Varbūt šāds bizness izspiež točkas. Un varbūt tam ir kāds pozitīvs iespaids,” norāda Lakstīgala.
Viņš stāsta, ka pašvaldības policija Ziedoņdārzā ir biežs viesis un savāc tos, kas no apreibināšanas ir pārlieku saguruši. Ar diviem bezpajumtniekiem aprunājās arī Latvijas Radio. Viņi laipni pastāstīja gan to, kur var iegādāties dzērienu, kuru viņi tobrīd malko, gan to, cik tas ir stiprs. Tāpat noskaidrojās, ka odekolonu var iegādāties gan Centrāltirgū, gan Čiekurkalna tirgū. Vai šāds odekolons ir jaunums vai tomēr pieejams jau sen, sieviete sāk stāstīt:
„Kad es biju apmēram 15 gadus jauna, tad es redzēju, kā cilvēki uz soliņa sēž un dzer odekolonu. Man tas šķita nesaprotami. Tagad pati dzeru. Man rīts sākas ar kokteili par 1,29 eiro, pēc tam dzeru spirtu par 2 eiro, bet vakaru beidzu ar odekolonu.
Aprēķins tāds - šņabim mazāk grādu, bet dārgāks. Odekolonam vairāk grādu, un tas mazāk maksā. Viss princips.”
Arī Latvijas Radio žurnāliste nolemj nopirkt odekolonu un pie reizes uzzināt ko vairāk par šo dzērienu. Ir dzērieni bez garšas, ir arī ar gurķu aromātu. Uz jautājumu, vai odekolonu daudz pērk, pārdevēja atbild ar vienu vārdu – ārprāts. Odekolons veikalā nav paslēpts vis kādā tālākā plauktā, bet atrodas pie kases, acu augstumā.
Odekolonu labāk esot šķaidīt ar limonādi.
„Vajag šķaidīt. Tā viņi visi dara. Limonādi ņem. Tas nav jaunums. Tas ir losjons pēc skūšanās. Tas agrāk arī bija. Mūsu veikals tirgo kādus divus gadus,” stāsta pārdevēja.
Latvijas Radio sazinājās arī ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnisko toksikologu Robertu Stašinski. Viņš skaidro, ka uzņemšanas nodaļa ir kā milzīgs filtrs, kurā visiem veic analīzes, izmeklē. Ja pacientu stāvoklis ir smags, tad tas paliek slimnīcā ārstēties ilgāk. Tomēr lielākā daļa no pacientiem, kas nonāk līdz uzņemšanai, tālāk par šo slieksni netiek. Dažas stundas saņem palīdzību un tiek laisti mājās vai bezpajumtnieku gadījumā – uz ielas.
„Odekolons satur spirtu. Un vienalga, vai viņš ir dzēris smalku konjaku vai lētu odekolonu. Asinīs mēs konstatējam spirta koncentrāciju. Problēmas rada spirts. Ja mēs paziņojam, ka visiem kosmētikas līdzekļiem, kas satur spirtu, ir jāpaceļ nodoklis vai jādubulto cena, tad to visvairāk izjutīs kosmētikas veikals un mēs, ikdienas lietotāji. Savukārt konkrētie cilvēki, kas lieto alkoholu ar nosaukumu odekolons, viņi vairs netiks ievesti kā odekolons, par ko jāmaksā barga nauda, bet viņi jau tiks ievesti - filozofēju - kā grīdas mazgāšanas līdzekļi ar spirta piedevu. Un tiks pārdoti citādā veidā. Atkal par mazu naudu. Līdz ar to - vai mēs tādā veidā atrisināsim un panāksim, ka šis netiks pārdots? Nezinu,” spriež Stašinskis.
Viņš stāsta, ka līdz slimnīcai diemžēl ik gadu nonāk vairāki simti un pat tūkstoši cilvēku, kuri ir lietojuši par daudz grādīgos dzērienus. Kad kļūst vēsāks, tad pacientu pieplūdums ir lielāks. Liela daļa izdevumu gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem, jo ievestie pacienti nereti paši nodokļus nemaksā. Ir tikai patērētāji.
Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") intervijā Latvijas Radio norādīja, ka cīņa ar odekolonu būtu alkoholisma problemātikas pseidorisinājums un darbības imitācija. Valdība pieļāvusi "mežonīgu kļūdu", samazionot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un tādāļ ir jāiet atpakaļ uz to kārtību, kas eksistēja pirms "pierobežas veikalu glābšanas plāna", pauda Viņķele.
Tāpat nepieciešamas citas izmaiņas alkohola tirdzniecībā, piemēram, mainot to, ka reibinošie dzērieni ir brīvi pieejami azartspēļu vietās, kā arī apkarojot lētus stiprā alkohola iepakojumus.
