Dienas ziņas

Baltkrievijā piemin līdz nāvei piekautu mākslinieku

Dienas ziņas

Covid-19 pasauli padara nestabilāku

Speciālistu piesaiste reģionos joprojām nesokas

Zemgalē joprojām trūkst neirologu, ķirurgu un citu mediķu

Jau otro gadu jaunos ārstus un medicīnas atbalsta personālu reģioniem piesaista ar finansiāliem bonusiem no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tomēr mediķu joprojām trūkst gandrīz visās ārstniecības iestādēs. Pēc Veselības ministrijas apkopotajiem datiem, Zemgalē visvairāk trūkst neirologu un ķirurgu, traumatologu un rehabilitācijas ārstu.

Jelgavas poliklīnikas zvanu centrs ik dienas saņem vairāk nekā 1000 zvanus. Lai nepietrūktu personāla un pacientu vajadzības varētu apmierināt, jau pagājušajā gadā poliklīnika iesaistījusies ES finansētā projektā, kas ļāvis piesaistīt medicīnas māsas.

"Šī projekta ietvaros piesaistījām trīs māsas. Ceram, ka viņām viss veiksies. Pašlaik māsas mums ir nodrošinātas, bet savukārt ir ļoti, ļoti izteikts trūkums ar ārstiem dažādās profesijās. Tas nav saistīts ar Covid-19, drīzāk ar to, ka vai nu ir neziņa, negribēšana, vai arī samaksa nav tāda. Katrā gadījumā ultrasonogrāfists un rentgenogrāfers ir ļoti gaidīti," stāstīja ''Jelgavas poliklīnikas'' valdes locekle Kintija Barloti.

Pašlaik poliklīnikā trūkst arī neirologa un kardiologa, bērnu zobārsta. Ģimenes ārstu pašreiz esot pietiekami, tomēr, lai veiktu  paaudžu nomaiņu, arī šeit būtu nepieciešami jaunie speciālisti. Jau otro gadu ārsti, māsas un citas ārstniecības personas pārcelties uz reģioniem tiek mudinātas ar Eiropas Sociālā fonda projekta labumiem. Proti, projektā iesaistītais medicīnas personāls  apņemas vismaz piecus gadus strādāt ārpus Rīgas, par ko papildus atalgojumam saņem kompensāciju.

Šis projekts uz Jelgavu atvedis psihiatri Kristu Brūnu, kura tagad strādā slimnīcas ''Ģintermuiža'' uzņemšanas nodaļā.

"Es varu pateikt, ka es tāpat izvēlētos Jelgavu savā gadījumā, taču tas ir tāds bonuss, kas man palīdz šeit šobrīd tiešām pārvākties, jo tas prasa līdzekļus. Manuprāt, tā ir labāka lieta nekā, piemēram, sodu sistēma, kad, ja ārsts nestrādā kādā konkrētā vietā, viņš pārvācās ārpus Latvijas, viņam ir jāatmaksā. Šāda veida sistēma vairāk motivē jaunos cilvēkus," sacīja Brūna.

Projektā Zemgales medicīnas iestādes šogad ieguvušas 66 jaunos speciālistus, no tiem desmit ārstus un 29 medicīnas māsas, tomēr kopumā atsaucība nav uzskatāma par lielu un problēma vienalga paliek.

"Cilvēkresursu nodrošinājumā nekādā veidā nevar būt viens kāds risinājums, kas atrisinās šīs, no vienas puses, es gribētu teikt, ieilgušās problēmas un arī problēmas, kas nav tikai Latvijā. Ārstniecības personu nodrošinājums arī Eiropā ir izaicinājums, līdz ar to tiem vienmēr ir jābūt kompleksiem pasākumiem," komentēja Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.

Pieteikties darbam reģionos, saņemot papildus kompensāciju, jaunie speciālisti var līdz 2023. gada 31. jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt