Latvijas Radio pētīja trīs pozitīvus piemērus – Cēsīs, Olainē un Liepājā. Nācās secināt, ka katrā no vietām būtiska ir bijusi pašas vietvaras iesaiste, turklāt ne tikai atbalstoša vārdos, bet arī – finansiāli.
ĪSUMĀ
- Cēsīs rēķini sarukuši par 50%
- Olaines pašvaldība atzīst kļūdas un aktīvi iesaistās
- Liepājas pašvaldībā atzīst – naudas vajag vēl vairāk
Cēsīs rēķini sarukuši par 50%
Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka kopumā Cēsīs no 2007. gada līdz 2020. gadam nosiltinātas 36 daudzdzīvokļu mājas.
2019. gadā tika nosiltināta arī ēka Cēsīs, Festivāla ielā 44. Ēkai siltināts jumts, nomainīti logi un siltināts pagrabstāvs, nomainītas arī koplietošanas durvis un ir siltinātas sienas. Kopumā šeit ir 55 dzīvokļi un apkures izmaksas iepriekšējos gados šeit sarukušas par vidēji 50%.
Viens no dzīvokļa īpašniekiem Normunds pastāstīja, ka viņam te ir trīsistabu dzīvoklis. Vērtējot ieguvumus, kas nākuši līdz ar mājas renovāciju, viņš atzina: “Tā ir diena pret nakti. Janvārī pirms siltināšanas maksājām vairāk, nekā tagad pēc siltināšanas janvārī vēl ar visu projekta kredītu. Es atceros, ka pagājušajā mēnesī man apkure par trīs istabu dzīvokli bija 42 eiro. Māja ir arī sausāka palikusi, jo pirms siltināšanas tā bija mitra un īpaši par to sūdzējās arī stūra dzīvokļos. Tagad viss ir sauss un patīkams.”
Viņš atcerējās, ka iedzīvotājiem bijis salīdzinoši viegli vienoties. “Vienmēr kāds ir pret un nenoticēja tiem cipariem, bet tie izrādījās labāki, nekā pirms tam prezentēja. Mums sapulcēs daudzi iedzīvotāji piedalījās, un arī kaimiņu klusie telefoni mums nostrādāja,” teica Normunds.
Ēkas apsaimniekotāja pārstāvis, būvinženieris un siltināšanas projekta vadītājs Andrejs Zvirbulis Latvijas Radio pastāstīja, ka namam pilnībā pārbūvēta arī apkures sistēma. Termogrāfija iepriekš uzrādīja, ka lielākie siltuma zudumi bijuši logu un mājas pamatu daļā, un speciālisti pirms projekta īstenošanas lēsa, ka ietaupījums uz apkuri varētu būt 51% apmērā.
Projekta kopējās izmaksas bija 1,2 miljoni eiro, no kā pusi sedz Eiropas projekta atbalsts un otru daļu – iedzīvotāji kredīta veidā, kas jānomaksā ap 15 gadu garumā.
Lai ēku varētu nosiltināt, kopumā bija jāsavāc 85% iedzīvotāju atbalsts, kas bija izaicinājums, neslēpa apsaimniekotājs.
2020. gadu salīdzinot ar 2021. gadu, esot gan jāņem vērā, ka pērn bija lielāks siltumenerģijas patēriņš, jo arī pēc meteorologu datiem vidējā āra gaisa temperatūra bija zemāka un patēriņš ir bijis lielāks, taču ieguvums tāpat esot 50% un varbūt kādā ziemas mēnesī pat 60% vai 70%. Tāpat šeit pārbūvēta karstā ūdens sistēma un izolēti cauruļvadi, un arī te esot 50% ekonomija.
“Šajā ēkā ir 55 dzīvokļi un, protams, šis ceļš nav viegls, jo daudzus atbaida vārds “kredīts”. Iedzīvotāji paši par saviem līdzekļiem nevar to realizēt, un ir jāpiesaista bankas. Bija daži cilvēki, ar ko vairāk nācās izrunāt un skaidrot, kāpēc tas ir nepieciešams, jo tas jau ir viņu pašu īpašums un viņu nauda, ko viņi tērē par siltumu, kas iet gaisā,” norādīja apsaimniekotājs Zvirbulis.
Skaidrojot, kāpēc Cēsu novads ir viena no vietām, kur Latvijā ir vairāk siltināto ēku, novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”) pastāstīja, ka jau 10 gadus pieejams arī pašvaldības atbalsts iedzīvotājiem, kas īsteno šos projektus.
Šogad energoefektivitātes projektu līdzfinansēšanai piešķirti 80 tūkstoši eiro. Pirms novadu reformas mazāka novada ietvaros gadā vidēji pašvaldība piešķīra ap 50 tūkstošus eiro.
“Tie sākotnēji bija divi lati par kvadrātmetru un tagad pārrēķinot – aptuveni 3 eiro par kvadrātmetru, ko pašvaldība līdzfinansē, ja piesakās Eiropas atbalstam māju siltināšanai, jo tajā atbalstā ir pozīcijas, kuras ir neattiecināmas, bet
no šī pašvaldības atbalsta tās var nofinansēt, piemēram, pagraba vai kāpņu telpas sakārtošanu. Tas ir veicinošs faktors, un tas strādā.
Šo programmu esam apstiprinājuši arī jaunajā novadā,” teica Rozenbergs.
Domes priekšsēdētājs vērtēja, ka iedzīvotāju motivāciju siltināt ēkas veicinājis arī vēsturiski augstais siltumapgādes tarifs Cēsīs, kā arī tas, ka pašvaldība jau 2001. gadā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu nodevusi privātajam sektoram.
“Diezgan agri Cēsu daudzdzīvokļu namu īpašnieku apziņā ir sajūta, ka tā māja ir viņu māja un pašiem ir jālemj kopsapulcēs par to, ko iedzīvotāji ar īpašumu darīs. Un mājas apsaimniekotājs ir tieši privātais apsaimniekotājs, jo nereti esmu dzirdējis, ka joprojām ir tā nabas saite ar pašvaldības apsaimniekotāju un iedzīvotājs tad domā, ka tā ir pašvaldības māja, un tai ar to arī ir kaut kas jādara,” atzina Rozenbergs.
Tiesa, Cēsīs šopavasar interese par māju siltināšanu nav būtiski pieaugusi, taču jaunā novada lauku teritorijās iedzīvotāji izskata šādas iespējas sapulcēs, kur gan bieži dzirdamais “pret” renovācijas arguments ir būvniecības izmaksu sadārdzinājums.
Olaines pašvaldība atzīst kļūdas un aktīvi iesaistās
Patlaban Olaines novadā, pēc pašvaldības datiem, ir ap 150 daudzdzīvokļu māju. Pašvaldība namu renovāciju kā vienu no prioritātēm noteica pirms sešiem gadiem. Līdz šim pilnībā renovētas 30 daudzdzīvokļu mājas, un nākamgad tām piepulcēsies vēl 15.
Māja Olainē, Zeiferta ielā 16, tika renovēta pirms diviem gadiem. Mājas vecākais Rolands pastāstīja, ka viņš šajā mājā dzīvo 50 gadus un ir priecīgs, ka nu tā ieguvusi jaunu elpu. Arī par siltumu jāmaksā mazāk.
“Diezgan slinki bija uz parakstīšanos. Lēnā garā, lēnā garā aprunājāmies un savācām 70% parakstu, tad piekrita mājas renovācijai, un tad sākām darbus,” viņš atcerējās un piebilda, ka varētu jau būt vairāk māju renovētas Olainē, taču tas vairāk esot saistīts ar iedzīvotāju aktivitāti.
“Cilvēki negrib parakstīties, jo liela summa par kredītu jāmaksā, bet viņi nezina, ka tas atmaksājas par siltumu,”
uzsvēra Rolands un piebilda, ka te sava loma tomēr esot arī pašvaldībai, kura daudz nākusi pretī.
Turpat daudzdzīvokļu namu pagalmā Latvijas Radio sastapa arī divas kundzes – Felicitu un Zinu. Viņas dzīvo blakus mājās, kuras abas ir renovētas. Uz jautājumu, vai nav bijis bail, Felicitas kundze atteica: “Ko mums, vecenēm, baidīties. Es tikai teicu, ka es nesagaidīšu visus rēķinus un tos nenomaksāšu, bet man atbildēja, ka gan jau būs kāds mantinieks, kas nomaksās. Un ar to bija miers.”
“Mēs bijām daudzi, kas gribējām bankai kredītu uzreiz nomaksāt, lai neatvelk pa mēnešiem. Banka tam nepiekrita, jo zaudētu procentus, un procentus bankai maksā pašvaldība,” papildināja Zinas kundze.
Abas kundzes priecājas gan par mājas vizuālo izskatu, glīto kāpņu telpu, gan siltuma rēķinu. Turklāt arī dzīvoklis ir silts un neko jau citu viņu vecumā jau nevajagot.
Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) pastāstīja, ka bez pašvaldības sniegtajiem “burkāniem” to nebūtu izdevies sasniegt. Pērn māju renovācijai no pašvaldības maka atvēlēti 240 tūkstoši eiro.
“Pašvaldība atmaksā algu darbiniekam uzņēmumā, kurš vada renovācijas procesu. Pilnībā atmaksā energoaudita izdevumus, tehniskā projekta izdevumus, un, kas ir būtiskākais un naudas ietilpīgākais – pašvaldība pilnībā atmaksā procentu maksājumus bankā,” uzsvēra Bergs.
Atbildot uz jautājumu – ko varbūt vajadzēja darīt citādi, lai būtu bijis vairāk nosiltinātu māju, Bergs atzina: “Galvenais ir tas, ka mēs, neuzstādot to par prioritāti, palaidām pašplūsmā ar māju vecākajiem pirmo periodu, kad bija pieejams Eiropas Savienības finansējums, un mums novadā bija tikai četras mājas, kas šāda procesā tika renovētas.”
Bergs uzskata, ka pašvaldībai jau tad vajadzēja aktīvāk iesaistīties, lai panāktu lielāku māju renovācijas vilni. Savukārt nākotnes optimismu aptumšo būvniecības izmaksas, kas apslāpē iedzīvotāju vēlmi renovēt māju.
Liepājas pašvaldībā atzīst – naudas vajag vēl vairāk
Liepāja ir rekordiste nosiltināto māju ziņā. Liepājā, pēc pašvaldības datiem, līdz 2023. gada beigām būs atjaunotas aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas. Taču renovāciju gaida vēl ap 400.
Liepājas centrā atrodas Vītolu iela, kura Otrā pasaules kara laikā tika pilnībā izpostīta. Pēc kara te uzbūvēja daudzdzīvokļu mājas, un tagad, izņemot vienu, visas ir atjaunotas. Te dzīvo un par māju rūpējas 86 gadus vecā kundze Vita Iesalniece.
Viņa atceras pēckara gadus un ar lepnumu pastāstīja par 75% ietaupījumu apkurei šodien: “Es atnācu uz Liepāju 1956. gadā. Te bija vieni vienīgi gruveši, visas mājas bija nograutas. Mēs gājām no mākslas skolas uz muzeju, līdām pāri gruvešiem, te nebija nekas. Nāca 1958. gads, kad te sāka celt jaunās mājas.”
Vītolu iela 6/10 ir rekordiste. Pie mājas plīvo Liepājas karogs un lasāms uzraksts – ''Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014''. Mājas iedzīvotāja Elita Pola pastāstīja, cik martā samaksājusi par apkuri:
“Vairāk nekā desmit gadus es katram lielos, piemēram, pagājušā mēnesī, martā, man bija jāmaksā 1,49 eiro.
Ja dzīvo dienvidu pusē, tad tā ir, man ir laimējies.”
SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāve Ita Cērmane teica, ka līdz šim renovētas 44 apsaimniekotās mājas un aktīvā procesā vēl 12 objekti. Katrai no mājām esot savs stāsts. Liepājas lielajiem renovācijas apjomiem valsts mērogā ir arī vienkāršs izskaidrojums – ja redz, ka viena māja ir renovēta, tad otra, tad trešā… un tā visi redzot, ka skaisti gan izskatoties, gan arī maz jāmaksājot par siltumenerģiju.
Šobrīd viss gan nenotiek vairs tik gludi, būvniecības izmaksas augušas par 30% līdz 40 %, siltumizolācijas materiāli kļuvuši par deficītu.
“Mums 13 projekti ir apstājušies, velna ducis. Kur bija renovācijas izmaksas 128 000 eiro, šobrīd 170 000 vai 190 000 eiro. Neparaksta vairs līgumu, jo nevar to izpildīt. Būvnieks iedod jauno ciparu, mājas saprot, ka nevar to nomaksāt un atsakās,” atzina Ita Cērmane.
Līdz šim Liepāja vienmēr gan minēta kā līderis māju renovācijā. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašuma jautājumos Mārtiņš Tīdens uzskata, ka liela nozīme jau sākotnēji bijusi pašvaldības atbalstam un māju saimnieku mudināšanai pieņemt lēmumu, kas ietver arī brīvu izvēli mainīt māju apsaimniekotājus.
Liepājas pašvaldība palīdz iedzīvotājiem ar dokumentācijas izstrādi.
“Bet ne tādā veidā, ka sākumā visu samaksā, bet tad tas noguļas skapī. Nē – pašvaldība maksā naudu tad, kad ir uzsākti reāli būvdarbi, tad var saņemt 50% procentus no dokumentācijas izstrādes naudas,” paskaidroja Tīdens.
Vēl Liepājas pašvaldība līdzfinansē aptuveni 80% izmaksu, kas nepieciešamas iekšpagalmu sakārtošanai.
Tā līdz šim izdevies labiekārtot jau aptuveni 170 iekšpagalmus. Lai arī Liepājā līdz 2023. gada beigām būs atjaunotas aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas, taču savu rindu gaida vēl ap 400.
Pašvaldības pārstāvis uzsver, ka nepieciešams daudz lielāks finansējums. Ja darbi notiks ar līdzšinējo finansējuma apjomu, tad būs vajadzīgi vēl 100 gadi, lai viss būtu sakārtots.
