Virza tālāk likumprojektu par obligātā aizsardzības dienesta izveidi Latvijā

Ministru kabinets sēdē otrdien, 20. septembrī, akceptēja Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz Latvijā no 2023. gada 1. janvāra ieviest jaunu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūru – aizsardzības dienestu, kur būs pienākums dienēt noteiktai Latvijas sabiedrības daļai. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tiek virzīts steidzamības kārtā.

Likumprojektā paredzēts, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža.

AM skaidro ka likumprojektam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, jo pirmais iesaukums ir plānots ar 2023. gada 1. janvāri.

Līdz minētajam datumam ir jāveic virkne pasākumu iesaukuma organizēšanai, piemēram, jāizsūta aicinājumi brīvprātīgi pieteikties dienestam.

Pirmo iesaukumu valsts aizsardzības dienestā 2023. gada pirmajā pusē plānots pilnībā komplektēt no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet 2023. gada otrajā pusgadā – gan piedāvājot personām iestāties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi, gan iesaucot pilsoņus obligātā kārtā, lai kopumā iesauktu nepieciešamo personu skaitu.

Krievijas iebrukums Ukrainā maina situāciju

Uz ko neattieksies likumprojekts

Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:

  • pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
  • pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
  • pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
  • profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
  • Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
  • Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk par trim gadiem.

Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:

  • pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst vai profesionālo vidējo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei; vai mācās profesionālās izglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas apliecības ieguvei;
  • pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
  • pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šīs šī panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
  • pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību (piemēram, vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas  aizgādības tiesības, vecāks ir persona ar invaliditāti), kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
  • Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
  • profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
  • Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
  • pilsoni, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir mainījusies drošības situācija Eiropā. Šis karš apliecina, ka ir būtiski augusi Krievijas vadības politiskā gatavība veikt pilna mēroga neslēptus militārus uzbrukums pret kaimiņvalstīm, kuras Krievija uztver par savu ietekmes sfēru.

Ukrainas spēcīgā aizsardzība ir devusi laiku Latvijai sagatavoties – attīstīt savas aizsardzības spējas, norādīja AM.

Ukrainas aizsardzība apliecina, ka ir iespējams veiksmīgi aizsargāties arī pret pretinieku, kam ir ievērojamas personāla un materiāltehnisko resursu priekšrocības. Šīs priekšrocības nevar pilnībā atsvērt, tikai paaugstinot aizsardzības spēku tehnoloģisko un profesionālo kvalitāti. Ņemot vērā pieaugošos draudus, nepieciešams audzēt NBS kaujas spējas gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, turklāt tas jādara straujākā tempā, nekā plānots līdz šim, skaidroja AM.

Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā 2020.–2032.gadam noteikts, ka  2027. gadā bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz 28 400 karavīru. Šo struktūru galvenokārt tika paredzēts komplektēt ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, pastiprinot to ar nelielu skaitu rezerves karavīru. Līdzšinējā NBS attīstība tika veikta, prioritizējot pastāvīgu spēju ātri reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī esošā personāla bruņojuma modernizēšanu un apmācību. Šie mērķi šobrīd tiek sasniegti, tomēr pilnīgā brīvprātībā balstītā sistēma ir sasniegusi savus limitus, un AM ieskatā Latvijas drošībai nepieciešamās augstākās NBS attīstības ambīcijas nav sasniedzamas tikai esošās sistēmas ietvaros. Šī brīža rekrutēšanas tendences apliecina, ka nav pamata prognozēt būtisku profesionālā dienesta un Zemessardzes personāla skaita pieaugumu, skaidroja AM.

Ņemot vēra drošības situācijas maiņu reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 000 personāla.

2021. gadā profesionālā dienesta karavīru skaitu izdevās pieaudzēt tikai par 68 karavīriem (ikgadējais mērķis +300 profesionālā dienesta karavīri), bet zemessargu skaitu par 62 (izvirzītais mērķis +500 zemessargi). Ņemot vērā pēdējo gadu tendences, AM secinājusi, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms vai nu var netikt sasniegts, vai arī tam jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu, sociālām garantijām u.c. pasākumiem.

Vēlas dienestu kā pašsaprotamu posmu

AM norādīja, ka piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu-vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības valsts aizsardzības dienestā izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. Jaunizveidotajam dienestam, pēc AM sacītā, jākļūst par pašsaprotamu posmu ikviena Latvijas pilsoņa-vīrieša iesaistei valsts aizsardzībā, pēc iespējas atbalstot un popularizējot arī sieviešu brīvprātīgo dienestu.

Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas lielāku iesaukuma tvērumu, lai izslēgtu potenciālu netaisnīguma rašanos, kur iesaukta tiek tikai neliela daļa no jauniešiem, norādīja ministrijā.

Valsts aizsardzības dienestu pildīs vienā no šādiem veidiem:

  • 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
  • ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;
  • apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
  • apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
  • apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.

Pēdējie trīs kursi ir jauni, to ieviešana ir paredzēta ar 2024. gada 1.janvāri.

Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšana NBS vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 valsts aizsardzības dienesta karavīri. Papildus līdz 1200 valsts aizsardzības dienesta karavīru dienestu pildītu Zemessardzē, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Pašreiz tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu. 

AM uzskata, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu. 

Tādējādi ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota krīzes situācijām. "Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka citai valstij būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju," atzīmēja AM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti