“Lielākā problēma “Vienotībai” ir pati Āboltiņa. Nevajadzētu gaidīt nākamā gada kongresu, bet šajā kongresā nolikt pilnvaras esošajai vadībai, esošai valdei, veikt ārkārtas vēlēšanas un paskatīties. Tas būtu pats labākais risinājums – vienīgais. Pārējais – tas ir tikai tāds kosmētiskais remonts,” sacīja Vilks.
Viņš savulaik kopā ar premjeru Valdi Dombrovski (“Vienotība”) strādāja krīzes pārvarēšanā, bet atzīst, ka no politikas malā pagājis tieši “Vienotības” priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas intrigu dēļ. Esot skumji vērot, kā Āboltiņa “manipulē ar cilvēkiem, kuri to nav pelnījuši”. Taču, viņaprāt, arī saprotams, ka lielai daļai “Vienotības” biedru nav citas alternatīvas, kā vien to pieciest.
Vilks uzskata – atklātas un ētiskas rīcības vietā “Vienotība” tagad saistās ar balsu pirkšanu un partijas vadītājas negodīgu iekļūšanu Saeimā.
“”Vienotība” zaudē popularitāti, un principā jau vairs nav varas partija. “Vienotība” tikai formāli vada. Lielākoties tā ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdība ar klusu “Vienotības” piekrišanu,” atklāj Vilks.
Viņaprāt, pārmetumi, ka Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdība strādā neefektīvi, esot adresējami pašai “Vienotībai”, jo tā savu premjeri neatbalsta. Straujumai pat esot grūtāk stādāt nekā Valdim Dombrovskim, kuram partneros bija Reformu partija, savukārt Straujumai – uz reformām neorientētie “zaļzemnieki”. Tāpēc nevis jāmeklē vaina Straujumā, bet pašā “Vienotības” partijā.
Vilks pauda nožēlu, ka tā vietā “Vienotība” gaidāmajā kongresā grib aizsegties ar Latvijas simtgades mērķiem, novēršot uzmanību no reāla darba jau sen definētajās reformu jomās, piemēram, izglītībā un veselībā.
Vilks uzskata – ja valdību tomēr nolemj mainīt, tam jānotiek koleģiāli, bez aizvainojumiem. “Jāatrod cilvēks, kuram ir pats augstākais reitings vai spējas tālāk vadīt valdību kā “Vienotības” pārstāvim. Ja tas nav iespējams, šajā gadījumā jānotiek tam, kam jānotiek. “Vienotībai” vajadzētu atteikties no varas par labu ZZS, kura patlaban ir reālā situācijas noteicēja valstī. Un tad paskatīties no otrā spēlētāja pozīcijas. Lai ZZS tad iet un reformē valsti – gan izglītību, gan medicīnu, gan visas pārējās jomas, un tad paskatās, kādi būs partijas reitingi. Jo patlaban jau sabiedrība tieši sit vairāk tos darītājus vai premjera partiju. Pārējie tiek pasargāti,” saka bijušais finanšu ministrs.
Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās daudzkārt ir runāts par to, ka līdz ar valsts budžeta pieņemšanu, kuru Saeima akceptēja 30. novembrī, varētu demisionēt Straujumas valdība. Pati valdības vadītāja gan no šī temata apspriešanas vairās, vēl pirmdien sakot, ka visām valdībām reiz pienākot gals.
Sestdien gaidāmais “Vienotības'' kongress licis Straujumas oponentiem “Vienotībā” nogaidīt ar viņas demisijas panākšanu un censties to īstenot pēc kongresa 5.decembrī. Sociologs Aigars Freimanis situāciju salīdzinājis ar 2007.gadu, kad pēc budžeta pieņemšanas atkāpās premjers Aigars Kalvītis, visticamāk, partijas spiediena rezultātā. Kā Straujumas pēctece aizvien biežāk tiek minēta Solvita Āboltiņa.
