Dienas ziņas

Uzņēmumiem trūkst naudas ugunsdrošības stiprināšanai

Dienas ziņas

Pašvaldības saņems bukletus par vakcināciju

Meklēs risinājumu labticīgo ieguvēju atbalstam

Vilipsona dzīvokļa lieta: TM rosina apkrāptiem labticīgiem pircējiem mantu atdot vai maksāt kompensāciju

Ir nepieciešams operatīvs risinājums labticīgas mantas ieguvēja tiesību aizsardzībai. To otrdien, 23. februārī, secināja Krimināltiesību politikas apakškomisija. Šis jautājums tika aktualizēts, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Aivaram Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi bija iegādājies. Dzīvoklis kriminālprocesā tika arestēts, jo, pirms Vilipsons to nopirka, īpašums, iespējams, ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu. Tieslietu ministrija (TM) nākusi klajā ar saviem risinājumiem, tostarp piedāvājot apkrāptajiem labticīgajiem pircējiem maksāt kompensāciju.

Vilipsona dzīvokļa lieta: TM rosina apkrāptiem labticīgiem pircējiem mantu atdot vai maksāt kompensācijuLinda Spundiņa
Esošais regulējums šobrīd paredz situāciju, kad vienam cilvēkam jau ir nostiprinātas īpašuma tiesības, bet, saskaņā ar tiesas nolēmumu, viņam mantu var atsavināt un nodot valstij.  Saeimas atbildīgās apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka tas nav pareizi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, valstij īpašums nav piederējis. Ir divas privātpersonas – labticīgs ieguvējs un mantas īpašnieks. Pēc pamatprincipa, kas nostiprināts Krimināllikumā, manta ir nododama īpašniekam. Bet situācija ar Vilipsonu ir atšķirīga.

 

Otrkārt, netaisnīga situācija veidojas tādēļ, ka nav atbilstoša regulējuma, kurā Zemesgrāmatai jāgarantē, ka cilvēks nepazaudēs īpašumu. Šādu situāciju valsts nevar ignorēt, uzskata Judins.

"Manuprāt, būtu tikai taisnīgi, ka šajos gadījumos mēs taisītu izņēmumu un attiecībā uz bezmantinieka mantu, ja mēs paredzētu, ka valsts saglabā savas tiesības piedzīt zaudējumu, bet manta paliek pie labticīgā ieguvēja. Protams, ka par labticību mums nevajadzētu šaubīties, ka tas ir labticīgs," sacīja Saeimas deputāts.

Tāpēc Judins apakškomisijai virzīja šo Krimināllikuma panta papildinājumu, kuru varētu operatīvi pieņemt.

"Vienā pusē ir labticīgs ieguvējs, otrā pusē valsts, bet valstij manta nekad nepiederēja. Valstij ir tiesības uz šo mantu, un mans piedāvājums šajos gadījumos paredzēt, ka manta paliks pie labticīga ieguvēja, bet valsts var prasīt civiltiesiskā kārtībā zaudējumu atlīdzināšanu. Deputāti to atbalstīja, tātad mēs tagad gatavosim, tad likumprojektu tuvākajā laikā likumprojektu izskatīs Juridiskā komisija. Un virzīsim tālāk, lai steidzīgi pieņem grozījumus un turpināsim vienlaikus diskutēt par to, kā risināt nu tādu lielāku problēmu," sacīja Judins.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns uzskata, ka problēma ir komplicēta un sarežģīta, un to nemaz tik ātri nevarētu atrisināt. "Situācijas tiešām ir ļoti dažādas, un nevar uzreiz skriet ar piedāvājumiem, risinot konkrēta cilvēka jautājumu, bet jārisina sistēmiski."

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) apakškomisijai piedāvāja jau plašākus priekšlikumus likumu labojumiem. Ar tiem apakškomisiju iepazīstināja ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols. 

"Ja noziedzīgi iegūta manta ir Zemesgrāmatā nostiprināts īpašums, trešajai personai, kas bija šīs mantas labticīga ieguvēja, valsts izmaksā kompensāciju," skaidroja Vītols. Savukārt, ja šī manta piekrīt valstij, kompensāciju neizmaksā, bet to nodot labticīgajam ieguvējam.

Diskusijas dalībnieki piekrita abiem diviem piedāvātajiem variantiem. Tiesa gan, piebilstot, ka Judina piedāvātā redakcija risina tikai vienu daļu no problēmas. Tam piekrīt arī pats deputāts, taču, viņaprāt, šis būtu operatīvākais risinājums.

"Es piedāvāju risinājumu, šauru, fokusētu uz situāciju, kur ir bezmantinieka manta. Man šķiet, ka tieslietu ministra priekšlikums būtu virzāms un to arī varētu pieņemt. Bet jautājums – cik ātri? Ja mēs to varam izdarīt ātri – darām to. Man nav svarīgi, kurš no priekšlikumiem būs pieņemts, es tieši domāju, ka visi piekrīt, ka svarīgs ir rezultāts," sacīja Judins.

Deputāti vienojās par turpmāko rīcību: apakškomisija gatavos likumprojektu, kuru jau šonedēļ nodos Saeimas Juridiskajai komisijai. Tajā būs Judina piedāvātais risinājums. Un jau jaunnedēļ Saeimas sēdē to varētu pirmajā lasījumā pieņemt. Savukārt Bordāna priekšlikumu varētu skatīt plašāk un paralēli arī pie tā strādāt.

Vilipsonu ģimene nav vienīgā, kas nonākusi līdzīgā situācijā. Šāds priekšlikums atrisinātu gadījumus, kad izkrāpta bezsaimnieka manta. Tomēr, ne visi labticīgie ieguvēji ieguvuši bezsaimnieka īpašumu.

Deputātu piedāvātais risinājums nerisinātu tos gadījumus, kad uzticoties Zemesgrāmatu datiem labticīgie ieguvēji ieguvuši no citas privātpersonas izkrāptu īpašumu – to joprojām atdod cietušajam, bet labticīgajam ieguvējam iespējas tiesāties ar krāpniekiem un ko atgūt ir ierobežotas.

"Ir nodevas, ir jāalgo advokāti, tiesas process, izdevumi. Cilvēks no nonāk situācijā, kad nav garantijas uz kompensējošiem mehānismiem, jo noziedznieki, iespējams, ir nomiruši vai pat vēl nav notiesāti. Protams, ka cietušā tiesības prevalē, bet ir jābūt arī līdzsvaram, kur tiek aizsargāta arī labticīgā ieguvēja tiesības," skaidroja tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs uzsvēra, ka uz labticīgo ieguvēju tiesību aizsardzību iepriekš norādījusi gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

KONTEKSTS:

Krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Aivara Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli. Policija vēlas īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik dzīvoklis – pirms Vilipsons to iegādājās – ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu. Lietu izmeklē policijas Rīgas reģiona pārvaldē. Kriminālprocess sākts 2014. gadā, bet 2017. gadā, kad tēlnieks Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt