"Šis Krusta ceļš, kā mēs zinām, tā ir Lielā piektdiena. Tā ir viena no tām dienām, kuras nobeidzas ar augšāmcelšanās rītu. Tāpēc uz šo Krusta ceļu vienmēr ir jāskatās Lieldienu jeb augšāmcelšanās perspektīvā," sacīja Stankevičs.
Pamatvēsts, par ko cilvēki piektdien vēlas aizlūgt, ir miers visā pasaulē.
Tieši šogad, Latvijas simtgadē, kā Krusta ceļa tēma izvēlēta cieņa un tautas atjaunošanās, atskatoties uz valsts simtgadi un domājot par Latviju nākotnē. Tāpat aktualizētas tādas tēmas kā piedošana, mīlestība un ticība.
Vienojoties kopīgā lūgšanā un spītējot sniegputenim un aukstumam, Krusta ceļa gājēju bija ļoti daudz. Arī Annas kundze, kura kristīta un iesvētīta tieši Svētā Jēkaba katedrālē. Šeit tradicionāli Krusta ceļš Rīgā sākas un noslēdzas. "Vakar vakarā domāju, nē, neiešu. Šodien no rīta domāju, nē, ir jāiet. Nu nevaru, bērniņ, nenākt," viņa saka, apliecinot, ka nāk katru gadu.
Savukārt Agnese nāk izlūgties žēlastību sev un saviem tuviniekiem, kā arī Latvijai. Viņa ir viena no tiem retajiem jauniešiem, kas piedalās Krusta ceļa gājienā. Pārsvarā sanākušie ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Katoļi. "Es esmu augusi katoļu ģimenē un visu savu dzīvi gājusi baznīcā un bijusi draudzē. Pirmkārt, es domāju, par mieru pasaulē un par saticību. Otrkārt, par to, lai jaunieši vairāk ietu uz baznīcu," stāsta Agnese.
Krusta ceļa laikā un starpposmos sabiedrībā pazīstami cilvēki teica uzrunas un savus vēlējumus. Piemēram, aktieris Ģirts Ķesteris lasīja Svētos rakstus, bet kāds mazs puisēns novēlēja Latvijai dzīvi bez bērnunamiem un bezpajumtniekiem. Regīna kopā ar vīru Krusta ceļu apmeklē gadu no gada. "Lai visiem būtu labi," novēlē Regīna. "Lai mazāk būtu tādu notikumu, kas pasaulē notiek. Jo tālāk, jo šausmīgāk. Tāpēc jau gribētos, lai miers un mīlestība, un visi būtu draudzīgi. Un Latvijai simtgade, protams," stāsta Regīna.
Paralēli Krusta ceļam Vecrīgā savs Krusta ceļš bija arī Sarkandaugavā esošajai Kristus Karaļa draudzei.
