Pētersone skaidroja, ka pašlaik dienestā strādā nedaudz vairāk par četriem tūkstošiem darbinieku. Ņemot vērā atalgojuma politiku, lielo slodzi, augstās prasības un ilgstoši neaizpildītas vakances, VID izšķīrās, ka šo situāciju mēģinās risināt, noturot esošos darbiniekus, kuros jau ieguldīti VID resursi.
VID vēlas maksāt lielāku nevis pamatalgu, bet gan atalgojuma motivējošo daļu. Tie darbinieki, kuri strādā inovatīvi, ir valstij lojāli un daudz ieguldījuši darbā, būtu attiecīgi jāatalgo, arī LTV raidījumā “Panorāma” uzsvēra Pētersone.
Tāpēc VID plāno revidēt funkcijas un uzdevumus. Pētersone arī sola šajā procesā iesaistīt Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
“Lai varētu atlikušajiem samaksāt, mums ir pietiekami daudz jāmazina. Esam sagatavojuši redzējumu mūsu ministrei [finanšu ministrei Danai Reizniecei–Ozolai (Zaļo un zemnieku savienība)], un piedāvājumā ir, ka apmēram 13% no mūsu nodarbinātajiem vajadzētu atbrīvot,” pastāstīja Pētersone.
Lai gan iepriekš izskanēja, ka plānots likvidēt 470 štata vietas, tomēr VID vadītāja uzsver – 300 darba vietas visu laiku ir vakantas, no kurām gan daļa ir saistītas ar darbinieku atrašanos bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Pētersone norādīja, ka nevar gaidīt vairākus gadus, lai varētu pacelt atalgojumu labākajiem darbiniekiem. Tāpēc pašlaik atrasts šāds risinājums. Šo ieceri varētu īstenot līdz ar 2017.gada sākumu.
VID vadītāja arī piebilda – pēdējos gados VID investējusi nozīmīgas summas informācijas tehnoloģiju attīstīšanā, tāpēc darbinieku skaita samazināšana ir normāls solis.
Šādu ieceri atzinīgi vērtē labas pārvaldības eksperte Inese Voika, paužot cerību, ka par efektīvākiem procesiem un labāku darba kvalitāti. Viņa arī norāda, ka Latvijā kopumā valsts pārvalde būtu jāpadara efektīvāka, tomēr to nevar darīt mehāniski.
Voika arī cer, ka VID varētu kļūt arī par atgriezenisko saiti no uzņēmējiem par nodokļa sloga mazināšanu: “Mums jāskatās, lai mums būtu tādi nodokļi, ko cilvēki būtu gatavi maksāt, un īpaši tas attiecas uz darba ņēmēja nodokļiem, kur tas slogs ir ļoti liels.”
Par soli pareizajā virzienā VID plānus sauc arī advokātu biroja "Sorainen Latvija" partneris Jānis Taukačs. Viņš gan neslēpj bažas, ka tas varētu arī pasliktināt situāciju “ar papīra kalniem”, ilgo gaidīšanu uz uzziņām un darbinieku nesagatavotību, nākot uz tiesām.
Taukačs arī norāda, ka Igaunijā ieņēmumu dienestā darbinieku skaits ir trīs reizes mazāks un 97% gadījumu visas attiecības tiek kārto elektroniskā veidā. Iepriekš par Igaunijas ieņēmumu dienesta darbu vēstīja LTV raidījums “De facto”, kura vadītājs Matīss Arnicāns stāsta, ka Igaunija mērķtiecīgi virzījusies uz darbinieku skaita samazināšu un tas vairākos gados sarucis apmēram par piekto daļu. Tas ļāvis ietaupītos līdzekļus atvēlēt algu palielināšanai atlikušajiem darbiniekiem. Tāpat tur tika mazināts vadītāju skaits – iepriekš bija astoņi vadības līmeņi, bet tagad ir pieci līmeņi. Turklāt struktūrvienību vadītājiem pašiem ļāva plānot budžetu.
