Sadaļas Sadaļas

Vēsturnieks: Lāčplēša dienas svecīšu tradīcijas pirmsākumi – trīsdesmitajos gados

Pirmās dokumentētās ziņas par svecīšu iedegšanas tradīciju Brāļu kapos Lāčplēša dienā, 11. novembrī, ir atrodamas Latvijas presē trīsdesmito gadu otrajā pusē, LTV Lāčplēša dienas ziņu speciālizlaidumā pastāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Mārtiņš Vāveris.

Par svecīšu tradīciju Brāļu kapos pirmās liecības ir aptuveni 1936.–1937. gadā, bet tas neizslēdz, ka šādas aktivitātes bija individuāli arī pirms tam. Tā laika presē ir atrodamas ziņas, ka Lāčplēša dienā cilvēki dodas uz kapiem un piemin kritušos karavīrus, prese uzsvēra, ka to darīja kristiešu draudzes, pareizticīgo draudzes, kuras noturēja nelielu misi, godināja kritušos, stāstīja Vāveris.

Savukārt tradīcija aizdegt svecītes pie Rīgas pils mūra aizsākās 1988. gadā.

Vairāk par Lāčplēša dienu un Lāčplēša ordeni lasiet speciālajā projektā “Atzinība, ko vairs nepiešķirs nevienam. Lāčplēša ordeņa stāsts”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt