Vēl pāragri spriest, vai interneta mediji atteiksies no ilgus gadus piekoptās prakses ļaut lietotājiem anonīmi paust viedokli par ziņu materiālos lasāmo. Šā gada sākumā publiskotais Rīgas Stradiņa universitātes pētījums liecināja, ka Latvijas interneta portālos aptuveni 20% līdz 25% komentāru ir izteikti naidīgi. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumam, arī šie naidīgie komentāri ir uzskatāmi par interneta portālu saturu un portāliem jāuzņemas par tiem atbildība.
„Mēs esam pēdējos gados izdarījuši ļoti daudz, lai neitralizētu kaut kādus iespējamos riskus no tā, ka lietotāji saraksta kaut kādas muļķības,” stāsta “Delfi.lv” galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
“Bet es jau nu gan aicinātu cilvēkus, kuri pamatoti jūtas apvainoti par kaut kādu neslavas celšanu, aicinājumiem uz vardarbību vai tamlīdzīgām krimināli sodāmām, vai civiltiesiski sodāmām lietām, vienkārši vērsties interneta medijos un lūgt šo informāciju izdzēst, jo ne jau vienmēr galvenais ir iztiesāties. Galvenais ir, lai šis nodarījums nebūtu publiski pieejams,” norāda Bērziņš.
Latvijas sabiedrisko mediju portāla „lsm.lv” galvenā redaktore Marta Cerava pieļauj, ka, reaģējot uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, tiks mainīti komentēšanas nosacījumi.
„Šobrīd mēs iepazīstamies ar spriedumu, detaļās vēl nezinām, kādas ir mūsu tiesības un pienākumi. Bet mums komentāri nekad nav bijis pašmērķis, mums svarīgākais ir saturs. Līdz ar to mēs, visticamāk, varētu ieviest tikai reģistrēto komentāru principu, ja radīsim tam nepieciešamību. Un noteikti uzlabosim arī komentēšanas noteikumus, aprakstot, kas ir un kas nav atļauts, lai cilvēkiem būtu labāk zināmas viņu tiesības,” saka Cerava.
„Delfi.lv” ir piedzīvojis vairākus tiesas procesus, kuros lietotāju komentāros aizskartie mēģina savu godu un cieņu aizstāvēt tiesas ceļā, stāsta Ingus Bērziņš.
„Līdz šim diezgan veikli un veiksmīgi, manuprāt, Latvijas tiesu sistēma bija konstatējusi patiesos vainīgos un ir bijuši arī notiesājoši spriedumi gan par goda un cieņas aizskaršanu, gan par aicinājumiem uz vardarbību,” norāda Bērziņš.
Ekspertu vērtējumā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums nav īpaši veiksmīgs no vārda brīvības viedokļa un var atstāt vērā ņemamas sekas uz visu Eiropas mediju vidi.
Jau vēstīts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta otrdien pasludinājusi galīgo spriedumu kādā lietā, kas nākotnē fundamentāli var mainīt interneta mediju vidi Eiropā. Tas ir spriedums lietā “"Delfi" pret Igauniju” par anonīmu lietotāju komentāriem tīmekļa vietnē. Saskaņā ar ECT spriedumu komentāri ir uzskatāmi par medija satura daļu, tādēļ atbildību par personas cieņas un goda aizskārumu tajos varēs prasīt arī no ziņu portāliem.
