Vienīgā uzteicamā lieta jaunajā Sabiedrisko mediju likumprojektā ir tas, ka pēc vairāk nekā 20 gadu klusēšanas beidzot vispār tiek runāts par sabiedrisko mediju tiesisko regulējumu. Tā secināt ļauj priekšlikumi, ko abi mediji un nozarē iesaistītie snieguši Kultūras ministrijai. Lielāko kritiku izpelnās tādi fundamentāli jautājumi kā neskaidrības ap mediju finansējumu un redakcionālo neatkarību, jo sabiedrisko mediju padomē pārsvaru plānots veidot no politiķiem.
- Iesaka profesionāļu, ne politiķu padomi
- LTV: Jāmaina finansējuma modelis
- LSM: Nav ņemta vērā interneta vide
- Latvijas Radio grib citu normatīvu
- KM: Vēl iespējamas būtiskas izmaiņas
- NEPLP: darbs pie likuma vēl jāturpina
Iesaka profesionāļu, ne politiķu padomi
Šonedēļ noslēdzas divu mēnešu termiņš, kurā Kultūras ministrija un atbildīgā Saeimas komisija aicināja sniegt priekšlikumus Sabiedrisko mediju likumprojektā. Līdz šim par topošo normatīvu visatzinīgāk izteikušies politiķi. Bet tieši politiķu pārstāvju lielo īpatsvaru jaunveidojamajā sabiedrisko mediju padomē kritizē gan paši mediji, gan Latvijas Žurnālistu asociācija.
Turklāt 13 cilvēku padome ir pārāk plaša, saka asociācijas vadītājs Ivo Leitāns. “Mēs uzskatām, ka šis piedāvātais modelis, kurā ir ļoti plaša pārstāvniecība – gandrīz 13 cilvēki un pārstāvji no politiskajām partijām – , ka tas nebūtu atbalstāms. Nebūtu jāveido padome, balstoties uz kādu kvotu principu un to, ka cilvēks nāk no kaut kurienes, bet gan pēc kompetencēm.
Uzskatām, ka būtu jāveido padome no pieciem locekļiem, kuri tiktu izvēlēti pēc profesionāliem kritērijiem. Piemēram, varētu būt viens jurists, viens finansists un trīs mediju speciālisti.
Protams, uzsveram, ka sadaļa par finansējumu ir visneizstrādātākā un visnekonkrētākā. Uzlabojot vai veidojot jaunu likumprojektu, darbs pie tā būtu jāveic daudz nopietnāk,” norāda Leitāns.
Tāpat asociācija iesaka no likumprojekta izņemt sabiedrisko mediju ombuda institūciju, tai veltot atsevišķu likumu, lai skatītu sūdzības un strīdus par visiem medijiem. Žurnālistu organizācija norāda arī uz pārāk smagnējo redakcionālo padomi, rosinot to aizstāt ar galvenā redaktora amatu katrā medijā.
LTV: Jāmaina finansējuma modelis
Savukārt Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte normatīvā paredzēto redakcionālo padomi dēvē par Berlīnes mūri starp redakciju un medija valdi, kā rezultātā lēmumu pieņemšanas process var kļūt vēl smagnējāks un lēnāks. Turklāt tādējādi izšķīstu atbildība.
Tomēr būtiskākais ir jautājums par naudu: “Mēs aicinātu domāt par sabiedriskā medija finansējuma modeļa izmaiņu.
Mēs aicinātu arī politiķus izprast finansējuma modeļa ļoti īpašo lomu redakcionālās neatkarības jautājumos un mēģināt piesaistīt sabiedrisko mediju finansējumu pie kādiem nodokļiem, tādējādi padarot to faktiski neietekmējamu.”
Beltes ieskatā, likumā paredzētais modelis, ka finansējums nevar būt mazāks par iepriekšējiem gadiem, esot vairākkārt pārkāpts un īsti nestrādājot.
Tāpat LTV vadītājs norāda uz neskaidrībām par sabiedriskā pasūtījuma plānošanu un izpildi, kā arī citām lietām, par kurām nepieciešamas diskusijas. Kopumā paveikto pie likumprojekta viņš uzteic, kā arī saskatot Kultūras ministrijā ieinteresētību normatīvu uzlabot.
LSM: Nav ņemta vērā interneta vide
Latvijas Televīzijas un Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšlikumos arī norādīts, ka
jaunajā likumā nav pievērsta pietiekama uzmanība sabiedrisko mediju darbības attīstīšanai interneta vidē, uzsver Lsm.lv portāla galvenā redaktore Marta Cerava.
Latvijas Radio grib citu normatīvu
Tikmēr Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš ir kritiskāks, apgalvojot, ka likumprojekts ne tuvu nav gatavībai: “Atvirzījāmies samēra tālu no tā, ko mēs saprotam ar mediju neatkarību. Šis risinājums būtu vērtējams kā toksisks un pat bīstams mediju regulējums. Manuprāt, komisijai būtu jāiet solis atpakaļ.
Jādod laiks, lai pienācīgi un kvalitatīvi sagatavotu citus priekšlikumus, iespējams, pat alternatīvas koncepcijas, kuras mēs varētu likt priekšā apspriešanai.”
Pauliņa lielākie iebildumi saistīti ar to, kā šis projekts tapis: “Divi ierēdņi ir rakstījuši mediju likuma projektu atbilstoši savai sapratnei un skatījumam uz mediju nozari.”
“Pārmetumi, kas izskanējuši no Latvijas Radio valdes puses, ir ļoti dīvaini, ņemot vērā, ka, vēl pirms šo dokumentu publiskot, mums bija tikšanās ar Latvijas Radio valdi,” tā Pauliņam atbild Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, sakot, ka par jauno regulējumu runāts tiek vismaz pēdējos divus gadus.
KM: Vēl iespējamas būtiskas izmaiņas
Ņemot vērā politisko atbalstu, Putnis ir pārliecināts, ka likumprojekts turpinās virzību. Viņš gan atzīst, ka izmaiņas tajā iespējamas arī būtiskas. Tā kā vairumam padomes locekļu darba termiņš beidzas nākamā gada sākumā, Kultūras ministrija līdz tam laikam cer ja ne uz gatavu likumu, tad vismaz pozīciju, ka jaunievēlētā padome sabiedriskos medijus uzraudzītu tikai līdz tā pieņemšanai.
“Protams, politiski var tikt izvēlēts scenārijs nedarīt neko. Šobrīd man nav tāds iespaids, ka tā tas būtu.
Bet tas ir reālistisks scenārijs, ka februārī tiek ievēlēti četri jauni padomes locekļi, kas turpina strādāt NEPLP tādā pašā formā kā līdz šim,” saka Putnis.
Runājot par sabiedrisko mediju finansējumu, Putnis norāda – jau nākamajam gadam Kultūras ministrija prasījusi par astoņiem miljoniem vairāk, bet četros gados to dubultot. Tomēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nākotnes redzējuma trūkuma un pašu mediju nevienprātības dēļ jautājums palicis bez tālākas politiskas virzības.
NEPLP: darbs pie likuma vēl jāturpina
Kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai adresētā vēstulē norāda NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas izstrādātais priekšlikums var kalpot tikai kā vadlīnijas jaunā likuma struktūrai.
"Tomēr, ņemot vērā tā izstrādes procedūru – neiesaistot nedz padomi, nedz sabiedriskos medijus, nedz citus nozares pārstāvjus, konceptuālais priekšlikums satur vairākus būtiskus problēmjautājumus, kuru atrisināšanai ir nepieciešamas daudz plašākas diskusijas un vienošanās. Bez minētajām diskusijām un vienošanās neredzam pamatojumu un lietderību izstrādāt konkrētus redakcionālus priekšlikumus sagatavotajam konceptuālajam priekšlikumam," pauž Dulevska.
NEPLP iesaka turpināt diskusiju un darbu pie jauna Sabiedrisko mediju likuma, kā arī vēstulē iezīmē problēmjautājumus, kuru atrisināšana esot vitāli svarīga jauna likuma izstrādē un nosprausto mērķu sasniegšanā.
