Vardarbība ģimenē: Cik Latvijā ir krīzes dzīvokļu, kur patverties?

Visdrošāk cilvēki jūtas mājās, esot kopā ar saviem mīļajiem. Tomēr, kad vardarbība notiek ģimenē, tad labāk ir visur citur, tikai ne mājās, kur var uzbrukt varmāka. Ir gadījumi, kad sievietes savāc visu nepieciešamo un bēg. Bet kur lai rod drošu patvērumu? Un cik Latvijā ir krīzes dzīvokļu, kur patverties?

ĪSUMĀ:

  • Krīzes centrā "Mīlgrāvis" uzņem arī sievietes no citām pašvaldībām.
  • Centrā var uzturēties līdz 60 dienām, bet, ja nepieciešams, arī ilgāk.
  • Talsu krīžu centrā sniedz palīdzību arī vardarbībā cietušiem vīriešiem.
  • Centrs "Marta": lielākā problēma ar krīzes centriem – visi zina, kur tie ir.
  • "Mīlgrāvja" vadītāja: Varmākas mēdz meklēt sievietes krīzes centros.
  • Šādās situācijās sievietēm ir nepieciešami slepeni patvērumi.
  • Centram "Marta" ir viens anonīmais dzīvoklis, kas esot ļoti mazs.
  • Centra "Marta" vadītāja: Valstī nav krīzes dzīvokļu; tā ir liela problēma.

Vardarbība ģimenē: Cik Latvijā ir krīzes dzīvokļu, kur patverties?Linda Spundiņa
Krīzes centri ir tās vietas, kur vardarbības upuri meklē drošu patvērumu. Krīzes centrs "Mīlgrāvis" Rīgā uzņem jebkuru sievieti neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Centra vadītāja Inese Tentere stāstīja, ka "Mīlgrāvī" bijušas sievietes arī no citām pašvaldībām. Tas reizēm ir pat labāk, ka sieviete var aizbraukt uz citu pilsētu, jo varmākam tad ir grūtāk viņu atrast.

 

"Mūsu krīzes centrā kopā ar bērniem ir 17 vietas. Var uzturēties vardarbībā cietusi sieviete 30 dienas, un, ja ir ierosināts kriminālprocess, tad vēl klāt ir 30 dienas. Tās kopā ir 60 dienas. Bet, ja pa šo laiku nav atrisinājusies situācija un vēl ir aktuāls jautājums par dzīvesvietu, tad ir iespējams ar pašvaldības atbalstu sievietei saņemt pakalpojumu krīzes centrā līdz 6 mēnešiem," teica Tentere.

Ja pēc sešiem mēnešiem sievietei joprojām nav kur iet, viņa netiek dzīta prom. Tad tiekot meklēti citi risinājumi.

Tāpat krīzes centrs nodrošina psihologa, jurista un sociālā darbinieka pakalpojumus. Šiem speciālistiem, strādājot ar sievietēm, jāmēģina viņām parādīt to, ka dzīve turpinās un ka tā var būt labāka bez vardarbības.

"Citas sievietes vēršas pēc palīdzības un pārtrauc attiecības jau pēc pirmās [vardarbības] reizes, jo viņas saka, ka to nepieļaus un tādas attiecības turpināt nevēlas. Bet ir tādas, kuras cieš gadiem ilgi. Var apbrīnot tikai to pacietību, izturību. Ar gadiem partneris sievieti noniecina, viņa zaudē savu pašcieņu, viņa netic saviem spēkiem. Jo tās attiecības ir ilgākas, jo grūtāk tās ir pārtraukt," atzina Tentere.

Talsu krīžu centra psiholoģe Svetlana Stepule stāstīja, ka vardarbības upures dzīvo līdzatkarīgās attiecībās, kur sieviete nedomā par sevi, bet gan par otru cilvēku. Rūpējas par viņa vajadzībām un vaino sevi par viņa problēmām. No šādām attiecībām ir vienkārši jābēg.

"Man ir vairāki tādi gadījumi bijuši, ka, kamēr vīrs nav mājās, sieviete ir savākusi nepieciešamās mantas un bērnus, iekāpusi mašīnā vai sarunājusi kādu paziņu, kurš aizvedīs, un dodas uz krīžu centru," klāstīja Stepule.

Talsu krīžu centrs kopš šī gada sniedz palīdzību ne tikai vardarbībā cietušām sievietēm, bet arī vīriešiem un kā pavadoņus uzņem arī bērnus. Centrs var uzņemt aptuveni 12 cilvēkus.

Kad sieviete cieš no vardarbības, viņa var ziņot policijai, kas varmāku nošķir no upura. Tādā gadījumā sievietei nekur nav jādodas un viņa ar bērniem var palikt mājās.

Tomēr nereti ir tā, ka viņas mājās joprojām nejūtas droši, tāpēc meklē patvērumu krīzes centrā.

Uz "Mīlgrāvi" var atbraukt sieviete arī bez mantām, jo krīzes centrs visu nepieciešamo var nodrošināt, teica centra vadītāja Tentere. Jebkurā diennakts laikā viņa var piezvanīt pie centra durvīm un tiks uzņemta.

Centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce atklāja, ka labi, ka ir šie krīzes centri un ka sievietēm paveicas ātri tajos tikt. "Martai" esot pieredze, ka sievietēm ne vienmēr izdodas tūlītēji patvērumos nonākt. Tomēr lielākā problēma ar krīzes centriem ir tā, ka visi zina, kur tie atrodas.

"Ja ir augsts risks dzīvībai un šis vardarbības veicējs ir ar augstu gatavības pakāpi izrēķināties ar šo sievieti, un vēl ir zināms, kur šie centri atrodas... Neskatoties uz apsardzi, viņi atrod veidu, kā ietekmēt sievieti, kā panākt, lai viņa baidītos, turpinātu baidīties gan par sevi, gan par bērniem, un atrod veidu, kā ietekmēt viņu. Es vienkārši runāju no pieredzes, jo mums šādi stāsti ir bijuši. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka tā vieta, kur sieviete atrodas augsta dzīvības apdraudējuma gadījumā, ir slepena un ka vardarbības veicējs tai nevar piekļūt," atzina Lāce.

"Mīlgrāvja" vadītāja Tentere apstiprināja, ka varmākas meklē sievietes krīzes centros. Tiesa gan, reti jāsaucot policija, tomēr tādi gadījumi ir.

Šādās situācijās sievietēm ir nepieciešami slepeni patvērumi. Centram "Marta" ir viens anonīmais dzīvoklis.

Kā sacīja centra vadītāja – tas ir ļoti maziņš un pārapdzīvots. Tur vienlaicīgi var uzturēties divas ģimenes, un tad jau tas ir par daudz. Lāce pauda, ka Latvijā nav šo krīzes dzīvokļu, un tā ir milzīga problēma.

"No valsts puses tāds organizēts patvērums īsti nav pieejams. Tie ir tie krīzes centri, kuros ir iespēja palikt, veicot dažādus nosacījumus," sacīja centra pārstāve.

Savukārt krīzes centros nereti trūkst vietas un priekšroka tiek dota sievietēm ar bērniem.

"Mīlgrāvī" sievietes nāk un iet, stāstīja vadītāja, tāpēc reizēm viss ir pilns. Tas tāpēc, ka nereti sievietes tomēr atgriežas pie vardarbīgajiem partneriem. Tad pēc kāda laika atkal nonāk centrā, jo vīrietis pacēlis pret viņām roku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt