Dienas notikumu apskats

Zolitūdes traģēdijas tiesā meklē skaidrojumu atšķirībām ekspertu liecībās

Dienas notikumu apskats

Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas līderi aprīlī varētu tikties

Uz Vanšu tiltu vedošās kāpnes Daugavas labajā pusē avārijas dēļ ir bīstamas

Vanšu tiltam nobrukušas kāpņu margu detaļas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kāpnēm, kuras no Daugavas labās puses ved uz Vanšu tiltu, ir nobrukušas margu detaļas. Rīgas domes Satiksmes departamentā ir pieņemts lēmums kāpnes šajā posmā slēgt, jo gājējiem tās šobrīd nav drošas.

Pirmdienas vakarā garāmgājēji Daugavas labajā pusē pie kāpnēm, kuras ved uz Vanšu tiltu, pamanīja betona gabalu. Tas bija atdalījies un nokritis no tilta konstrukcijām.

“Ja tas betona klucis uzgāztos kādam uz galvas, tur, visticamāk, būtu letāls iznākums. Vai, labākajā gadījumā, cilvēks kļūtu par invalīdu. Jo tas nokrita tieši tur, kut vecāki ar bērniem stumj augšā ratiņus,” stāstīja apvienības „Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Kaspars Zandbergs.

Viņš, rādot vietu, no kuras betona gabals nokritis, lēsa, ka tā svars bijuši vairāki desmiti kilogramu. Kaspars par notikušo informējis pašvaldības policiju un Rīgas domes Satiksmes departamentu. Tie atbraukuši un norobežojuši kāpnes. Vēlāk, pēc Kaspara otra zvana, slēgto teritoriju paplašinājuši.

Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola stāsta, ka citas kāpnes, kuras uzved uz tilta, esot drošas un gājājiem lietojamas. Taču tiltu pārbaudīs eksperti.

Una Ahuna-Ozola: Par Vanšu tilta margām
00:00 / 00:20
Lejuplādēt

Latvijas Radio notikuma vietā novēroja, ka kāpnes ir norobežotas un gājējiem nav pieejamas. Departamenta pārstāve Una Ahuna – Ozola stāstīja, ka bažu par tilta kopējo drošību neesot un gājēji var izmantot otras Daugavas labajā pusē uz tiltu vedošās kāpnes.

Departamenta pārstāve pastāstīja, ka Vanšu tilta kāpnēm atdalījās un nokrita kāpņu margas sānu noslēdzošais dzelzsbetona bloks. Speciālisti konstatēja, ka metāla ieliekamā detaļa, kas ir sametināta kopā ar šo dzelzsbetonu strauju temperatūras svārstību rezultātā zaudējusi savu noturību un atdalījās no kāpņu konstrukcijas. Temperatūru svārstību un ūdens kušanas rezultātā detaļas zaudē savu noturību.

 

Arhitekts Oto Ozols Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” sacīja, ka līdzīgas departamenta atrunas par laikapstākļiem dzirdētas vairākkārt, “bet tās ir tikai atrunas, vienkārši tilts nav pienācīgi uzturēts”, to sola remontēt jau no 2013. gada, taču atliek un atliek, bet  elementārāka tehniska apkope nenotiek.

SIA “Rīgas Tilti” tehniskais direktors Guntis Briedis raidījumam gan norādīja, ka objektus apseko regulāri reizi gadā, un katru mēnesi jāapseko 15 līdz 20 dažādus objektus, un tiltus parasti apseko pavasarī. Vanšu tilta margas apsekotu aprīlī vai maijā.  

Zandbergs uzskata, ka pie vainas ir domes sliktā saimniekošana.

“Pilnīgs absurds! Kā viņi var vainot laikapstākļus. Iemesls, manuprāt, ir acīmredzams, tas, ka viņi tiltu neuztur. Tā tilta uzturēšana, ar ko viņi ikdienā nodarbojas, ir sāls kaisīšana uz ietvēm un brauktuves, kas arī, protams, pastiprina to detaļu bojāšanās procesu,” uzskata Zandbergs.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Transportbūvju institūta direktors Ainārs Paeglītis piekrita, ka šī nelaime ir tilta uzturēšanas jautājums.

Vanšu tilts ir būvēts pirms, aptuveni, 30 gadiem. Kāpnes esot izgatavotas no monolīta betona, un par to stiprību neesot jābažījas. Arī pats tilts esot stiprs. Savukārt kāpņu margas ir atsevišķi bloki, kas ar metāla stiegrām piemetinātas pie kāpnēm.

“To 30 gadu laikā tās stiegras ir korodējušas, jo viss metāls korodē, jo viņš jau nav nosegts ne ar ko. Ūdens nāk klāt, un mēs sāli beram klāt. Tas viss paātrina korozijas procesus tai stiegrā. Protams, tagad, kad bija lielās temperatūras deformācijas, lielais tilts staigā, un šis korodējušās stiegras nav izturējušas,” skaidroja Paeglītis.

Paeglītis cer, ka šis atgadījums liks vairāk domāt par tiltu uzturēšanu, atvēlot tam vairāk naudas.

Ahuna – Ozola stāsta, ka katru pavasari tilti un ceļu pārvadi tiekot apsekoti. Vairāki tilti jau esot pārbaudīti, bet Vanšu tilts vēl gaidījis rindā. Viņa neslēpj, ka Vanšu tilta tehniskais stāvoklis nav ideāls, tāpēc kāpnes nosegts ar speciāliem sietiem. Taču šādu avārijas situāciju paredzēt neesot bijis iespējams.

“Tas stāvoklis Vanšu tiltam ir zināms, un bija arī nosegti ar sietiem. Bet, ka tas varētu notikt tik strauji, to mēs paredzēt nevarējām,” pauda departamenta pārstāve.

Pārējās kāpnes, kuras ved uz Vanšu tiltu, gājējiem ir atvērtas. Ahuna – Ozola sacīja, tās gājēji var lietot droši. Departaments atvainojas iedzīvotājiem par neērtībām.

Bet otrdien, 6.martā, nobrukušās kāpņu konstrukcijas apskatīja arī eksperti no Būvniecības valsts kontroles biroja. Lai gan biroja kompetencē ir sabiedriskās ēkas, Ekonomikas ministrija lūdza pārbaudīt arī šo tiltu. Vanšu tilts, kā arī jebkurš cits tilts galvaspilsētā, ir vietējās pašvaldības būvvaldes kompetencē. Tikai Rīgas pilsētas būvvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par tilta remontdarbiem vai tā slēgšanu.

Būvniecības valsts kontroles biroja ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, aģentūru LETA informēja biroja pārstāve Elīna Korba.

Biroja atzinums un vērtējums sekos tuvāko dienu laikā. Bet pēc vizuālās apsekošanas nesošajās dzelzsbetona konstrukcijās vērojami stiegru betona aizsargslāņa, kā arī paša stiegrojuma rūsas bojājumi un daļai tērauda elementu rūsas ietekmes bojājumi. Tāpat, līdzīga rakstura bojājumi konstatēti arī kāpņu konstrukcijās, kas atrodas uz krastmalas blakus Daugavai, kā arī kāpnēm, kas ved no tilta uz degvielas uzpildes stacijas pusi. Lai novērtētu nesošo tilta un kāpņu konstrukciju tehniskā stāvokļa ietekmi uz tilta nestspēju, nepieciešams veikt detalizētu tehnisko izpēti, tajā skaitā nomērot bojātajiem dzelzsbetona elementiem izlieces un stiegrojuma bojājuma apmērus. Kā arī rūsas ietekmēto tilta tērauda konstrukciju bojājumu apmēru.

"Ņemot vērā tilta konstrukciju neapmierinošo tehnisko stāvokli, nav izslēdzami arī turpmāki elementu nobrukumi. Pasākumi, kuri šobrīd ir veikti iedzīvotāju drošības nodrošināšanai, proti, ar audumu apsegtas kāpņu drūpošas konstrukcijas, un uzstādīti pagaidu žoga norobežojumi uz zemes, nav pietiekami," norādīja Korba.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti