"Līdz šim mēs to darījām ļoti reti. Izlases kārtībā pašvaldības pārbaudījām pa vienai", intervijā sacīja Krūmiņa. "Pienācīgā apjomā revīzijas pašvaldībās netika veikta krīzes laikā samazinātā darbinieku skaita dēļ."
Krūmiņa intervijā atzina, ka kopējā situācija valsts iestādēs pēc krīzes ir mainījusies uz labo pusi, runājot tieši no uzskaites viedokļa. "Ja paskatamies uz galveno uzsvaru - tas ir jautājums saprast, kas un cik tiek tērēts; tad, ja salīdzina ar pagājušajiem gadiem, ir redzami uzlabojumi. Revīzija parādījusi, ka grāmatvedība daudzviet ir kļuvusi caurskatāmāka," sacīja Krūmiņa.
Negatīvākais rezultāts tomēr ir ļoti sliktais sabiedrībai dotais signāls par izšķērdību iestādēs. Respektīvi, rīkojot privātos pasākumus par valsts naudu, pirmkārt, tiek pārkāpts likums. "Arī Valsts kontrolei būs 90 gadu jubileja. Mēs, iespējams, to rīkosim savās telpās un paši par saviem līdzekļiem, nekā citādāk," norāda Krūmiņa.
Pašlaik VK veic revīzijas tikai saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu, kas ļoti ierobežo iespējas reaģēt uz jaunatklātajiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem, un tās rekomendācijas auditējamās iestādēs ne vienmēr izpilda un ņem vērā.
Šī gada 16.maijā Saeima noraidīja politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) sagatavotos grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredzētu Valsts kontrolei tiesības veikt operatīvās revīzijas, auditēt Saeimu un citus VK pilnvaru paplašināšanas mehānismus.
Pirmā operatīvā pārbaude, kas steidzami būtu jāveic VK, ir revīzija saistībā ar valsts izsniegto galvojumu AS "Liepājas metalurgs". Šobrīd pastāv pamatotas aizdomas, ka valdība un atbildīgās ministrijas ir rīkojušās nolaidīgi, izsniedzot un neuzraugot šo galvojumu.
