Pusdiena

Beidzot atrastas avarējušās Ēģiptes pasažieru lidmašīnas atlūzas

Pusdiena

Pusdiena 21.05.2016

Zemes dienests un prokuratūra par 6 miljoniem eiro izveido sistēmas, ko nelieto

Valsts kontrole: Zemes dienests un prokuratūra par 6 miljoniem eiro izveido sistēmas, ko nelieto

Valsts zemes dienestā un Ģenerālprokuratūrā pagājušajā gadā par gandrīz sešiem miljoniem eiro izveidotas informācijas sistēmas, taču tās netiek lietotas. Tā finanšu revīzijā atklājusi Valsts kontrole.

Kontrole pastiprinātu uzmanību pievērsa trūkumiem informācijas tehnoloģiju jomā. Institūcijās gan norāda, ka izveidotos tehnoloģiju rīkus pēc dažiem gadiem liks lietā, bet revidenti vērtē – tikmēr valstij tiek radīti zaudējumi.

Izmantojot lielākoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta naudu, pērnā gada nogalē prokuratūra noslēdza divus gadus ilgušo informācijas sistēmas izstrādi. Par vairāk nekā 2,5 miljoniem eiro ieviesta sistēma, kas atvieglošot prokuratūras struktūrvienību darbu. Tāpat uzlabota konfidenciālo un sevišķi slepeno dokumentu apstrāde un digitalizēti kriminālprocesi.

Tomēr pilnvērtīgi jaunā sistēma izmantota netiek, norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Tas izskaidrojams ar to, ka nav izdarīts viss, lai sāktu pilnvērtīgu sistēmas lietošanu - nav izstrādātas instrukcijas, nav apmācīti darbinieki, nav nepieciešamo grozījumu normatīvajos aktos.  Līdz ar to, kamēr sistēmu nelieto, nevar arī ietaupīt aptuveni 0,4 miljonus eiro uz  darbinieku slodzes un papīra dokumentu aprites rēķina, kā tas bija plānots.   

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Valsts kontroles pārmetumus Latvijas Radio komentēja rakstveidā.

Viņš skaidroja, ka vispirms jaunā sistēma bijusi jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Datu valsts inspekcijā. Kopš marta pamazām digitālās priekšrocības sākot izmantot, tāpēc Kalnmeiers noraida revidentu secinājumu, ka sistēma netiek izmantota plānveidīgi. Turklāt naudas ietaupījums esot jāsasniedz vēl nākamā pusotra gada laikā.

Pusotrs gads atlicis arī Valsts zemes dienestam, kam ar likumu uzdots no 2018.gada sākuma publiskot datus par visiem tā dēvētajiem īpašumu apgrūtinājumiem. Iztērējot teju 3,5 miljonus eiro, dienests arī uzlabojis adrešu reģistru un kadastra vērtēšanas sistēmu.

Zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga Latvijas Radio uzsvēra, ka sistēma patiešām ir vajadzīga sabiedrībai, jo tā ļaus vienuviet apskatīt datus par visām aizsargjoslām un apgrūtinājumiem, saprast, kādi ir ierobežojumi  jūsu īpašumam vai, piemēram, īpašumam, ko grasāties iegādāties. Sistēma būs palīgs gan privātīpašniekiem, gan valsts un pašvaldību plānotājiem. 

Zemes dienesta vadītāja skaidroja – Valsts kontrole uz sistēmas palaišanas riskiem norāda, jo datu sniedzēji gausi sūta ziņas par apgrūtinātajām teritorijām. Apgrūtinājumu reģistrācija uzsākta 1.janvārī, bet iesaistītas iestādes un uzņēmumi – pašvaldības, komunikāciju infrastruktūras turētāji, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Rīgas ūdens”, nebūt nesteidzas datus sniegt.

Zemes dienesta vadītāja cer, ka Valsts kontroles revīzija pievērsīs sabiedrības un arī datu turētāju uzmanību un paātrinās reģistrācijas procesu.   

Tā kā nauda iztērēta, bet jēgas vēl nav, kontroliere Krūmiņa saka – izdevumu atbilstību nevar vērtēt. Tas būs iespējams tad, kad sistēmas sāks strādāt un pildīt savus uzdevumus.  

Kamēr pārmetumus izpelnījušās iestādes ieguvumus sola pēc gada vai diviem, piemēram, Veselības ministriju revidenti kritizē par vispārēju nedarīšanu. Ministrija nav izveidojusi veselības maksas pakalpojumu un ieņēmumu uzskaites sistēmu, tādēļ nav iespējas efektīvi kontrolēt un salīdzināt maksas pakalpojumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti