Valsts kontrole: Policijas izmeklēšanu uzlabošanai jārīkojas aktīvāk

ĪSUMĀ:

• Valsts kontrole pirms gada norādīja: Policijā ir būtiski trūkumi kriminālprocesu uzraudzībā.
• VK vērsās pie premjera, rezultātā Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai uzdots labot situāciju.
• VK ieskatā iestāžu rīcība līdz šim nebija produktīva – joprojām nav izstrādāti risinājumi situācijas uzlabošanai.
• VK: Latvija risina starptautisko ekspertu kritizētās problēmas, bet nepietiekami strādā pie izmeklēšanas kvalitātes kopumā.
• Tāpēc VK atkārtoti aicina premjeru sakārtot pirmstiesas izmeklēšanas jomu.
• VK: Tālākā spriešana darba grupā bez konkrētiem uzdevumiem – neefektīva.
• VK aicina apstiprināt valdībā konkrētu rīcības plānu.
• VK: Ārpakalpojums pētījumam neder - gatavus risinājumus valsts nevarēs nopirkt.

Valsts kontrole (VK) 2017.gada septembrī lietderības revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā norādīja uz būtiskiem trūkumiem kriminālprocesa uzraudzībā un Valsts policijas iekšējo procesu vadībā.

Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsās pie Ministru prezidenta, kā rezultātā tieslietu un iekšlietu ministriem uzdots ieviest Valsts kontroles ieteikumus noteiktajos termiņos, paziņojumā medijiem norādīja VK.

Taču Valsts kontroles vērtējumā iestāžu līdzšinējā darbība ieteikumu ieviešanā nav bijusi pietiekami produktīva, jo, lai arī priekšlikumi ir apspriesti Tieslietu ministrijas (TM) darba grupā, aizvien nav izstrādāti kvalitatīvi risinājumi situācijas uzlabošanai.

Spēja efektīvi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas ir būtisks valsts drošības pamatnosacījums. Vienlaikus tas arī ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sadarbību ar ārvalstīm un Latvijas iekļaušanos nozīmīgās starptautiskajās organizācijās, norāda Valsts kontrole.

Uz to, ka Latvijā ir nopietnas problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā, pēdējā laikā ir norādījuši arī starptautiski atzīti eksperti no OECD un “Moneyval”, vērtējot kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Lai arī Latvija novērš starptautisko ekspertu izgaismotās problēmas, Valsts kontroles vērtējumā nepietiekami tiek risinātas kopumā pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošās problēmas.

Ārvalstu ekspertu norādītās problēmas nav raksturīgas tikai konkrēto jomu kriminālprocesu izmeklēšanai, bet gan kriminālprocesu izmeklēšanai kopumā, norādīts VK paziņojumā.

Tāpēc šonedēļ Valsts kontrole atkārtoti vērsusies pie Ministru prezidenta, atgādinot būtiskākos pagājušā gada revīzijas secinājumus un sniegtos ieteikumus un aicinot sakārtot pirmstiesas izmeklēšanas jomu.

Valsts kontrole uzskata, ka jautājumu tālāka apspriešana Tieslietu ministrijas darba grupā bez konkrētu uzdevumu noteikšanas nebūs pietiekama.

Valsts kontrole aicina valdībā apstiprināt rīcības plānu pirmstiesas izmeklēšanas  uzlabošanai ar konkrētiem pasākumiem un atbildīgajiem par to izpildi.

Būtiski šajā plānā iekļaut izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti kavējošo faktoru izvērtēšanu, kas notiek prokuratūras, Tieslietu ministrijas, izmeklēšanas institūciju pārstāvju un pieaicināto jomas ekspertu sadarbībā.

Valsts kontroles vērtējumā pētījums nebūtu vienkārši nododams kādam ārpakalpojuma veicējam, jo gatavus risinājumus valsts tik nozīmīgas jomas sakārtošanai nevarēs nopirkt.

Problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā pastāv ilgstoši. Arī 2005. gadā  pieņemtais Kriminālprocesa likums tās nav atrisinājis, lai gan tieši tas bija likuma uzdevums, uzskata Valsts kontrole.

VK ieskatā policijā kriminālprocesa efektivitāti būtiski ietekmē nespēja efektīvi piemērot Kriminālprocesa likuma normās ieviestos kriminālprocesa ātrumu, ekonomiju un efektivitāti veicinošos risinājumus. “Šeit būtiska nozīme ir ilgstoši nerisinātām problēmām procesa virzītāju kvalifikācijas iegūšanas un profesionālās pilnveides sistēmā, ko papildina trūkumi izmeklēšanas darba organizācijā un metodiskajā vadībā,” teikts Valsts kontroles paziņojumā.

Tāpat Valsts kontrole secināja, ka līdz ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos uzraugošā prokurora faktiskais kompetences apjoms un saturs ir sašaurināts. Arī tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nav panākti plānotie uzlabojumi – ātrāka, efektīvāka un ekonomiskāka pirmstiesas izmeklēšana un lietu uzkrājuma samazināšana.

Revidenti secināja, ka 90% no izlasē iekļautajiem kriminālprocesiem ir bijuši pārtraukumi, kad ilgāk nekā mēnesi nav veikta neviena procesuālā darbība.

Šādi bezdarbības periodi dažkārt ilguši pat līdz četriem gadiem. Vismaz gadu nekādas izmeklēšanas darbības nav veiktas 12% gadījumu. Savukārt tikai 38% kriminālprocesu, kuros tika konstatēti izmeklēšanas pārtraukumi, sniegti uzraugošā prokurora norādījumi un 20% kriminālprocesu – tiešā priekšnieka norādījumi.

Turklāt prokurori bieži vien iesaistās pirmstiesas izmeklēšanā tikai tad, kad izmeklētājs lūdz prokurora viedokli par turpmāk veicamajām darbībām vai arī izmeklētāja ieskatā izmeklēšana jau ir pabeigta. Rezultātā izmeklēšana ieilgst, jo rodas domstarpības starp izmeklētāju un prokuroru par veiktajām izmeklēšanas darbībām, iegūtajiem pierādījumiem un to pietiekamību, ir nepieciešams veikt papildu vai atkārtotas izmeklēšanas darbības. Ieilgušā procesa dēļ papildu pierādījumu iegūšana bieži vien ir apgrūtināta.

Arī ārvalstu eksperti ir norādījuši uz nepieciešamību ciešāk sadarboties izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem, regulāri organizēt visu izmeklēšanā iesaistīto institūciju un tiesu kopīgas apmācības.

Arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei iesaistītie nozares eksperti atbalsta viedokli, ka ir jāveic apjomīga analīze, noskaidrojot esošās kritiskās situācijas galvenos cēloņus, jo tikai tādējādi varēs izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu.