Muhameds un Džordžs ir bēgļi, kuri Latvijā ieradās pirms diviem mēnešiem. Abi šobrīd uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos. Ja viņi iegūs bēgļa statusu, palikšot dzīvot Latvijā un apgūšot latviešu valodu.
"Esam studenti. Pie mums Sīrijā ir karš. Karo vairākas nemiernieku grupas. Un vēl ir arī Sīrijas režīms. Tos, kuri ir pret viņiem, viņi nogalina. Mums nebija cita varianta kā bēgt no Sīrijas," stāsta Muhameds.
Viņš atzīst, ka Latvijā par nepieciešamību apgūt latviešu valodu vēl nekas nav teikts. "Bēgļiem nav skolas, lai mācītu latviešu valodu. Bet, ja būs, tad mēs mācīsimies," nosaka Muhameds. Džordžs piebilst, ka viņš mazliet zina krievu valodu, tāpēc Latvijā būs viegli mācīties, strādāt un dzīvot.
Šobrīd latviešu valodas kursi pieejami pēc tam, kad iegūts bēgļa vai alternatīvais statuss. Taču kursi būtu jāsāk uzreiz, līdzko patvēruma meklētājs ieceļojis Latvijā. Pieredze rāda, ka vairums bēgļu zina tikai dzimto valodu.
Kultūras ministrijai (KM) ir vairākas latviešu valodas apmācības programmas. Taču, kura būs piemērotākā bēgļiem, mēneša laikā vēl izvērtēs Latviešu valodas aģentūras eksperti.
"Jāņem vērā tas, ka tai jābūt individuālai pieejai. Cilvēkiem ir atšķirīgi līmeņi, atšķirīgas valodas zināšanas. Ir gadījumi, kad iespējams lietot starpniekvalodu, piemēram, angļu valodu.. kaut vai nelielas zināšanas," stāsta KM pārstāve Anita Kleinberga.
Valodu kursi parasti ilgst 120 stundas. Taču ne visi šajā laikā spēj iemācīties valodu tādā līmenī, lai varētu sarunāties uz ielas, veikalā, valsts iestādēs. Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" latviešu valodu līdz šim mācījusi 30 bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
Kā stāsta biedrības pārstāvis, bēgļi nemaz neizprotot, kāpēc viņiem vispār būtu jāmācās latviešu valoda. Tāpēc vispirms bēgļiem nolasa ievadkursu par Latviju.
"Kas ir Latvija, kādas saistības viņam ar Latviju un kādi pienākumi. Mēģinām viņu motivēt. Pateikt to, ka viņš ar Latviju ir saistīts uz mūžīgiem laikiem.. kur viņam latviešu valoda noderēs, kādi ir viņa nākamie soļi pēc latviešu valodas apguves, ko tas dos, ja viņš zinās latviešu valodu A2 līmenī," stāsta biedrības "Patvērums "Drošā māja"" pārstāvis Alvis Šķenders
Ministru kabineta noteikumi paredz pabalstu bēgļiem latviešu valodas apguvei 49 eiro vienai personai mēnesī. Šī summa, pēc Šķendera sacītā, ir niecīga.
"Un, ja nebūs šo te projektu, naudas no ES, viņi par šo naudiņu nevarēs pilnvērtīgi apgūt valodu. Vajadzēs papildu līdzekļus... Par šādu naudiņu kursus Rīgā atrast ir gandrīz neiespējami," uzskata biedrības pārstāvis.
Līdz šim arī vairākas skolas ar mazākumtautību izglītības programmu ir mācījušas bēgļu bērnus.
Jau ziņots, ka Latvija grasās brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus.
