Sadarbībā ar Jaunsardzes centru šobrīd valsts aizsardzības mācību īsteno 147 izglītības iestādes visā Latvijā. Apmācības notiek divus mācību gadus, un kopumā tās ir deviņas mācību dienas jeb viena reize mēnesī.
Jūrmalas Pumpuru vidusskolā valsts aizsardzības mācība ir jau ceturto gadu. Priekšmets ir pieprasīts – to izvēlas lielākā daļa, tostarp 12. klases skolēns Georgijs, kas jau ir izgājis visu apmācības kursu.
Skolēns stāstīja: “Tāpēc, ka es neesmu jaunsargs – es arī gribēju apgūt visas šīs iemaņas, un, godīgi sakot, skatoties uz esošo situāciju pasaulē, es arī gribu just sevī spēku, ka es māku dažas šīs lietas praktiski, jo viss var sagadīties, un es arī gribu būt gatavs.”
Valsts aizsardzības mācībā ir gan teorētiskā, gan praktiskā daļa. Notiek ierindas apmācība. Māca arī pirmo palīdzību, radio sakarus, kā nolasīt kartes, mērogus, orientēties dabā, rīkoties ar ieročiem un daudz ko citu.
Kā vienu no galvenajiem ieguvumiem Georgijs nosauca spēju rīkoties ārkārtas situācijās: “Manuprāt, tas ir ļoti labi no visām pusēm gan iemaņas praktiskās, kuras noderēs, gan arī tāda pasniegšanas puse, kura ir arī interesanta, un to, ka šis tiks ieviests visās Latvijas skolās, absolūti noteikti atbalstu, un vispār ļoti žēl, ka mēs esam to kursu izgājuši līdz 11. klasei, es labprāt arī turpinātu.”
Lielākoties valsts aizsardzības mācību izvēlas jaunsargi, lai ne tikai atsvaidzinātu, bet arī papildinātu savas iemaņas. Georgija klasesbiedrene Kate jaunsardzē piedalās jau vairākus gadus. Arī viņa uzsvēra, ka priekšmets ir vajadzīgs.
Kate sacīja: “Valsts aizsardzības mācībā iegūtās zināšanas un pieredze noteikti palīdzēs jauniešiem ar valsts aizsardzības dienestu, tās zināšanas viņiem būs jau iegūtas šajā valsts aizsardzības apmācībā.”
Saviem klasesbiedriem piekrita arī Edgars: “Es domāju, ka pamatus visi ir apguvuši, bet ir vieta, kur augt – to [priekšmetu] varētu padarīt grūtāku, nedaudz sarežģītāku, trenēties ik pa laikam arī vajadzētu – atsvaidzināt zināšanas tā, lai tas paliek galvā.”
Arī Saldus tehnikumā valsts aizsardzības mācība ir ceturto gadu. Kā stāstīja tehnikuma direktore Iveta Bērziņa, šajā mācību gadā ir izdevies izveidot 20 apmācības grupas ar aptuveni 200 skolēniem.
“Viņiem patīk šaušanas nodarbības. Viņi ir iemācījušies, kā rīkoties dažādās situācijās, kā vienu no pievienotajām vērtībām nosauc orientēšanos nepazīstamā vidē, un gribētu, lai, starp citu, ir biežāk tās stundas,” norādīja Bērziņa.
Jaunsardzes centra direktors, pulkvedis Aivis Mirbahs uzsvēra, ka, lai gan tendence ir pieaugusi, proti, jauniešiem ir palielinājusies interese par valsts aizsardzības mācību, tomēr pagaidām uz to ir jāraugās ar piesardzību.
Mirbahs skaidroja: “Mēs arī veicām aptauju par valsts aizsardzības mācību – kā ir apmierināti un kāds ir patriotisms pēc šī priekšmeta, un tie rezultāti bija tik labi, ka gandrīz kauns, kādam viņus prezentēt, jo neviens neticēs, ka tā nav vienkārši tukša retorika.”
Mirbahs atgādināja, ka valsts aizsardzības mācība joprojām ir izvēles priekšmets, tāpēc nav iespējams uzzināt visu skolēnu viedokļus:
“Pārsvarā šo priekšmetu izvēlas izglītības iestādes, kurās ir spēcīgi jaunsargi, un pārsvarā šajā priekšmetā piedalās jaunsargi, līdz ar to, man liekas, ka diezgan loģiski, ka tam, kam patīk jaunsardze, patiks valsts aizsardzības mācība, un ka viņš slavēs šo priekšmetu.”
Lai noskaidrotu patieso priekšmeta ietekmi, Mirbahs rosina sagaidīt 2024. gada septembri, kad priekšmets būs obligāts visās Latvijas skolās.
KONTEKSTS:
Latvijas skolās valsts aizsardzības mācība būs obligāta no 2024. gada septembra. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus.
Valsts aizsardzības mācības kursa programmu veido trīs paralēli apgūstami moduļi: pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, noturība krīzes situācijās un vadība, valsts aizsardzības iemaņas.
Krievijas karš pret Ukrainu mainījis izpratni par izglītības prioritātēm. Skolu vadītāji vērsušies pie valsts atbildīgajām amatpersonām, lai panāktu, ka pēc iespējas ātrāk vidējās izglītības mācību iestādēs ievieš obligāto valsts aizsardzības mācību. Aizsardzības ministrija tomēr negrasās ar risinājumu steigties, jo trūkst atbilstoši sagatavotu instruktoru.
