Ērģemes pamatskolu šajā mācību gadā apmeklē 65 skolēni. Tas ir par 15 bērniem mazāk nekā IZM rosinātajās izmaiņās par minimālo skolēnu skaitu šāda līmeņa izglītības iestādē. Tas nozīmē, ka pēc ministrijas plāniem šādai lauku skolai nākotnes nav.
"Aiz katra lēmuma un likuma stāv dzīvs cilvēkbērns, ar savām spējām un savām vajadzībām. Ne katrs ir gatavs mācīties lielajās klasēs, ir kam vajadzīga īpaša pieeja, atbalsts," teica Ērģemes pamatskolas direktore Gita Avote.
Pēc vairāku gadu dzīves Anglijā, atgriežoties Latvijā, Ērģemes pamatskolu kā piemērotāko saviem bērniem izvēlējušās divas ģimenes. Tikai mēnesi pirmajā klasē mācās Sofija, savukārt viņas brālītis apmeklē pirmskolas grupiņu. Bērni dzimuši Anglijā un atgriežoties latviski tikpat kā nerunāja.
"Lai vieglāk būtu iemācīties latviešu valodu, mēs izvēlējāmies Ērģemes skolu, jo tur ir mazāk bērnu vienā klasē un skolotājiem ir vairāk iespēju strādāt “viens pret vienu”.
Es uzskatu, ka to skolu gan nevajadzētu slēgt. Bērni iemācās daudz labāk tajā skolā, skolotājiem ir daudz vairāk iespēju strādāt ar bērniem," sacīja Ērģemes pamatskolas audzēkņu mamma Marija Grečina.
Ērģemes pamatskolā mācās vairāki bērni arī no Valkas, kuri pilsētas skolā nav spējuši iekļauties, taču lauku vidē viņu sekmes ir uzlabojušās.
IZM plāniem par minimālo skolēnu skaitu neatbilst arī pārējās mācību iestādes Valkas novadā. Pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka iecerētās izmaiņas Izglītības likumā ierobežotu lauku iedzīvotāju tiesības saņemt pamatizglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
"Kādā veidā bez pavadoņiem, pat vairākiem, jo jāved vismaz 20 bērni, kur vecākais iet otrajā klasē un jaunākie kādi pieci ir tikai pusotru gadu veci, - kā tas notiks praktiski? Tāpēc šis ir tas gadījums, kad es gribu skaļi teikt, ka šāds noteikumu projekts nedrīkst tikt virzīts tālāk un kur nu vēl divos lasījumos Saeimā," teica Valkas novada pašvaldības vadītājs.
Valkas novadā uzskata, ka par jautājumiem, kas saistīti ar minimālo audzēkņu skaitu skolās, nepieciešams veidot dialogu starp pašvaldībām un IZM, jo katrā novadā apstākļi ir atšķirīgi un ne vienmēr tos iespējams ierāmēt konkrētos skaitļos.
KONTEKSTS:
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) šā gada pavasarī paziņoja, ka pirms diviem gadiem izstrādātais skolu tīkla reformas plāns ir nepilnīgs. Ministre Ilga Šuplinska sava priekšgājēja Kārļa Šadurska plānu nodēvēja par “mehānisku skolu slēgšanu”, to neturpinās, tā vietā piedāvājot alternatīvu skolu tīkla reformu. Bez skolēnu skaita īpašu uzmanību ministre pievērsīšot desmit kvalitātes rādītājiem, to vidū, piemēram, cik veiksmīga skolā ir mācību satura organizēšana, cik laba skolas infrastruktūra un citiem.
