Dienas notikumu apskats

Sarunās par valdību Gobzems aicina partijas ievērot konfidencialitātes vienošanos

Dienas notikumu apskats

Neatliekamās palīdzības ārsti, tiekoties ar deputātiem, skaidras atbildes nav guvuši

Nemainot mūzikas stundu skaitu, apstiprina jauno pamatizglītības saturu

Valdība apstiprina jauno izglītības saturu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Valdība otrdien, 27. novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēt veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Pārmaiņas plānots ieviest pakāpeniski no 2020. gada 1. septembra.  

ĪSUMĀ:

  • Ko paredz jaunais standarts?
  • Izglītības saturs mainīs pieeju – uzsvars uz jomām, nevis mācību priekšmetiem.
  • Paredzēti arī jauni priekšmeti – datorika, dizains un tehnoloģijas, drāma.
  • Pēc skolotāji iebildumiem pret mazāku mūzikas stundu skaitu, to nolēma nemazināt. 
  • Daudz jautājumu joprojām ir pašvaldībām un LIZDA. 

Ko paredz jaunais standarts?

Pārmaiņas izglītībā skolās pakāpeniski ieviesīs jau no 2020. gada 1. septembra.

Saskaņā ar jauno standartu skolām "būs iespēja elastīgi skolas līmenī plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši skolēnu vajadzībām", skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija.

“Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs noteikts trim gadiem, turklāt izglītības iestāde varēs mainīt stundu skaitu mācību priekšmetā līdz 10%, bet valsts ģimnāzijās 7.-9. klasē - līdz 25% no kopējā stundu skaita konkrētajā priekšmetā,” skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Skolas varēs izmantot jau sagatavotus mācību programmu paraugus vai veidot tos pašas, ietverot tajos skolas sagatavotus mācību priekšmetu plānus un skolotāju izstrādātos stundu plānus.

Jaunajā mācību saturā skolotājs ir mācību procesa vadītājs, kurš ne tikai sniedz zināšanas, bet aizved skolēnus līdz atbildēm, nevis dod tās gatavas.

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās:

  1. valodu,
  2. sociālajā un pilsoniskajā,
  3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
  4. dabaszinātņu,
  5. matemātikas,
  6. tehnoloģiju,
  7. veselības un fiziskās aktivitātes.

Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes.

Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību, norādīja IZM.

Saturs papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes.

svarīgākās vērtības un tikumi tiek akcentēta: 

  • atbildība,
  • centība,
  • drosme,
  • godīgums,
  • gudrība,
  • laipnība,
  • līdzcietība,
  • mērenība,
  • savaldība,
  • solidaritāte,
  • taisnīgums,
  • tolerance.

Satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti.

Līdzšinējā mācību priekšmeta “Mājturība un tehnoloģijas” vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas” visās pamatskolas klasēs, par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar dažādām tehnoloģijām.

7. klasē būs iespēja apgūt jaunu priekšmetu “Inženierzinības”.

Datorikas mācība būs jāapgūst no 1. klases, 1.-3. klasē to mācot integrēti, bet 4.-9. klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9. klašu posmā visi skolēni apgūs programmēšanas pamatus.

Otrās svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk – no 4. klases.

Savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā priekšmetā no 7. klases.

Sākot no 2. klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. 1. klasē nav noteikta papildu stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes.

Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts jauns mācību priekšmets “Teātra māksla”, kā mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku.

Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pastiprināta latviešu valodas loma.

Lai noteiktu skolēnu stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks organizēti diagnosticējošie darbi. Pamatizglītības pakāpes beigās skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts pārbaudījumus – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, savukārt kā ceturtais tiks veidots starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā.

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020. gada 1. septembrī 1., 4. un 7. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5.un 8. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē.

Jaunais izglītības saturs ir lielākās izmaiņas izglītības sistēmā kopš neatkarības atjaunošanas. Būtiskākās izmaiņas būs veidā, kā bērnus māca. Turpmāk galvenie būs nevis mācību priekšmeti, bet mācību jomas, kuras tiem skolās jāapgūst.  

“Jaunā pieeja piedāvās skolēniem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultātā viņi spēs lietot zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās,” paziņojumā medijiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Viņš pauda, ka izmaiņas izglītības sistēmā, mācību saturā un pieejā veic daudzas attīstītas valstis.

Mūzikas stundu nebūs mazāk; jāmeklē – uz kā rēķina

Vēl dažas dienas pirms standarta apstiprināšanas savus iebildumus pret jauno saturu izteikusi arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Tā vēstulē satura veidotājiem norādīja, ka iebilst pret mācību stundu skaita samazinājumu mācību priekšmetā "Mūzika" 4.-6. klašu grupā un uzstāja saglabāt līdzšinējo stundu skaitu.

„Mēs uzskatām, ka ir nepieļaujami mazināt šo stundu skaitu. Jo šajā brīdī beidzot ir parādījusies informācija, kur ir skaidri teikts, ka sešu stundu vietā ir plānotas piecas stundas. Mēs tiešām aktīvi iebilstam un argumentējam, ka būtu nepieciešams saglabāt esošo apjomu,” pauda akadēmijas rektors Guntars Prānis.

Pret mūzikas stundu skaita samazināšanu iebilda arī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

„Mūzika, dziedāšana, tas ir mūsu tautas spēks. Mēs nevaram mazināt mūsu tautas spēku. Piedodiet, tas izklausīsies populistiski, ko es saku, bet es tiešām runāju pēc pārliecības. Es tiešām aicinu saglabāt mūzikas stundu vismaz esošajā līmenī, kā tas bijis līdz šim,” sēdē pauda Melbārde.

Pēc ministres, diriģenta Inta Teterovska, Mūzikas akadēmijas rektora Guntara Prāņa un citiem iebildumiem, Izglītības un zinātnes ministrs tomēr piekāpās. Un nolēma, ka mūzikas stundas atstās tādā pašā skaitā, cik tas ir šobrīd. Tas gan nozīmē, ka trūkstošās mācību stundas varēs iegūt tika, atņemot stundas kādam citam mācību priekšmetam.

„Es arī tā to saprotu, bet diemžēl Ministru kabinets neiekļāva punktu, uz kā rēķina to nodrošināt. Būs jāmeklē risinājums, kā programmas līmenī to risināt. Vai to varēs risināt ar kaut kādām atrunām vai papildinājumiem. Vai to var risināt ar mācību priekšmetu programmas paraugiem,” atzina Valsts Izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis žurnālistiem norādīja, ka viņiem kopā ar Kultūras ministriju, kur meklēt kontaktstundas mūzikai, šobrīd ir dots laiks līdz nākamā gada 1. septembrim.

Šadurskis arī norādīja, ka jau šobrīd viņiem ir redzējums, kur šo stundu atrast, bet to atklāt šobrīd vēl neesot gatavs.

„Ņemot vērā to, ka tas vēl ir tikai projektu līmenī, es labāk vēl nestāstīšu, kāds tas ir, bet tas ir ļoti reāls, un es domāju, ka tas apmierinās, mūzikas pedagogus un skolēnus noteikti. Bet atļaujiet man to šobrīd atstāt ekspertu ziņā un ļaut līdz galam noprecizēt visus jautājumus,” žurnālistiem sacīja Šadurskis.

LIZDA un pašvaldībām vēl ir neskaidrības 

Lai gan konceptuāli jauno standartu atbalstīja visas iesaistītās puses, bažas joprojām ir Latvijas Pašvaldību savienībai un skolotāju arodbiedrībai.

Pašvaldības uzskata, ka skolām varētu trūkt datoru jaunā satura mācīšanai, savukārt arodbiedrība vēlas, lai līdz ar jauno standartu tiktu pārskatītas skolotāju slodzes, jo pedagogiem vairāk laika prasīs uzdevumi ārpus stundu vadīšanas.  

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, otrdien, 27. novembrī, Latvijas Radio pauda , ka  joprojām ir jautājumi par tehnisko nodrošinājumu, kā arī par to, ka pedagogiem turpmāk būs vairāk jāstrādā individuāli, jāsadarbojas ar kolēģiem, kas tiem veidos lielāku darba slodzi.

„Ja nav šo risinājumu gan par mācībspēku slodzes pamatprincipiem, ja nepārskata un vairāk laika neatvēl šai sadarbībai, konsultācijai, individuālai pieejai, skolotāju palīgus… vai mācību līdzekļiem, ja neveic šo auditu, cik ir un vai pietiek standarta realizēšanai… Lai nesanāk tā, ka labs dokuments, bet nav resursa. Gan cilvēkresursa, gan materiāltehniskās bāzes, gan laika resursa,” Latvijas Radio pauda Vanaga.

“Darba apjoms un tā sadalījums ir jāpārskata. Pretējā gadījumā mēs nevaram prasīt, lai, vienalga, liela vai maza skola, šos visus individuālās pieejas jautājumus nodrošina tā, kā tas standartā ir ierakstīts,” pauda Vanaga.

Lai šos jautājumus risinātu, pēc apstiprinājuma būtu vēl divi gadi. 

Kā pirmie pēc jaunā standarta 2020. gadā sāks mācīties pirmās, ceturtās un septītās klases skolēni. Pārējie uz jauno mācību saturu pāries līdz 2022. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti