Vai ziedojumi Ukrainai nozīmēs Latvijas iedzīvotāju vajadzību atstāšanu novārtā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Liela daļa ziedojumu laikā, kad Latvijas iedzīvotāju sirdis ir atvērtas, lai palīdzētu cilvēkiem Ukrainā un tiem, kuri, bēgot no kara, ieradušies Latvijā, tiek novirzīti tieši šim mērķim. Tomēr no līdzcilvēku finansiāla atbalsta gadu no gada tiek palīdzēts ļoti daudziem Latvijā, un ziedojumu apsīkšanas gadījumā pašmāju vajadzības paliktu ēnā. 

00:00 / 03:55
Lejuplādēt

Lai gan fonds "Nāc Līdzās!" aktīvāk aicina ziedot ik gadu Ziemassvētku laikā, arī šobrīd notiek ziedojumu vākšana kādam nozīmīgam projektam. Fonds uzsācis projektu par taktilā objekta – miniatūra Brīvības pieminekļa – atveidi bronzā un novietošanu netālu no lielā Brīvības pieminekļa.

Fonda vadītāja Sarma Freiberga stāstīja, ka ziedojumu vākšana šim mērķim neveicas raiti. "Es nevaru salīdzināt, kā būtu, ja mums citreiz būtu tāds projekts bijis, kad nebūtu paralēli Ukrainas notikumi. Noteikti, kas viss pārējais ir palicis tādā kā ēnā. Tas ir pilnīgi saprotami, ka cilvēki vēlas palīdzēt Ukrainai, un arī vajag palīdzēt. Tai pašā laikā ir ļoti svarīgi neaizmirst, ka mūsu dzīve Latvijā turpinās, un mums tāpat ir aktuālas dažādas vajadzības, kuras diemžēl dzīvo no ziedojumiem," sacīja Freiberga.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka atrast līdzsvaru ziedošanā nav nemaz tik sarežģīti. "Katrs mēs apzinām savus resursus. Kādam tie ir viens vai divi eiro, piemēram, kādam pensionāram, bet viņš grib palīdzēt, tad sadala tos. Kādam uzņēmējam tie ir 100 eiro, un viņš noziedo 70 eiro uz vienu pusi un 30 – uz otru pusi. Skatoties, kur ir lielāka vajadzība. Cilvēkam ir dota galva, un var izvērtēt, salikt prioritātes, un ir iespēja līdzsvarot. Atceramies, ka mūsējo šeit arī ir ļoti daudz, kuriem vajag palīdzēt tepat Latvijā," piebilda fonda vadītāja.

Bērnu slimnīcas fonda mērķi, kam ar ziedojumiem palīdz ļoti daudz, visi ir saistīti ar bērnu veselību. Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa stāstīja, ka cilvēki vairāk ziedojot tajos brīžos, kad publiski tiek runāts par kādu konkrētu vajadzību.

"Vienalga ir cilvēki, un paldies viņiem, kuri atbalsta Bērnu slimnīcas fondu un mūsu ikdienu. Mēs apskatījāmies un varam salīdzināt ar šādu pašu laika periodu pērn, un nav notikušas nekādas izmaiņas. Proti, nav nedz pozitīvas, nedz negatīvas izmaiņas un cilvēki turpina atbalstīt mūsu pašu bērnu veselību un vajadzības, ziedojot Bērnu slimnīcas fondam vai Bērnu slimnīcai," piebilda Dambiņa.

Bērnu slimnīcas fonds ir veidojis vairākus uzkrājumu fondus, lai ziedotāju nauda bērniem akūtām vajadzībām pietiktu visam šim gadam. Bērnu slimnīcas fonds aicina ziedot arī Ukrainas cilvēkiem, jo jau tagad slimnīcā ārstējas vairāki bērni, kuri ieradušies Latvijā no Ukrainas.

"Bērnu slimnīcas fonda pieredze rāda, ka tajās bērnu vajadzībās, kas ir šeit uz vietas, cilvēki vienmēr ir varējuši palīdzēt. Tāpēc manī ir cerība, ka arī šajos laikos, kad mūsu atbalsts jādala uz vairākiem virzieniem – gan Ukrainas bērniem, gan Ukrainas ģimenēm, gan tepat Latvijas bērniem, kā arī Latvijā ir pieaugušie, kuriem nepieciešams ziedotāju atbalsts, – manī ir cerība, ka mēs spēsim," uzsvēra Dambiņa.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja pastāstīja, ka asociācija sniedz atbalstu vairāk nekā 1000 bērniem Latvijā, un šī palīdzība ir ļoti plaša. Šobrīd SOS bērnu ciematā mājas radušas arī 39 personas no Ukrainas.

"Ir ļoti skaidra tendence, ka ziedotāji, kuri šobrīd atver savas sirdis un vēlas palīdzēt, faktiski lielākais vairākums, kuri veic vienreizējos ziedojumus, ir pamatā palīdzība ukraiņiem. Bet mēs esam pateicīgi tiem, kuri ir mūsu ilggadējie atbalstītāji un kas turpina atbalstīt mūsu programmas un bērnus, kas ir šeit Latvijā," sacīja Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja.

Tikmēr Ilze Paleja vērtēja, ka ir pozitīvi, ka regulāro ziedotāju aktivitāte nav apsīkusi un palīdzība Latvijas bērniem tiek sniegta.

 

Vai ziedojumi Ukrainai nozīmēs Latvijas iedzīvotāju vajadzību atstāšanu novārtā?
00:00 / 02:55
Lejuplādēt

Savukārt sociālantropologs Andris Šuvajevs norādīja, ka Latvijas sabiedrība ir hierarhiska un solidaritātes izpausmes nav ikdienas norma.

"Gadījumos, kad ir nepieciešama līdzcilvēku palīdzība, tad uz brīdi cilvēki jūtas vienoti un hierarhija izzūd," tā Latvijas iedzīvotāju spēju īsā laikā mobilizēties un saziedot vērā ņemamu naudas summu skaidroja Šuvajevs. Viņš piebilda, ka cilvēkus mudinot ziedot dažādas emocijas, bet viena no spēcīgākajām ir vēlme rūpēties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti