4. studija

4. studija (ar surdotulkojumu)

4. studija

Vai Rīgas starptautiskā autoosta sagādā asākas izjūtas, nekā atrakciju parks?

Vai Rīgā ir, vai nav iespējams legāli iegādāties kapavietu?

Vai Rīgā ir iespējams likumīgi iegādāties kapavietu?

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “4.studija” vērsās kāda rīdziniece, kura vēlējās noskaidrot, kas notiek ar tām kapu vietām, kuras jau gadiem ilgi netiek koptas, un vai kādu no tām ir iespējams iegūt savā īpašumā.

Sieviete jau ilgus gadus kopj savas vecāsmātes māsīcas kapu Rīgas Ziepniekkalna kapsētā. Kā pastāstīja kundze, Kapu pārvaldē esot noformēts oficiāls līgums, ka viņas ģimene ir šīs kapa vietas īpašnieki. Tā kā blakus esošais kaps netiekot kopts jau 25 gadus, viņa vēlētos to iegūt savas ģimenes īpašumā, nopērkot vai likumīgi sakārtojot visus dokumentus.

Vai Rīgā šobrīd ir iespējams iegādāties kapa vietu?

Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamentā norādīja, ka katru gadu tiek veikta apsekošana un tā dēvētā nekopto kapa vietu aktēšana.

“Tad, kad Kapavietu aktēšanas komisija konstatē, ka šī kapa vieta ir nekopta, tad tiek iesprausts dzeltens mietiņš, kas ir kā signāls cilvēkam, kurš ir šīs kapa vietas uzturētājs, jeb arī personai, kas rūpējas par šo kapa vietu. Un attiecīgi, ja tā tiek sakopta, tad šis mietiņš tiek noņemts,” skaidroja Rīgas domes (RD) Juridiskās nodaļas galvenais speciālists Gints Zēla.

Zēla informēja, ka pagājušajā gadā, piemēram, Ziepniekkalna kapsētā tika aktētas 80 kapa vietas. Šobrīd tiekot gatavots lēmums par kapavietu aktēšanas procesa pabeigšanu, un šīs 80 kapa vietas tiks nodotas cilvēkiem, kuriem tās būs nepieciešams. Kopā Rīgas kapsētās gadā tiek aktētas 2500-2700 kapa vietas.

Kā skaidroja Zēla, aktētas tiek tās kapa vietas, kas acīmredzami ilgstoši nav koptas un ir aizaugušas; tie nav divi, trīs gadi, bet ilgāks laika periods.

“Un tajā brīdī, kad ir šāda kapa vieta konstatēta, tad trīs gadus pēc kārtas šādas kapa vietas tiek aktētas,” norādīja Zēla.

Tad tiek pieņemts lēmums par šo kapu vietu nodošanu pašvaldības valdījumā, un vēlāk tās tiek piešķirtas tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz to pretendēt, piemēram, gadījumos, kad mirušo nav iespējams apbedīt savā ģimenes kapa vietā.

“Pēc Satversmes tiesas sprieduma maksa par kapa vietu piešķiršanu tika atcelta kā nelikumīga, un līdz ar to šobrīd neviena kapa vieta netiek nodota par maksu. Un, lai arī netiktu nodotas kapa vietas trešajām personām par maksu, šobrīd saistošie noteikumi paredz to, ka ir iespējams šo kapa vietu tikai nodot savam radiniekam jeb arī kādas personas, kas ir apbedīts konkrētajā kapa vietā, radiniekam,” uzsvēra Zēla.

Un tomēr...

Arī Ziepniekkalna kapu pārzine “4.studijai” noliedz iespēju iegādāties vietu kapos, tomēr, interesējoties privātos apbedīšanas birojos par iespēju nopirkt kapu vietas, atklājās cita, neoficiāla, informācija.

Vienā no apbedīšanas birojiem darbiniece telefonsarunā atklāja, ka dzirdējusi – kvadrātmetrs maksā 70 eiro, bet ziņas neesot oficiālas, varot kļūdīties.

Arī nākamajā birojā saruna risinājās līdzīgi; tika ieteikts vērsties pie kapu pārzines – viss esot jārunā kapos “uz vietas”.

Arī šajā birojā darbiniece precīzu cenu nenosauca, bet pieļāva, ka kapa vietas cena varētu būt 140 eiro.

Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam 2019. gadā, kapa vietas vairs netiek tirgotas un tiek piešķirtas bez maksas. Ja kāds piedāvā iegādāties kapa vietu, šis darījums, visticamāk, nebūs legāls. Iespēju robežās tiek ņemta vērā latviešu kapu kultūra un tradīcijas, kad ģimenes kapu vietas ir blakus, tuvu kopā, un, protams, nepieciešamības gadījumā cilvēkiem tiek piedāvāta iespējami tuvākā vieta jau īpašumā esošai kapu kopai.

Cik ir brīvu vietu?

Zēla pauda, ka tuvākajos desmit gados kapsētās kapa vietu pietiks, un, ja cilvēkiem būs nepieciešamība, tad viņi tiks ar tām nodrošināti. Arī Rīgā, kā jebkurā lielā pilsētā, cenšas veicināt alternatīvas apbedījuma metodes.

“Zemes apjoms, kas ir paredzēts apbedījumiem, ir ierobežots, un mums ir jāveicina šīs uguns apbedīšanas, jo [..] urnas var apbedīt vienā kapa vietā krietni vairāk nekā klasiskos apbedījumus,” sacīja Zēla.

Rīgā ir uzbūvēts arī pirmais kolumbārijs, un pašvaldība plāno vēl attīstīt šo alternatīvo apbedīšanas veidu, lai cilvēki būtu vairāk ieinteresēti to izmantot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt