Krustpunktā

Profesors Ģirts Briģis: Varam piedzīvot brīdi, kad izejot uz ielas būs jāliek maskas

Krustpunktā

Valdības vadītājs aicina ievērot drošības pasākumus, lai apturētu Covid-19 vilni Latvijā

Diskutē Satversmes tiesas tiesneša amata pieci kandidāti

Vai politiskā pieredze traucētu ST tiesneša darbam? Atbild 5 amata kandidāti

Četri no pieciem kandidātiem uz Satversmes tiesa (ST) tiesneša amatu ir ar politisko pieredzi. Amata pretendenti diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” iepazīstināja ar sevi un norādīja uz šīs pieredzes nozīmi tiesneša amatā, kā arī iespējamiem traucēkļiem darbā.

Kādas ir kandidātu stiprās puses?

Latvijas Radio diskusijā tiesneša amata kandidāti norādīja uz savu iepriekšējo pieredzi, kas būtu svarīga tiesneša amatā.

Inese Druviete

Rīgas Juridiskās augstskolas lektori, docenti Inesi Druvieti ST tiesneša amatam pieteica partija “KPV LV”.

Druviete norādīja uz to, ka viņa ir “piederīga Eiropas tiesiskai kultūrtelpai”, kā arī padziļināti mācījusies par jaunajām tehnoloģijām, ko apguvusi ASV. Viņai ir arī izglītība politoloģijā. Savulaik arī praktiski strādājusi politikā – pirms desmit gadiem bijusi ministra palīdze divus gadus.

Advokāti, tiesību zinātņu doktori Inesi Nikuļcevu amatam pieteica "Attīstībai/Par!".

Inese Nikuļceva

“Manuprāt, pašlaik Satversmes tiesā ļoti prevalē akadēmiska un teorētiska domāšana, jo visi tiesneši ir mācībspēki Latvijas Universitātē. Bet neesmu, manuprāt, visā Satversmes tiesas darbības laikā pamanījusi nevienu zvērinātu advokātu, kas būtu tieši strādājis ar pieteikumu gatavošanu konstitucionālām sūdzībām un varētu piedāvāt skatu punktu no pieteikumu iesniedzēja viedokļa,” sacīja Nikuļceva.

Viņai ir arī akadēmiskā pieredze konstitucionālajās tiesībās.

Inese Lībiņa-Egnere

13. Saeimas priekšsēdētāja biedri Inesi Lībiņu-Egneri pieteica “Jaunā Vienotība”.

Papildus akadēmiskajai karjerai Lībiņa-Egnere papildinājusi savas profesionālās iemaņas gan kā ST tiesneša palīdze, gan kā zvērināta advokāte, gan darbā pie Valsts prezidenta, gan arī pašlaik Saeimā kā deputāte.

Juristu un bijušo Saeimas deputātu Ringoldu Balodi šim amatam uzrunājusi Nacionālā apvienība.

Ringolds Balodis

Pēdējos 20 gadus viņš nodarbojies ar konstitucionālo orgānu pētniecību, tostarp viņa vadībā radīti Satversmes komentāri. Tāpat viņam ir pieredze pašvaldību darbā, strādājis Saeimā, kā arī izpildvarā.

Balodis Latvijas Radio atklāja, ka šonedēļ apturējis darbību Nacionālajā apvienībā.

Konstitucionālo tiesību ekspertu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri pietikusi Zaļo un zemnieku savienība.

Gunārs Kūtris

“Man ir pietiekami liela pieredze tieši Satversmes tiesas darbā, savulaik nostrādājot desmit gadus šajā amatā. Esmu pietiekumu dziļi izkodis to, kādā veidā spriedumi veidojas. Tagad arī no cita rakursa redzu,” sacīja Kūtris.

Viņš arī norādīja uz savu darbu Venēcijas komisijā astoņus gadus, kuru laikā citās valstīs vērtēja un gatavoja atzinumus par konstitūciju ievērošanu. Tāpat Kūtris uzsvēra savu specializāciju krimināltiesiskajā jomā.

Politiskā pieredze – traucēklis vai palīgs?

Četriem no pieciem Satversmes tiesas tiesneša kandidātiem ir vai savulaik bijusi politiskā pieredze. To kā būtisku amatā, uz ko viņi pretendē, sauca kandidāti, kuriem ir šāda pieredze.

Savukārt Nikuļceva, kura nav darbojusies politikā, šādu pieredzi uzskata par mīnusu. “Mēs esam ļoti izauguši, arī mūsu izpratne par to, ko nozīmē tiesneša objektivitāte un neitralitāte. Ja kāda persona ir ļoti noteikti izteikusies par kādu likumprojektu vai tiesību akta projektu un īpaši norādījusi, piemēram, vai atbilst Satversmei vai neatbilst Satversmei, tad šāda persona, manuprāt, nevarētu Satversmes tiesā lemt kā tiesnesis,” sacīja Nikuļceva.

Viņai nepiekrita Kūtris, norādot uz Aivaru Endziņu un Ilmu Čepāni, kuri bijuši gan tiesneši, gan politiķi. “Politiskā pieredze ir tāda pati pieredze kā jebkurā citā darbā. Un tā dod savu izpratni par to, kā likums veidojas. Tas, ka no tribīnes politiķis runā vai kritizē kādu likumprojektu vai kādu īpaši bīda uz priekšu, tas ir tāpat kā zinātnieki, kas pēc tam kļūst par tiesnešiem. Arī viņi zinātniskās konferencēs kritizē likumu,” sacīja Kūtris.

Turklāt Satversmes tiesā viedokli kopā pauž septiņi tiesneši. Tas nozīmē, ka ar savu argumentāciju jāpārliecina pārējie tiesneši, pamatoja Kūtris.

“Es nedomāju, ka Satversmes tiesa būtu tā vieta, kur cilvēkam vajadzētu jau ierasties ar iepriekš zināmu, konkrētu nostāju kādos jautājumos. Pretējā gadījumā zūd jēga tiesas procesam kā tādam,” sacīja Druviete.

Vienlaikus viņa darbošanos politikā atzinīgi vērtēja tieši kā daļu no pieredzes, jo esot jāsaprot, kādā veidā top likumi, kādā veidā panākti kompromisi un kāpēc likumdošanas process ir tāds vai citādāks. “Bet saprašana nenozīmē dot tam atlaides,” piebilda Druviete.

“Varbūt pat ir labi, ka kandidātu būtiskos ideju un vērtību jautājumos jau pirms apstiprinātas tiesā var lasīt kā grāmatu. Redzot, kā tiesnesis balsojis, varbūt vairāk redzi viņa valstiskuma nostāju un lasi to kā grāmatu,” sacīja Lībiņa-Egnere.

Tikmēr Balodis vērsa uzmanību uz to, ka Satversmes tiesā tiesneši tiek deleģēti no dažādām institūcijām. Tas savukārt paredz, ka ST sastāvā būs tiesneši ar dažādu pieredzi un no dažādām tiesību nozarēm.

“Domāju, ka politiskās neitralitātes princips, protams, ir ļoti būtisks. Viens no fundamentāliem, tiesu spriežot. Un, ja kādam ir bijis konkrēta lietā pausts ieskats un ir aktīvi darbojies, es tomēr domāju – būtu labi, ja tas tiesnesis atstatītos,” sacīja Balodis.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesas tiesneša amats vakants kļuva pēc tam, kad līdzšinējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pieņēmusi darba piedāvājumu Eiropas Savienības Tiesā. 

Tiesnešu amata kandidātus Saeimas frakcijas sāks uzklausīt oktobra vidū. Tiesnesi deputāti vēl atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm, un kandidātam jāsaņem vismaz 51 balss.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti