Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Novēloti likuma grozījumi un izvairīšanās no "šova" - kāpēc Latvija zaudē cīņā ar spiegiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vasaras sākumā konstatētā vides piesārņojuma vielu izcelsme ir "Biolars" rūpnīca

Vai nesaskaņu dēļ apdraudēta Daugavpils vienīgā latviešu laikraksta nākotne?

Vai nesaskaņas un īpašnieku maiņa apdraud Daugavpils vienīgā latviešu laikraksta nākotni?

Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta. Latviskajā informatīvajā telpā dzīvojošos par aktualitātēm pilsētā un citviet reģionā informē tikai viens neatkarīgs laikraksts «Latgales Laiks». Tomēr tā neatkarība vismaz šauri juridiski līdz šim bijusi krietni nosacīta, jo vairāk nekā puse avīzes kapitāla pieder vietējām pašvaldībām – Daugavpilij, Daugavpils novadam un Ilūkstes novadam. Daļa domju gan beidzot sapratušas, ka ar izdevējdarbību tām nav jānodarbojas, tādēļ lemj par kapitāldaļu atsavināšanu. Vienīgais latviešu valodā iznākošais laikraksts ir lielu pārmaiņu priekšā, un to ietekmē arī samilzušas nesaskaņas pašu kolektīvā. Vai tas viss apdraud avīzes pastāvēšanu un rada risku, ka iedzīvotāji paliks tikai informatīvajā telpā krievu valodā?

ĪSUMĀ:

Daugavpilī latvisko «Latgales Laiku» izkonkurē krievu prese

Šķirstu vienu no jaunākajiem laikraksta «Latgales Laiks» numuriem. Uz krāsaina vāka avīzes titulbildē pirtī iešanas tradīciju popularizēšana, zemāk ievads rakstam par to, kā nolaistas savulaik sakoptās pludmales pie Daugavas un Šuņezera. Trešdaļa avīzes vāka ar reklāmas laukumiem, kuros piedāvā ceļojumus un mēbeles. Pirmais iespaids rāda, ka finansiāli avīzei neklājas tik bēdīgi kā citviet reģionālajai presei.

Arī publicētā informācija apliecina laikraksta neatkarību – līdz ar izglītības jomas problēmu šķetināšanu slejās redz kritiku Daugavpils mēram, no «Saskaņas» aizejošajam Andrejam Elksniņam par nelikumībām kompānijā «Daugavpils ūdens».

 

Avīzes «Latgales Laiks» redaktore Inese Minova piektdienas pēcpusdienā speciāli atbraukusi uz redakciju Daugavpilī no mājām novadā, jo pašlaik ir atvaļinājumā.

«Daugavpilī šis viennozīmīgi ir vienīgais latviešu valodā iznākošais laikraksts. Es pat teiktu, ka tas ir vienīgais šāda mēroga laikraksts visā reģionā, jo aptveram visu Latgali un arī Sēliju – Ilūkstes novadu,» saka Minova.

Vispirms redaktori lūdzu īsi raksturot, kas tad ir «Latgales Laiks». Auditorija pamatā ir Daugavpils un Ilūkstes novadā, katrs numurs pie lasītājiem dodas ap divu tūkstošu eksemplāru tirāžā. Augot lasītāju skaits Rēzeknes pusē. Pašā Daugavpils pilsētā ir trīs avīzes, bet latvisko «Latgales Laiku» izkonkurē krievu prese: «Tie esam mēs, «Latgales Laiks», kas iznāk divās valodās, tad ir arī laikraksts «Million» un tāds politiski piederošs laikraksts «Наш город».»

Cik redakcija ir neatkarīga no īpašniekiem un valdes?

«Mums valdē ir viens valdes loceklis – mūsu direktore. No viņas esam atkarīgi, jo strādājam viņas pakļautībā. Par īpašniekiem: mums ir puse uz pusi privātie un pašvaldības.

Par laimi, pašvaldības šajos gados, cik es esmu redaktors, nav jaukušās mūsu darbībā. Pašvaldības mūs arī nedotē.

Mums ir ar pašvaldībām iepirkumu rezultātā līgumi, ka viņas par maksu publicē kaut kādus sludinājumus, piemēram, par izsolēm. Tas viss ir absolūti normāli. Saturiskā ziņā mēs esam neatkarīgi, vienīgā avīze pilsētā, kas ir visobjektīvākā,» saka Minova.

Divas vietvaras sapratušas – ar izdevniecību tām nav jānodarbojas

«Latgales Laikā» trīs pašvaldību kapitāls ir nedaudz vairāk par pusi no visa. Pēdējā laikā vismaz divas domes ir sapratušas, ka tām ar mediju biznesu nav jānodarbojas.

Piemēram, Daugavpils novada dome maija beigās lēma, ka dalība «Latgales Laikā» tai nav izdevīga ekonomiski, lasāms domes lēmumā, jo izdevniecība, kas apgroza ap 250 tūkstošiem eiro gadā, tomēr strādā ar teju desmit tūkstošu eiro zaudējumiem. Tādēļ dome ir lēmusi sākt sava kapitāla – 18 procentu daļu – pārdošanu.

Tuvākajā sēdē pēc nedēļas no saviem virs 7% daļu cer atbrīvoties Ilūkstes novada dome, stāsta tās pārstāve Madara Pavlovska.

«Tuvākajā sēdē deputāti izskatīs to, ka vēlas atteikties no kapitāldaļām «Latgales Laikā». Galvenais iemesls ir pašvaldības uzskats, ka ir jātiecas uz pilnīgu preses brīvību un darbības neatkarību,» skaidro Pavlovska.

Par mediju brīvību teorētiski runā arī Daugavpils mērs, pašlaik vēl «saskaņietis» Andrejs Elksniņš, kam jautāju par domes saistību ar «Latgales Laiku». Daugavpilij pieder vairāk nekā ceturtā daļa avīzes.

«Daugavpils pilsētas dome, ja nemaldos, 2016. gadā iegādājās šajā laikrakstā kapitāldaļas. Tas notika pretēji Valsts kontroles atzinumam par to, ka domei šīs kapitāldaļas piederēt nevarētu,» stāsta Elksniņš.

No 2016. gada ir pagājuši apmēram trīs gadi. Kāda situācija ir tagad, vai kaut kas mainīsies?

«Līdz šim ir bijušas vairākas dalībnieku sapulces, kur Daugavpils domei ir bijuši jautājumi par finansējuma izlietojumu laikrakstā. Ir radušās šaubas par nodokļu nomaksu, tāpēc pašvaldība tiesībsargājošajām iestādēm ir adresējusi virkni iesniegumu. Pašreiz jautājums, kas būs ar laikrakstu, ir atvērts, jo Daugavpils domi interesē finansējuma izlietojums tajā.

Tas, ka jebkurai pašvaldībai nav jāpiedalās mediju politikā, manuprāt, ir pašsaprotami,» saka Elksniņš.

Bet kamēr citas pašvaldības ir jau lēmušas par kapitāldaļu atsavināšanu, «Daugavpils pilsētas dome šo jautājumu nav izskatījusi..»

Jo vispirms ir jānoskaidro kapitāldaļu vērtība, bet novērtējumu nevarot iegūt, kamēr nav izkristalizējies jautājums par finansiālo situāciju laikrakstā. Domei par to esot šaubas.

«Precīzāk nekomentēšu, tie varētu būt ļoti sensitīvi jautājumi,» piebilst Elksniņš.  

Vietvaru kapitāla dēļ – laikrakstam grūtības

Mārai Placinskai «Latgales Laikā» pieder vairāk par 12 procentiem daļu. Uzņēmumā viņa ienāca pirms dažiem gadiem, kad nomira viņas vīrs Valērijs Ivanovs. Viņa kapitāldaļas tika sadalītas radiniekiem, kuru nostāja arvien ir vienota – attīstīt avīzi.

«Jā, mēs ar visiem spēkiem un līdzekļiem mēģinām saglābt mūsu laikrakstu…» atzīst Placinska, un sarunas laikā pāriet uz krievu valodu, jo tā ir vieglāk.

Pašlaik kā lielāko problēmu Māra Placinska min faktu, ka privātpersonām – Valērija Ivanova mantiniekiem – ir tikai 49 procenti kapitāla, bet pašvaldībām pieder vairāk nekā puse akciju.

Avīzei ar publisku kapitālu tas neļauj pelnīt ar politiskajām reklāmām vai pretendēt uz Eiropas fondu naudu.

Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos būtiski sarucis arī vietējo reklāmu apjoms. Kādreiz Daugavpilī bija speciāls 32 lappušu reklāmas izdevums ar 4000 privātsludinājumu, tagad tās ir pārdesmit lappuses ar 700 sludinājumiem.

«Mums vispār nebija, kas strādā! Puisis, kas atnāca pie mums, aizgāja uz pašvaldību. Mēs visu laiku meklējam cilvēkus, bet tad, kad tos cilvēkus dabūjam..» situāciju raksturo Placinska.

Redakcijā samilzis konflikts ar darbinieci

Pirms trim gadiem sākušās finanšu problēmas apliecina arī «Latgales Laika» redaktore Inese Minova. Naudas trūkuma dēļ daļa avīzē vairs nav štata darbinieki, ikmēneša algas vietā žurnālisti saņem autoratlīdzības par rakstiem. Vēl daļa pierunāta darbam uz pusslodzi. Tā var ietaupīt uz nodokļu rēķina.

Pārmaiņām štatu sarakstā, ienākumu un sociālo garantiju samazinājumam nepiekrita korespondente Egita Jonāne, ar viņu, kā stāsta redaktore, konflikts ir samilzis.

«Divu gadu laikā, kopš esmu redaktore, par mani ir sarakstīts simtiem dažādu sūdzību. Mūs ir kratījušas dažādas inspekcijas, arī Valsts ieņēmumu dienests. Te ir bijis daudz pārbaužu, bet nekad nekas nav atrasts, nekādi pārkāpumi nav bijuši. Tomēr, cik zinu, tās vēstules turpinās ar prasību noņemt redaktoru no amata. Tam ir personīgi motīvi laikam. Sākums bija tad, kad man piedāvāja kļūt par redaktori. Varbūt tas arī bija iemesls, ka piedāvāja man,» pieļauj Minova.

Žurnāliste Egita Jonāne par pretenzijām pret darba devēju «Latgales Laiku» ir runājusi arī ar Daugavpils mēru Elksniņu. Iespējams, tāpēc viņš minēja, ka vērsies iestādēs par iespējamiem finanšu pārkāpumiem.

Jonāne atzīst, ka par darba devēju sūdzējusies arī Ilūkstes un Daugavpils novada domēm kā avīzes akcionāriem.

«Mani «norotēja» no rakstīšanas par Daugavpils novadu. Jautāju dibinātājiem, kāpēc šādā veidā tiek ietekmēts reportieris, jo samaksa mums ir atkarīga no rakstiem. Avīzes vadība man neko neskaidroja, teica, lai eju uz tiesu, grūda ārā pa durvīm. Tad sākās papīru represijas. Valdes locekle Valpētere lūdza paskaidrot, kāpēc sapulces laikā esmu žāvājusies, kad runā redaktori. Parādās avīzē kļūda – atkal jāraksta paskaidrojums, lai gan bijis kļūdas labojums. Vienā dienā trīs paskaidrojumus rakstīju. Tad vērsos darba inspekcijā…» stāsta Jonāne.

Konflikta situāciju piemērus Egita Jonāne min vairākus – gan sarunā klātienē, gan pēcāk telefonsaziņā. Attiecības ir risinātas tiesā, iejaukta arī policija.

Avīzes vadība sūdzas, ka darbiniece vajā laikraksta cilvēkus un pasliktina attiecības kolektīvā, kamēr Egita meklē pārkāpumus avīzē, tajā skaitā paužot aizdomas, ka tiek slepus publicēti reklāmraksti, par ko avīze saņēmusi naudu. Varbūt arī šīs aizdomas ir Daugavpils vadības iesniegumos drošības iestādēm.

Avīze Jonāni atbrīvot nevar. Viņa pati grasās iet prom, kad apgriezienus uzņems pašas nu izveidots portāls.

«Izlūdzu no redaktores vismaz divus lielākus rakstus numurā, līdzīgi kā viņa liek citiem reportieriem. Par maiju saņēmu 400 eiro. Lai nopelnītu naudu komunālajiem maksājumiem un paēstu, man vajadzīgi divi lielāki raksti katrā numurā. Tas arī viss,» skaidro Jonāne.

Žurnālistu asociācija: Laikraksta vadība nesaprot žurnālistu vērtību

Būt par tiesnesi tādā situācijā ir grūti, atzīst arī Latvijas Žurnālistu asociācijas līdzšinējā vadītāja un «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude.

Viņa to dēvē par drīzāk klasisku darba strīdu. Finanšu grūtībās dzīvo virkne reģionālo laikrakstu, taču Daugavpils gadījums, žurnālistus vairs nealgojot kā darbiniekus, liecinot par vispārējo mediju attieksmi pret satura radītājiem. Proti, neesot vairs pamatdarbā, žurnālistiem vairs nav sociālo garantiju.

«Laikraksts tiek gatavots privatizācijai, un tam visas metodes ir labas, arī samazinot uzņēmuma vērtību. Mēs redzam, ka vēršanās pret žurnālistiem, kas ir lielākais redakcijas resurss, ko daudzi varbūt izdevēji un laikrakstu īpašnieki nesaprot, ka lielākā mediju uzņēmumu vērtība nav materiālie ieguldījumi, bet radošais – neatkarīga, neuzpērkama, godprātīga žurnālistika.

«Latgales Laika» šābrīža vadība to nesaprot, un tas ir pats traģiskākais,» saka Plaude.

Līdz ar domju lēmumiem pārdot daļas «Latgales Laikā» pēc pirmpirkuma tiesību izmantošanas par lielākajiem īpašniekiem kļūtu Ivanovu ģimene. Tās pārstāve Māra Placinska saka – mērķis ir avīzi saglabāt, bet, ja tēriņus negrieztu jau līdz šim, avīzes varbūt nebūtu jau tagad.

«Tā ir mūsu darbavieta, tā ir mūsu dzīve. Es šeit esmu nostrādājusi vairāk nekā 22 gadus. Mēs tam esam atdevuši visu! Mums arī ir jādzīvo, jāpelna, jāaudzina bērni, jāmācās un jāattīstās. Mēs par to karojam!» saka Placinska.

Daugavpils mērs Elksniņš gan uzskata, ka latviskā prese viņa pilsētā ir apdraudēta.

Tādēļ viņš atgādina, ka vērsies pie mediju uzrauga, lai Daugavpilī izveidotu sabiedrisko mediju studiju līdzīgi kā ir Rēzeknē. Tiesa, paša Elksniņa vadībā dome nesteidzas ar atbrīvošanos no «Latgales Laika» akcijām, tādējādi arvien liekot spieķus avīzes attīstības iespējās. Ja laikraksts iznīktu, viņam būtu iemesls atvērt domes oficiālo izdevumu, kas līdzīgi kā citviet imitētu brīvu žurnālistiku.     

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti