Pašlaik visas 13 ministrijas atrodas galvaspilsētā, bet pirms nedēļas portālā "Manabalss.lv" uzsākta parakstu vākšana, lai turpmāk tās mājvietas rastu reģionu pilsētās. Jelgavnieks un vēsturnieks Andris Tomašūns norādīja, ka ideja ir atbalstāma, bet nebūt neesot jauna.
"30. gadu beigās, kad atjaunoja Jelgavas pili un pārcēla Lauksaimniecības fakultāti, šeit nodibinot Lauksaimniecības akadēmiju, arī Lauksaimniecības kamera nāca līdz, un toreiz tā bija ministrija. 90. gados mēs arī diskutējām par šo tēmu, tikai toreiz rīdzinieki ar rēķiniem [parādīja], ka tas lētāk nebūs," stāstīja vēsturnieks.
Ideju par ministriju pārcelšanu uz reģioniem atbalsta arī uzrunātajās pašvaldībās. Latgalē kā galveno iemeslu minēja labāku darba kvalitāti un iespēju iedzīvotājiem pretendēt uz ierēdņu amatiem, nepametot sava novada teritoriju.
"Es tā savā skatījumā redzu, ka Iekšlietu ministrijai vajadzētu būt, piemēram, Rēzeknē. Šeit ir robežsardzes koledža, un tieši šeit, Latgalē, ir robeža gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju. Te uz vietas var visu to vairāk sajust un arī risināt problēmas, nekā sēžot 200 un vairāk kilometru attālumā," sprieda Ludzas novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Ināra Silicka (Latvijas Zaļā partija).
Kā norādīja Jelgavas novada priekšsēdis Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai"), pašvaldību darbu tas būtiski neietekmēšot, bet savs ieguvums būšot.
"Pirmkārt, mazināsies Rīgā sastrēgumi. Otrkārt, telpas, ko piedāvājam, būs tirgus cenās lētākas, nekā to šobrīd piedāvā Rīgas teritorijā. Iespējas arī darbiniekiem atrast mājokli par saprātīgāku cenu nekā Rīgā, tā ka tur ir plusu vairāk nekā mīnusu, bet, protams, izaicinājums liels," atzina Lasmanis.
Kā skaidroja Valsts kancelejā,
ministrijas uz reģioniem gan nepārvietošot, bet pie valsts pārvaldes reformas darbs jau notiekot. Tas paredzot Rīgā visas ministrijas apvienot vienā ēkā, bet reģionos izveidot reģionālos centrus, kuros darbotos gan ministrijas, gan ministrijas pakļautībā esošās iestādes.
Pašlaik scenāriji tiekot apspriesti darbnīcās jeb reģionālajos sprintos. Iezīmētas jau esot valsts uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošas telpas Liepājā un Daugavpilī. Bažas par šādu scenāriju gan pauž Pierīgas pašvaldības.
"Manā ieskatā, ja ministrijas apvieno vienā ēkā, tas darbu padara efektīvāku. Pārvietošana uz reģionālajām iestādēm arī būtu apsverama un apsveicama, bet tam, manā ieskatā, tomēr būtu jānotiek tuvāk Pierīgai. Kā piemērotas vietas es sauktu Jelgavu, Siguldu, Ogri," vērtēja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko ("Latvijas attīstībai").
Jau novembra sākumā darbnīca jeb reģionālais sprints plānots Daugavpilī, kur klātienē tikšot domāts, kā un kādas iestādes tur varētu strādāt. Šāds modelis varētu sākt darboties ne ātrāk kā 2024. gadā.
