Uz ielām cietušo velosipēdistu skaits sasniedz vairākus simtus; daudzas avārijas nereģistrē

Pagājušajā piektdienā kāds 11 gadus vecs zēns ar riteni šķērsoja slēgtu dzelzceļa pārbrauktuvi, pakļuva zem vilciena un gāja bojā. Tajā pašā dienā cieta vēl divi velosipēdisti, kurus notrieca automašīnas. Šie trīs negadījumi ir tikai oficiālā statistika, patiesībā ik dienu avarē vai kā citādi traumas gūst daudz lielāks skaits velosipēdistu. Rīgas slimnīcās stāsta, ka avarējuši velosipēdisti ir viņu ikdiena.

“Tendence pavisam noteikti ir pieaugt riteņbraucējiem, kuri ir traumējušies, braucot ar velosipēdu,” stāsta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš.

Visu vasaru aptuvenais pacientu skaits, kas cietuši negadījumos ar velosipēdiem, bijis līdzīgs. Tie parasti ir 30 gadus veci un jaunāki riteņbraucēji. Zariņš arī stāsta, ka visiem velosipēdistiem parasti traumas ir ļoti līdzīgas.

“Lūzumi pie plaukstas locītavas. Pleca kaula lūzumi, atslēgas kaula lūzumi, lāpstiņas lūzumi.

Retāk ir apakšējo ekstremitāšu lūzumi, vairāk augšējo. Jo krītot riteņbraucējs vispirms mēģina apturēt kritienu, pieliekot priekšā roku. Nu tad tā salūst pie plaukstas locītavas. Ir labi, ja galvā ir ķivere, ja nē, tad arī galva cieš bieži,” skaidro Zariņš. Vismaz 70% gadījumu, kad avārijā cietis riteņbraucējs, viņam galvā nav bijusi ķivere.

Pērn riteņbraucējiem bijuši vairāk nekā 500 ceļu satiksmes negadījumu. Tika ievainoti vairāk nekā 550 cilvēki no kuriem 31 — smagi, kas nozīmē, ka bija vajadzīga operācija, bet miruši deviņi riteņbraucēji.

Avots: CSDD 

Šī gada astoņos mēnešos cietušo skaits jau ir sasniedzis 432.

Rīgas 2. slimnīcas traumatalogs Jegors Kovaļevskis gan uzsver, ka šī ir tikai oficiālā statistika. “Mēs jau oficiāli fiksējam tikai tos, kam ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Respektīvi, ja cilvēks savā pagalmā kaut kur krita, tas paliek tikai papīru līmenī. Mēs tālāk neziņojam ne policijai, nekam,” stāsta Kovaļevskis, kurš arī min, ka patiesais ar divriteņiem cietušo skaits būtu jāreizina ar trīs. Tikai tad varētu iegūt aptuvenu patieso traumēto riteņbraucēju skaitu.

Tikmēr ārsts Zariņš zina teikt, ka negadījuma iemesli var būt dažādi. Ir gadījumi, kad vainojams automašīnas vadītājs, taču ir arī tādi, kur vainīgs ir pats riteņbraucējs, kurš pats ietriecas automašīnā. Tomēr Zariņš pamanījis vēl kādu tendenci.

“Saskrienas divi riteņbraucēji. Tas, starp citu, pēdējā laikā ir raksturīgs moments. Acīmredzot, šie riteņbraucēju celiņi ir gana šauri, tad apdzenot vienam otru vai braucot pretī, šie riteņbraucēji savstarpēji saskrienas,” stāsta Zariņš.

Šogad negadījumu pieaugums saistāms arī ar to, ka ir audzis kopējais velosipēdistu skaits Latvijā. Kā rāda pagājušā gada Ceļu satiksmes drošības dienesta statistika, avārijas visbiežāk notiek otrdienās un piektdienās pēc darba laika beigām. Vairāk nekā 50% negadījumu notiek Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti