Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

ES apsver iespēju tiesāties ar «AstraZeneca»

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dedzinot kūlu, zūd dabas daudzveidība

Ugunsdzēsējs: Tradīcija atbrīvot zemi no pērnās zāles noved pie dažādiem negadījumiem

Pļavā, kur dedzināta kūla, bioloģiskā daudzveidība būs zudusi uz vairākiem gadiem. Uguns liesmās izplēn ne tikai sausie zāles stiebri, bet arī dažādu sīkdzīvnieku, kukaiņu un pat rāpuļu dzīvības. Vienlaikus kūlas dedzināšana ir bīstama arī tādēļ, ka ugunsgrēks var strauji izplatīties un novest līdz citiem negadījumiem. 

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Rihards Miķelsons kā lielāko kūlas ugunsgrēku postu min visu sīko radību – dažādu kukaiņu un pat sīku grauzēju bojāeju. Tāpat uguns lielu kaitējumu nodara pirmajiem, jau dīgstošajiem augiem. Viņš akcentē, ka kopumā nodarītais kaitējums ir milzīgs.

“Šeit ir zālājs bijis ar dažiem krūmiem. Dedzinot kūlu, tas zālāja dabiskais process tiek bremzēts, tiek bojāti visie dzīvie un vēl neuzdīgušie augi; labāk būtu, ja šo pļavu, pareizi saimniekojot, pļautu vai ganītu aitas, govis,” apskatot vietu, kur nesen degusi kūlu, saka Miķelsons.

Augsnes virskārta ir mājvieta daudziem sīkdzīvniekiem, tur mājo dažādi sīkgliemeži, augsnes ērces, posmkāji. Tie savukārt ir iztikas avots zālājā mītošiem jau lielākiem dzīvniekiem. 

“Tie kas apdzīvo virskārtu, pašu augšējo slāni, tie tādas intensīvas liesmas nepārdzīvo un mirst,” norāda Miķelsons.

Dabas aizsardzības pārvades eksperts uzsver, ka pļavās, kur sauso zāli dedzina ik pavasari, izzūd reti augi, tās vairs nav tik krāšņas un bioloģiski vērtīgas. Teritoriju pamazām pārņem krūmi un dažādi invazīvi augi. 

“Kad paveras uz pļavu, tad ir daudz dažādu skaistu ziedu, skaņu un smaržu, tad zālājs pēc nodegšanas kļūst vairāk nezālienam raksturīgs. Šajā vietā kūlas ir daudz un neizskatās, ka viņa ir tikai no viena gada,” skaidro eksperts.

Latvijā kopumā šogad dzēsti jau teju tūkstoš kūlas ugunsgrēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns norāda, ka kūlas dedzinātāju aktivitāte ik gadu ir atkarīga no laikapstākļiem. Taču to skaitam ir tendence samazināties. 

“Kūlas dedzināšana paliek bīstama ar pāriešanu meža ugunsgrēkos, tāpēc tas jāņem vērā, un tā mūsu tradīcija atbrīvot zemi no pērnās zāles noved pie dažādiem negadījumiem, sekām, kad nodeg gan īpašumi, gan arī ir gadījumi, kad bojā iet cilvēki,” uzsver VUGD pārstāvis. 

Zitāns vēl norāda, ka sausā zāle visai bieži deg grūti izbraucamās vietā, kā dēļ nākas bojāt dienesta tehniku. Tāpat jāatceras, ka brīdī, kad glābēji dzēš kūlas ugunsgrēku, var notikt kāds smags ceļu satiksmes negadījums, kur steidzīgi nepieciešama dienesta palīdzība dzīvības glābšanā, bet viņi turp nevarēs doties. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt