Turcijas vārds ļoti reti pazūd no Eiropas medijiem un Eiropas Savienības politiskās dienaskārtības.
Ekonomiski šī valsts spēlē lielu lomu kravu tranzītā starp Austrumiem un Rietumiem. Pašreiz pastāv iecere to vēl vairāk attīstīt, izveidojot kravu vilciena maršrutu, kas no Turcijas caur Ukrainu un Baltkrieviju vestu uz Latvijas ostām. Šī projekta nozīmi pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Abdullu Gilu atzīmēja Latvijas valsts galva Andris Bērziņš. „Turcijas uzņēmēji ir ļoti labi pazīstami Latvijā gan energoceltniecības jomā, gan ar aviāciju saistītajās jomās. Un šeit ir lielas iespējas virzīties tālāk it sevišķi saistībā ar ZAUBRa projektu,” norādīja Bērziņš.
Tieši turku uzņēmums ir rekonstruējis arī Rīgas TEC-2, ko Turcijas prezidents plāno apskatīt trešdien. Arī Turcijas Aviolīnijas ir viens no pasaulē straujāk augošajiem aviopārvadātājiem. Savulaik tika pieļauts arī, ka Turcijas uzņēmēji varētu attīstīt arī Rīgas lidostu.
Politiski Turcija joprojām ir Eiropas Savienības kandidātvalsts un Latvija atbalsta tās pievienošanos blokam. Tomēr nekāds būtisks progress sarunās gadu garumā nav panākts. Un tā nav tikai Turcijas vaina, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. „Pašai Eiropas Savienībai ir dažādi viedokļi. Un, ja mums būtu izdevies Eiropas Savienības iekšpusē vienoties par daudz aktīvāku sadarbību ar Turciju, tad arī Turcijas statuss šobrīd būtu cits. Bet tas neapšaubāmi daudz plašāks jautājums,” atzīmēja Rinkēvičs.
Turcija ir arī NATO dalībvalsts un tās lidmašīnas savulaik ir apsargājušas Baltijas gaisa telpu. Arī pašā Turcijas teritorijā pašlaik atrodas citu NATO valstu spēku, jo tai ir robeža ar Sīriju, kur šobrīd notiek militārais konflikts. Turcija jau ir uzņēmusi lielu bēgļu skaitu no Sīrijas, un tās viedoklis par Sīrijas konflikta risināšanu ir ļoti būtisks, uzsver ārlietu ministrs Rinkēvičs.
"Sīrija ir Turcijas kaimiņvalsts, un mums neapšaubāmi interesē Turcijas viedoklis par šiem jautājumiem, tāpat arī situācijas attīstība Afganistānā pēc 2014.gada, arī Tuvo Austrumu miera process," saka Rinkēvičs.
Pēdējā laikā Turcija ir sākusi arī aktīvāk risināt gadiem ilgi saspīlēto situāciju ar kurdu minoritāti. Ir notikušas pirmās tiešās sarunas ar Kurdu strādnieku partiju, ko daži novērotāji sauc par būtisku pagriezienu. Par aktīva dialoga uzsākšanu ar kurdiem Turciju slavē arī Eiropas Savienības politiķi, tostarp pašreiz prezidējošās valsts Īrijas Eiropas lietu ministre Lusinda Kreigtone.
„Lai gan Eiropas Savienība vienmēr ir nosodījusi Kurdu strādnieku partijas teroristiskos uzbrukumus, ir skaidrs, ka kurdu minoritātes jautājums var tikt atrisināts tikai panākot mierīgu ilgtermiņa rezultātu. Eiropas Savienība pilnībā atbalsta pašreizējās sarunas starp Turcijas valdību un Kurdu strādnieku partiju, kuru mērķis ir apturēt konfliktu. Tā ir nozīmīga iniciatīva, kas vieš cerību nākotnē," saka Kreigtone.
Vācijas Maršala fonda pētnieki Turcijas vēlmi risināt kurdu jautājumu skaidro ar pieaugošo iespēju, ka arī Irānā varētu izcelties karš. Ja tas notiktu, tad ciestu arī kurdu minoritāte un Turcijai būtu diezgan liela loma bēgļu uzņemšanā.
Jāpiebilst, ka Turcija nesen ir nākusi klajā arī ar plānu par Kipras problēmu risināšanu. Kā zināms Kipras sala joprojām ir sadalīta divās daļās, viena no kurām atrodas Turcijas ietekmē.
