Kultūras ziņas

Kinooperatoram Valdim Eglītim – 70

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Pastiprina senlietu nelegālās aprites kontroli

Trīs gados policija izņēmusi 4000 nelikumīgi iegūtu kultūrvēsturisku priekšmetu

Nelikumīga rakšana arheoloģiskajās senvietās ar nolūku iegūt senlietas un senlietu nelikumīga aprite ir viens no lielākajiem draudiem kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai. Trīs gadu laikā policija izņēmusi aptuveni 4000 šādu kultūrvēsturisko priekšmetu.

Intervija ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja vietnieci Katrīnu KukainiLatvijas Radio

    Šogad Latvijā konstatēti divi būtiski postījumi aizsargājamajos valsts arheoloģiskajos pieminekļos, par ko ir sākti kriminālprocesi. Tas gan ir mazāk nekā iepriekšējos gados, Latvijas Radio pastāstīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.

    Valsts policijā par zādzību apkarošanu atbildīgais Māris PriednieksZane Mače

      Tāpat Valsts policija šogad sākusi astoņus kriminālprocesus par arheoloģisku senlietu nelikumīgu glabāšanu un tirgošanu. Un nesen sākta vēl viena izmeklēšana saistībā ar interneta izsolēm.

      Likums paredz, ka, uzejot savā īpašumā priekšmetu, kam varētu būt kultūrvēsturiska vērtība, piecu dienu laikā rakstiski jāziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Cenšoties to pārdot un nonākot likumsargu rokās, jārēķinās ar naudas sodu, piespiedu darbiem vai līdz pieciem gadiem nebrīvē.

      Trīs gados policija izņēmusi 4000 nelikumīgi iegūtu kultūrvēsturisku priekšmetuZane Mače

        Lielākā daļa izņemto priekšmetu ir rotaslietas. Tās atrastas kapos. Tāpat pie aizdomās turētajiem atrastas monētas.

        Policija uzgājusi arī vienu īpašu priekšmetu - villaines daļu. Līdz šim tāda Latvijas muzejos nav nonākusi.

        Policija informācija liecina, ka šis rūpals nodara būtisku kaitējumu valstij.

        “Triju gadu laikā mēs esam izņēmuši aptuveni 4000 kultūrvēsturisko priekšmetu, kas Latvijai ir milzīgs apjoms.

        Manā skatījumā tas nozīmē – to, ko šīs personas ir izrakušas, to tagad mēģina pārdot,” pastāstīja Valsts policijā par zādzību apkarošanu atbildīgais Māris Priednieks.

        Šogad vienā no lietām vainīgā persona noslēgusi vienošanos ar prokuroru, kā sodu saņemot 100 stundas piespiedu darba. Savukārt izņemtās senlietas atgrieztas valstij.

        Arheologi uzsver, ka priekšmetiem, kas nonāk pie tā dēvētajiem “melnajiem arheologiem” vai tirgoņiem, zinātniskā vērtība ir krietni pazemināta. Jo nevar uzzināt ne to, kur priekšmets ir glabājies, ne kur ir izrakts, ne arī kompozīciju.

        Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris DambisZane Mače

           

          “Nelegāla kultūras priekšmetu izcelšana no to atrašanās vietas, ja runājam par arheoloģiju, ir ne tikai zaudējums katrai valstij, skatoties uz šiem konkrētajiem priekšmetiem, bet

          mēs zaudējam vēstures pavedienus, iznīcinām iespēju vēsturniekiem, zinātniekiem noskaidrot, kā konkrētā vieta un sabiedrība ir attīstījusies.

          Lielākais zaudējums ir informācijas pazaudēšana,” norādīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

          Tādēļ šogad Latvijā ir uzsākta virkne pasākumu, lai šo rūpalu izskaustu. Piemēram, sabiedrības izpratnes veidošana, mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus uzraudzība un ciešāka sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm.

          Lielāku vērību pievērsīs antikvariātiem un izstāžu zālēm. Tur strādājošos aicinot pievērst uzmanību priekšmetiem, kurus viņiem kāds mēģina pārdot.  

          Lielāku kontroli prasa arī Moneyval rekomendācijas, jo nelikumīgi ievedot un izvedot mākslas un antikvāros priekšmetus, var tikt veicināta starptautiskā noziedzība, tostarp terorisma finansēšana. 

          Nelikumīgu senlietu apritē Latvija kalpo arī kā tranzītvalsts. Bieži vien no Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm šos priekšmetus pārvadā tālāk uz Eiropu.

          Latvijā šogad rasta lielāka iespēja piesaistīt profesionāļus, kas nodarbojas tieši ar kustamā mantojuma aizsardzību. Izveidojusies sadarbība un veiktas regulāras pārbaudes pie mākslas un antikvāro priekšmetu tirgotājiem, kā arī pastāvīgi tiek pārbaudītas tematiskās interneta vietnes.

          Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Sandra Zirne Latvijas Televīzijai pastāstīja: "Mani pārsteidza tas, cik daudz priekšmeti tiek ievesti no Krievijas un Ukrainas. Tie ir bultu gali [..]. Īpašas saktas no Karēlijas apgabaliem, Krievijas reģioniem. Kaut kādā veidā Latvijā tranzītā tas tiek ievests. Es nedomāju, ka tie, kas šos priekšmetus pirka un uzglabāja, nav apzinājušies, kas tas īsti ir."

          Pasaules kultūras mantojuma institūcijām arvien lielākus šķēršļus aizsardzības nodrošināšanai rada tieši moderno tehnoloģiju attīstība. Tā saucamie “racēji” bieži vien ir daudz labāk aprīkoti nekā sertificētie speciālisti. Tomēr, kā norāda atbilstošās institūcijas, galvenā problēma ir morāli ētiska, proti, sabiedrības zemā izpratne par kultūras mantojuma vērtību.

          Kļūda rakstā?

          Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

          Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

          Latvijā
          Ziņas
          Jaunākie
          Interesanti