Panorāma

Gvido Zvaigznes atmiņa Rojā dzīva

Panorāma

Panorāma

Vai mazajiem skolēniem būtu jāļauj ilgāk pagulēt?

Topošā izglītības ministre skeptiska par iespēju stundas skolās sākt vēlāk

Vairumā Latvijas skolu mācību darbs sākās plkst. 8 vai plkst. 8.30. Agrie rīta cēlieni ir īpaši grūti mazāko skolēnu vecākiem, un bērni, kas dzīvo no skolas tālāk, spiesti celties ļoti agri. Lai uzlabotu vidi skolās un bērnu labsajūtu, Igaunija plāno noteikt, ka skolās mācības varētu sākties plkst. 9, vēsta kaimiņvalsts sabiedriskais medijs. Vai arī Latvijā skolēniem būtu jāļauj no rītiem ilgāk pagulēt? Topošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzskata, ka šādas pārmaiņas Latvijā radītu vairāk problēmu nekā ieguvumu.

Agrā celšanās no rītiem, lai dotos uz skolu, daudziem bērniem un viņu vecākiem sagādā grūtības. Vēl īsti nepamodušies, skolēni nav gatavi koncentrēties mācību darbam. Tāpēc Igaunijā plāno no 2020. gada mācību stundas valsts skolās sākt vien plkst. 9, nevis plkst. 8 no rīta.

Latvijā arī šādas izmaiņas iepriekš tikušas apspriestas, taču nepanākot vienošanos. Vairumā skolu audzēkņiem jāierodas pirms plkst.8 vai vēlākais – plkst. 8.30 no rīta, arī Rīgas 28. vidusskolā. Tā saucamās nultās stundas gan sākas ceturksni pirms plkst. 8. Skolas vadība par ieceri pārcelt stundu sākumu uz vēlāku laiku izsakās piesardzīgi.

Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons teica, ka tas tikai pagarināšot laiku, ko bērns pavada skolā, un atņems brīvo laiku interešu izglītībai.

"Pulciņi, tas viss pārnesīsies vēlāk, un vakarā viņi būs vairāk noguruši, un diena būs [garāka]. Nē. Es esmu pret. Es saprotu, Igaunijā vecāku padomei ir gala vārds sakāms par to visu. Un paskatīsimies, ko par to saka arī igauņu sabiedrība," sacīja skolas direktors.

Aptuveni pirms gada nepieciešamību pārskatīt laikus, cikos sākas mācību cēliens, aicināja tiesībsargs Juris Jansons. Ar sūdzību par nulto stundu sākumu plkst. 7.30 no rīta birojā vērsās kāda bērna vecāki. Izvērtējot situāciju, secināts, ka pārāk agrs mācību darba sākums var pasliktināt veselību un mācību sasniegumus, un tāpēc to var uzskatīt par bērnu tiesību pārkāpumu.

"Šobrīd pirmās stundas sākuma laiks normatīvajos aktos nav noteikts un katra skola to nosaka pati," norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Tiesībsargs aicināja likumā noteikt konkrētu laiku, cikos sākt stundas, taču tas aizvien nav izdarīts. Topošā izglītības un zinātnes ministre Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) sliecas piekrist viedoklim, ka Latvijā šādas pārmaiņas radītu vairāk problēmu nekā ieguvumu.

"Tas nozīmē, ja bērnam, un īpaši mazākajās klasēs stundas sāksies vēlāk, tad arīdzan vecākiem ir jārēķinās ar papildu problēmām, kādā veidā samenedžēt skolēnu nogādāšanu līdz skolai," teica politiķe.

Ja vecāki uzskata, ka kādā skolā mācību darbs sākas pārāk agri, viņi to drīkst risināt vecāku padomē.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti