Ministru prezidents stiprina savas pozīcijas. Pie premjera top jauna ietekmīga institūcija - Pārresoru koordinācijas centrs, kura uzdevums būt koordinēt ministriju darbību un izstrādāt Nacionālo attīstības plānu. Pagaidām par tā vadīšanu interese gan nav liela, jo līdz vakar vakaram neviens uz centra vadītāja amatu vēl nebija pieteicies. Amatpersonas uzskata, ka centra izveide ir milzīgs solis komunikācijas robu aizpildīšanai un ministriju patvaļas ierobežošanai, bet eksperti ir skeptiskāki - centra izveides lietderība būs atkarīga no cilvēkiem, kas piekritīs strādāt par galvenajiem premjera analītiķiem.
Jaunā iestāde ar birokrātisko nosaukumu - Pārresoru koordinācijas centrs - atrodas turpat valdības ēkā, ceturtajā stāvā. Izstaigāju visu gaiteni, atrodu vairākas tukšas telpas, bet centram veikli paslīdu garām un nonāku uz kāpnēm, pa kurām amatpersonas dažkārt cenšas aizmukt no žurnālistiem.
Nekā kopēja Pārresoru koordinācijas centram ar savulaik Eināra Repšes laikā pie premjera izveidoto un likvidēto slepeno Informācijas analīzes dienestu gan nav. Pārresoru koordinācijas centrs būs atklāta iestāde, kas koordinēs ministriju darbu un kontrolēs Nacionālā attīstības plāna izpildi. Pagaidām uz valdības namu ar saviem darba galdiem, kā stāstīja Valsts Kancelejā, pārvākušies daži darbinieki no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, arī ekonomikas ministrijas un turpat netālu esošās Valsts Kancelejas. Centra vadītājs un galvenie analītiķi, kuriem būs jāveido premjeram "stiprā aizmugure", joprojām tiek meklēti. Ministru prezidenta padomnieks Ints Dālderis.
Tiešas sviras, lai kontrolētu lēņu muižas centram nebūs. Centrs pildīs analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā. Daži ierēdņi neoficiāli Latvijas Radio atzina, ka premjera rezolūcija uz kāda dokumenta jau esot pietiekams bieds ierēdnim. Bijusī Valsts Kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone, kas tagad strādā par Valsts Administrācijas skolas vadītāju uzskata, ka centram būs pietiekami daudz netiešu sviru kā pildīt galvenā koordinatora lomu un funkcijas ir pietiekamas.
Tomēr Tieslietu ministrija joprojām nesaskata juridisku pamatu šāda centra izveidei. Interviju sniegt un publiski paust savu viedokli Tieslietu ministrijas augstā ierēdniecība atteicās, jo nevēlas runāt pretim valdības vadītājam. Septembrī, kad valdībā tika spriests par šāda centra izveidi, Tieslietu ministrijas atzinumi bija skarbi - šādas premjera tiešās pārvaldības iestādes izveide neatbilst Satversmei. Centra izveide ierobežo Ministru kabineta locekļu neatkarību un ir pretrunā ar Ministru kabineta iekārtas likumā noteikto koleģialitātes principu. Premjera padomnieks bilst, ka tik un tā visi lēmumi tiks pieņemti valdībā, ministriem balsojot.
Savulaik tika apspriests, ka centra vadītājs varētu būt politiska amatpersona. Taču tas tika noraidīts, jo amata politizēšana radītu lielāku nestabilitāti. Valsts pārvaldes speciālists Māris Knoks neizprot, kāpēc tā, jo skaidrs, ka centrs ir vistiešākā veidā saistīts ar premjeru un saskaņā ar nolikumu, tas arī valdības deklarācijas izpildi.
Patlaban Valsts kanceleja ir izsludinājusi konkursu uz centra vadītāja amatu. Līdz vakardienai neviens pieteikums vēl nebija saņemts. No kandidāta tiek prasīta laba reputācija, spēja komunicēt, analizēt un plānot, kā arī triju gadu pieredze vadošā amatā. Pretendentiem jāpiesakās līdz 13.decembrim. Alga noteikta līdzīgi kā valsts sekretāram - 1715 lati mēnesī . Labi atalgot paredzēts arī vēl sešus centra konsultantus - mēnesī aptuveni 1600 lati. Arī šie amati vēl ir brīvi. Pavisam plānots, ka centrā strādās 14 - 15 darbinieki un gadā šo analītiķu darbs nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni 300 tūkstoši latu. Māris Knoks uzskata, ka centra izveide ir zināma neuzticības izteikšana Valsts Kancelejai.
Amatpersonas neslēpj, ka centra izveide pie premjera ir valdības vadītāja pozīciju stiprināšana, lai veicinātu lēmumu pieņemšanu.
