Pavļuts pastāstīja, ka noteikumi tapuši saistībā ar jauno Būvniecības likumu, kas pieņemts vasarā un stāsies spēkā 1.februārī, taču arī novembrī notikusī Zolitūdes traģēdija, kad, sabrūkot veikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki, likusi pārskatīt vairākus jautājamus un izturēties ar lielāku stingrību pret prasībām būvniekiem un uzraugiem.
EM izstrādātajos noteikumos, kas nodoti saskaņošanai ministrijām un iesaistītām institūcijām, paredzēs sertifikāciju, būvniecības speciālistu atbildības apdrošināšanu un sabiedriski nozīmīgu ēku apdrošināšanu.
Pavļuts arī sacīja, ka nozares pārstāvji bijuši informēti par iecerētām izmaiņām un paspēs pielāgoties, jo visai industrijai bija skaidrs, ka „tā kā līdz šim dzīvot nevar". Jaunie noteikumi paredzēs atbildības apdrošināšanu būvspeciālistiem, projektētājiem, inženieriem, kas projektēšanas un būvniecības stadijā uzrauga projektu.
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena" gan pauda atšķirīgu viedokli. Viņš pašreizējo situāciju būvniecības nozarē salīdzināja ar sporta spēli, kurai ir jāsākas, bet ne spēlētāji, ne tiesneši nezina spēles noteikumus.
Viņš arī pauda skepsi par apdrošināšanas spēju ietekmēt būvniecības kvalitāti, jo apdrošināšana nav preventīva darbība, tā kaut ko atlīdzina, ja būs zaudējumi. „Tā būs ļoti nopietna problēma pēc 1.februāra," atzina Straume.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš pauda satraukumu par „maģisko steigu", ar kuru ministrija pēdējā brīdi virza apstiprināšanai noteikumus. Salmiņš prognozēja, ka būvniecības nozari regulējošie normatīvie akti „valdības sienas sasniegs februāra pirmajā dekādē".
Stāsts ir par to, ka pašvaldībām 1.februārī jāsāk darbs būvvaldēs pēc jauna likuma, bet noteikumi parādīsies februāra beigās. [..] Tā ir absolūta bezatbildība," sašutumu pauda Salmiņš. „Būvniecības likums bez noteikumiem strādāt nevar!"
Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume un Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš kritizē EM par būvnoteikumu virzīšanas termiņiem00:00 / 06:43Lejuplādēt
Kopumā ministrija sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.
Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu jaunajos noteikumos būtiski pastiprinātas būvniecības kvalitātes un drošības prasības, paredzot gan augstākas profesionālās prasības speciālistiem, gan jaunu sistēmu speciālistu sertifikācijā un atbildībā. Tāpat būtiskas izmaiņas skars būvniecības dokumentācijas iesniegšanas kārtību, kā arī ēku klasifikāciju un attiecīgas prasības katrā grupā. Savukārt, lai nodrošinātu valsts līmeņa uzraudzību un kontroli pār būvniecības procesu, Saeimā ir iesniegti un 1.lasījumā atbalstīti grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas paredz šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju. Birojs īstenos profesionālu uzraudzību pār sabiedriski nozīmīgo ēku būvniecības procesu un to nodošanu ekspluatācijā, pārliecinoties ne vien par dokumentu pareizību, bet arī darbu izpildes kvalitāti un ēkas drošību. Tāpat birojam tiks piešķirtas tiesības sekot līdzi ekspluatācijā nodotu būvju drošībai. Par biroja izveidi vēl jālemj Saeimai.
Savukārt noteikumos paredzēta skaidra būvju klasifikācija trīs grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā augstākā grupa. Klasifikācija ir saistīta ar būvniecības un būves potenciālo risku: iesaistīto cilvēku skaitu, tehnoloģisko sarežģītību un iespējamo ietekmi uz vidi. Trešās grupas būvēs ietilpst sabiedriski nozīmīgās būves, bet pirmajā grupā ir būves, kuru būvniecībai nav jāsaņem būvatļauja un jāizstrādā būvprojekts, piemēram, malkas šķūnītis. Būves piederība kādai no grupas nozīmē atšķirīgu būvniecības dokumentācijas apjomu un būvprojektēšanas ilgumu (2 vai 4 gadi); būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta ekspertīzes nepieciešamību; atšķirīgu būvniecības kontroli - būvinspektoram obligāto būvobjekta apsekojumu skaitu (ir paaugstinātas prasības salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu), atšķirīgas prasības apdrošināšanai. Tāpat nākotnē ir plānots sasaistīt būvju klasifikāciju ar būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, nodrošinot, ka sarežģītākus projektus īsteno tikai kompānijas ar atbilstošu pieredzi un personāla nodrošinājumu.
Tiek noteikta personu, kas vada un uzrauga būvdarbus, kā arī projektē - obligātā profesionālā atbildība, ko apliecina apdrošinātājs. Tas nozīmē - ja darbs veikts nekvalitatīvi, iestājas apdrošināšanas gadījums. Šis instruments nodrošinās ne tikai reakciju uz sekām, bet darbosies arī kā preventīvs līdzeklis, lai speciālists pievērstu lielāku uzmanību kvalitātei savā darbā, jo viņa darbu vērtēs arī apdrošinātājs.
Būvdarbu uzraugiem tiek noteikts pienākums plānot un dokumentēt būvniecības procesu. Pirms būvdarbu uzsākšanas uzraugam jāizstrādā un jāiesniedz būvvaldē uzraudzības plāns, pēc kura vadoties apsekojumus arī veic un līdz ar to situāciju dabā konstatē arī būvinspektors. Atbilstoši būvuzraudzības plānam par visu galveno posmu pabeigšanu jābūt arī vizuālam apliecinājumam. Šāds regulējums nodrošinās to, ka būvuzraugs pastāvīgi atradīsies objektā, nevis kā tas nereti notiek šobrīd, atbrauc tikai uz objekta nodošanas brīdi vai īsi pirms tam.
Tiek pagarināti būvniecības objektu garantijas termiņi, diferencējot tos ēku konstruktīvajiem elementiem un apdarei - konstruktīviem elementiem 5 gadi, apdarei 2 gadi, iestrādātiem materiāliem atbilstoši to ekspluatācijas īpašību deklarācijā noteiktajam. Savukārt sabiedriski nozīmīgajām ēkām garantijas termiņš nedrīkstēs būt īsāks par 5 gadiem (pašlaik 2 gadi).
Augstākas prasības tiek izvirzītas arī būvinspektoru profesionalitātei un kompetencei. Papildu šobrīd spēkā esošajiem nosacījumiem, ka būvinspektoram ir jābūt augstākajai izglītībai arhitektūras vai būvniecības jomā un 5 gadu pieredzei vai vidējai profesionālajai izglītībai arhitektūras vai būvniecības jomā un augstākajai izglītībai citā jomā, kā arī 10 gadu pieredzei, turpmāk būvinspektoriem būs nepieciešams arī būvspeciālista sertifikāts, un tiek noteikts, ka 5 gadu pieredzei jābūt iegūtai pēdējo 10 gadu laikā un 10 gadu pieredzei jābūt iegūtai pēdējo 20 gadu laikā. Savukārt būvspeciālista sertifikāta iegūšanas prasība ir augstākā izglītība arhitektūras vai būvniecības jomā.
Tāpat šogad izveidos Latvijas Būvniecības padomi, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padomes darbā iesaistīs būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas, un padomes funkcijās ietilps priekšlikumu izstrādāšana būvniecības nozares attīstīšanai, būvspeciālistu profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanai un viņu kompetences paaugstināšanai.
