«Tikumības grozījumu» dēļ ministrijai būs jāizveido tikumības mēraukla

Ja valsts prezidents parakstīs šos grozījumus, kas liek izglītības iestādēm aizsargāt izglītojamos no tikumisku attīstībai nenodrošinošas informācijas, tad Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nāksies izstrādā tikumības mērauklu skolās. Lielākā problēma ir tā, ka šim likumam nav nekādu pārejas noteikumu, un tam jāstājas spēkā nekavējoties. Turklāt iepriekš nekādas problēmas ministrija nekonstatēja, ka skolās tiek izmantoti tikumību apdraudoši materiāli.

Par „Saskaņas” deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumiem, kā „skolas padarīt par tikumības citadeli”, aprīlī vēstuli Izglītības komisijai rakstīja izglītības ministre Mārīte Seile. Viņa vēstulē bažījās, ka šāda sasteigta un nepārdomāta priekšlikuma virzība nav atbalstāma.

Jo piedāvātie grozījumi dublē esošās Izglītības likuma normas, un skolās jau tagad nedrīkst izmantot Satversmē ietvertajām vērtībām neatbilstošus mācību līdzekļus un materiālus.

Tāpat arī nav pamata apgalvot, ka mācību iestādes pārkāpj likumdevēja noteiktus ierobežojumus izmantojamā satura veidošanā vai materiālu izvēlē, tā apdraudot izglītojamā tikumību, tā rakstīja ministre.

Izglītības komisija neatbalstīja Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu izglītības iestādēm aizsargāt izglītojamos no tādas informācijas un metodēm, kas neatbilst tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Taču galīgajā lasījumā ceturtdien Saeima atbalstīja šos priekšlikumus. Tas nozīmē - ja valsts prezidents šos grozījumus Izglītības likumā parakstīs, tie arī uzreiz stāsies spēkā.

Tā kā Saeimas izglītības komisija grozījumus neatbalstīja, tad nekādi pārejas noteikumi nav paredzēti.

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) atzīst, ka līdz ar to situācija ir diezgan sarežģīta: „Lieta, kas man šķiet diezgan neloģiska, ka tiks atļauts skolu padomēm lemt arī par tīri metodiskiem jautājumiem. Līdz šim tie bija organizatoriskie jautājumi, ko skolu padomes lēma. Tas nozīmē, ka vasaras mēnešos mācības skolās vairs nenotiek un uz šādu jaunu noti pastāv iespēja pārorientēties. Bet jautājums par skolu padomju funkcijām ir sarežģītākais , kas likumā iestrādāts iekšā. Un pēc būtības tas nozīmē, ka nevis pedagogi lems par daļu no izglītības metodēm, bet cilvēki, kuriem nav specifiskas izglītības un nesaprot izglītības procesu kopumā.”

Izglītības komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd nav bijuši precedenti, kad mācībās izmantotie materiāli būtu atzīti par netikumīgiem. Komisijas vadītājs Vucāns arī norāda, ka visās notikušajās diskusijās par grozījumiem atklājās, ka

skaidru kritēriju nav tikumības mērauklai un tas ir subjektīvs jautājums.

Kā ministrijai jārīkojas, ja grozījumus izsludinās, Latvijas Radio skaidro izglītības ministres preses padomniece Ilze Salna: „Tajā brīdī, kad šie grozījumi būs izsludināti un likums būs stājies spēkā, Ministru kabinetam ir deleģējums noteikt kārtību un Izglītības ministrijai kā kompetentajai iestādei būs šis uzdevums jāveic. Jānosaka kārtība, kādā veidā izvērtējama informācija, tajā skaitā mācību līdzekļi un materiāli, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstību šajā likuma mērķī ietvertajam izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī izvērtēšanas kritērijus.”

Tiesa, Saeimas izglītības komisijas vadītājs Jānis Vucāns norāda – es to negribētu rosināt, taču pastāv arī iespēja lūgt Valsts prezidentu, caurskatot likumprojektu, padomāt par to, ka tas būtu jānosūta precizēšanai. Taču te jāsaka vārds pedagogu organizācijām un Izglītības un zinātnes ministrijai. Izglītības ministrija šo jautājumu nekomentē, Latvijas Radio norāda Ilze Salna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti