Regulējums attiecībā uz bēgļu jautājumu ir sarežģīts – pašlaik pasaulē pastāv tas regulējums, kas pieņemt pēc Otrā pasaules kara, reaģējot uz tolaik esošo situāciju. Taču tagad situācija ir atšķirīga.
Tāpēc tagad juristu vidū ir diskusijas, vai iepriekšējais regulējums ir pietiekams. Un pašlaik juristiem būtisks uzdevums saprast, kas šajā jomā nav noregulēti.
Savukārt komentējot situāciju ar Latvijā uzņemto bēgļu aizbraukšanu, Ziemele norādīja – tas drīzāk ir īstenošanas jautājums. Ja valsts uzņemas pienākumu un politiķi nespēj to iznest, tad tagad nākas maksāt par šīm sekām.
Tieši starptautisko tiesību jautājumi krīžu laikā būs galvenā tēma, ar kādu šonedēļ Rīgā atklās starptautisku konferenci, kas trīs dienu garumā pulcēs vairāk nekā 400 tiesību speciālistu no 43 valstīm. Tie būs juristi, tiesneši, akadēmiķi un citi starptautisko tiesību eksperti.
Iepriekš LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēmusi ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.
Lai gan politiķi pirms tam solīja, ka darīs visu iespējamo, lai bēgļus integrētu Latvijā, taču mentoriem atvēlētā nauda nedod rezultātus, bet valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt sava pie mājokļa.
Iekšlietu ministrijā tagad atzina, ka Latvijā ir problēmas ar patvēruma meklētāju iekļaušanas plāna iedzīvināšanu. Turklāt lēmums par pabalsta samazināšanu bija kļūdains.
Jau ziņots, ka Latvija piekrita brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros.
