Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas.
"Teju ik dienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā," uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga biroja veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu izmantot daudz pilnvērtīgāk.
Birojā uzsver, ka situācija nevar būt atrisināta tikai ar moderni ierīkotu uzbrauktuvi pie bankas ēkas ieejas, ir nepieciešams, lai arī cilvēks ar redzes traucējumiem varētu iepazīties ar bankas dokumentu skaidri un saprotami, īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības prasības par digitālo preču un pakalpojumu piekļūstamību.
Pētījumā secināts, ka bieži gan cilvēki ar invaliditāti, gan bankas ar problēmām saskaras gadījumos, kad cilvēku ar invaliditāti uz banku kāds pavada, jo dažkārt palīgi pārkāpj savas kompetences robežas. Bankas ir norādījušas uz nepieciešamību definēt to, kas var pavadīt cilvēkus ar invaliditāti un noteikt viņu pilnvarojumu.
Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka jau pašlaik Invaliditātes likums definē pavadošo personu veidus: asistents, surdotulks un pavadonis. Viņu mērķis ir atbalstīt cilvēku ar invaliditāti ārpus viņa dzīvesvietas, turklāt nevienai no šīm personām nav tiesību pieņemt lēmumu vai parakstīties cilvēka ar invaliditāti vietā.
Tiesībsargs bankām ir sniedzis rekomendācijas piekļūstamības uzlabošanai.
Piemēram, vispirms nepieciešams apzināties, ka bankām jāveic uzlabojumi gan attiecībā uz cilvēkiem ar fiziskiem, gan maņu un garīga rakstura (psihiskiem un intelektuāliem) traucējumiem.
Tāpat, lai pakalpojums būtu pilnībā piekļūstams, ir nepieciešams nodrošināt pieejamu gan fizisko, gan informatīvo un digitālo vidi. Veidojot piekļūstamu vidi, liels uzsvars būtu liekams uz to, ka bankām ir jāpiesaista cilvēku ar invaliditāti organizācijas konsultāciju sniegšanai visa procesa gaitā.
Nodrošinot Eiropas Savienības prasības, ir svarīgi, lai banku mobilās aplikācijas, internetbankas un citi digitālie rīki arī atbilstu piekļūstamības prasībām.
Būtiska loma ir arī banku darbinieku izglītošanai. Tiesībsarga ieskatā, jānodrošina banku darbinieku praktiskas apmācības par cilvēku ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām, lai nerastos tiesību pārkāpumi, piemēram, aicinājums cilvēkam ar redzes traucējumiem ierobežot rīcībspēju, jo bankas darbinieks nesaprot, kā cilvēks ar redzes traucējumiem var iepazīties ar bankas dokumentu.
Īpaša uzmanība būtu pievēršama to cilvēku tiesību nodrošināšanai, kas ir mazāk aizsargāti un dzīvo dažādās institūcijās – sociālo aprūpes iestāžu klienti, cilvēki ar ierobežotu rīcībspēju, pacienti, kas ilgstoši uzturas psihoneiroloģiskajās slimnīcās un citi.
Arī normatīvais regulējums paredz būtiskas izmaiņas jau tuvāko gadu laikā, t.i., no 2025. gada vidus digitālajiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, bankomātiem, ir jābūt piekļūstamiem cilvēkiem ar invaliditāti. Tas gan nenozīmē, ka pakalpojumu piekļūstamību nedrīkst nodrošināt agrāk par noteikto termiņu, atgādina Tiesībsarga birojs.
Kā skaidroja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska, iespējamās, diskriminējošās situācijas galvenokārt veidojas tāpēc, ka banku darbinieki neatpazīst komunikācijas riskus un nezina kā rīkoties
Pētījuma autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves.
