Viņš norādīja, ka bieži vien cilvēki izsaka kritiku, neko nezinādami par citādo, tādēļ viņš ieteica nejaukties citu dzīvēs, pieņemt, saprast citādo un dzīvot savas dzīves. Jansons skaidroja, ka ikviens iedzīvotājs ir atbildīgs par to, ko viņš runā. Tas savukārt veido vidi, kādā mēs dzīvojam.
Tiesībsargs sacīja, ka arvien biežāk publiskajā telpā novērojama naida runa un neiecietības pazīmes. “Neiecietība parādās dienas gaismā. Problēma, kas jau līdz šim ir bijusi. Latenta jeb ļoti slēpta problēma.
Tagad tā vienkārši parādās dienas gaismā, kad cilvēki sāk iestāties par savām tiesībām. Kad cilvēki domā, kā tad visu to varētu novērst,” viņš sacīja.
Savukārt par notikušo Tukumā, kur ar degšķidrumu tika apliets un pēc tam aizdedzināts cilvēks, tiesībsargs pauda, ka notikušais ir sekas pašas sabiedrības rīcībai. Viņš akcentēja, ka būtiskākais ir pievērst šim gadījumam uzmanību un saprast, kādēļ tā ir noticis.
Vienlaikus Jansons norādīja, ka likumsargiem ir jāpievērš uzmanība jebkuram noziegumam un jāatklāj tā izdarītāji. Viņš atzīmēja, ka tiesību normu piemērošanā liela nozīme ir tam, cik kvalitatīvs ir policijas darbs izmeklēšanas laikā.
Arī Tukuma gadījumā “daudz kas būs atkarīgs no konkrētā policijas iecirkņa, jo runājam par kompetencēm tiesībnormu piemērošanā”, atzina Jansons.
Tāpat tiesībsargs uzsvēra, ka šādu naida noziegumu atklāšana ir sarežģīta un atkarīga no policijas profesionalitātes.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļā pēc cilvēka aizdedzināšanas Tukumā, izskanēja aizdomas, ka noziegums pastrādāts homofobisku motīvu dēļ. Abi cietušie vīrieši iepriekš saņēmuši draudus, bet Tukuma policija atteikusies ierosināt kriminālprocesu.
Valsts prezidents un citas amatpersonas aicināja izvērtēt, vai notikušais nav uzskatāms par naida noziegumu. Vienlaikus politiķiem tiek pārmesta naidīgas vides radīšana ar homofobiskiem izteikumiem.
Savukārt policija dažas dienas pēc notikušā paziņoja, ka iespējams, arī nav noticis noziedzīgs nodarījums.