Pārtikas cenu pieaugums un lielie izdevumi par siltumenerģiju aktualizē nabadzības problēmu valstī, jo aizvien vairāk iedzīvotāju kļūst grūti nosegt maksājumus par visām pamatvajadzībām. To pamanījis arī Tiesībsarga birojs.
Biroja sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska pastāstīja: "Protams, ka iedzīvotāji par to raksta un mēs no savas puses skatāmies līdzi, kādi tad ir tie minimālo ienākumu lielumi. Tie, protams, pēc Satversmes tiesas nolēmumiem tika ievērojami palielināti, tomēr aizvien tie, mūsu ieskatā, ir nepietiekami.
Un cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, – šo līdzekļu viņu rīcībā ir ļoti, ļoti maz. Patiesi jābrīnās, kā viņi var izdzīvot no šīm summām."
Rezevska skaidroja – šobrīd dati rāda, ka pārtikai pieaugušam cilvēkam nepieciešami apmēram 188 eiro mēnesī, taču ir minimālā ienākuma lielumi, kuri nesasniedz pat šo slieksni.
"Pretī mums minimālā invaliditātes pensija ir, sākot no 150 eiro. Labi – no janvāra sola šo lielumu pārskatīt. Lai gan šobrīd mēs zinām, ka budžeta apstiprināšana ir aizkavējusies. Līdz ar to mēs saprotam, ka no janvāra jaunie, pārskatītie sociālā pabalsta lielumi nebūs pieejami. Bet arī, skatoties uz pārskatītajiem sociālā atbalsta lielumiem, kur šobrīd 109 eiro vietā plānoti 125 eiro, mēs aizvien skatāmies, ka tas ir nepietiekami maz," stāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve.
Pēc viņas teiktā, skaidrs ir tas, ka šī brīža apstākļi nabadzīgo iedzīvotāju skaitu vairo, nabadzības slieksnim pārgrūžot arī tos, kuri līdz pārtikas un energoresursu cenu kāpumam vēl spēja, tā teikt, savilkt galus kopā.
Labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio otrdien atzina, ka nabadzības, sociālās atstumtības un ienākumu nevienlīdzības risināšanā ir daudz darāmo darbu. Siliņa skaidroja – viens no galvenajiem darbiem ir Satversmes tiesas noteikto ienākuma sliekšņu pārskatīšana. To celšana arī būšot viens no ministres uzdevumiem, skatot nākamā gada budžeta iespējas.
"Minimālo ienākumu slieksnim ir nepieciešama pietiekoši liela naudas summa. Es esmu jau iesākusi sarunas ar kolēģiem par to.
Šie minimālā ienākuma sliekšņi ir absolūtais minimums, kas šobrīd labklājības jomā ir jāizdara.
Tāpat arī sociālo pakalpojumu minimumu izmaiņas saistībā ar minimālās algas celšanu. Tur ir vajadzīgs ne mazāk par 20 miljoniem," stāstīja ministre.
Centrālā statistikas pārvalde otrdien publicēs jaunākos statistikas datus par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību Latvijā 2021. gadā.
