Panorāma

Vešanai uz Ukrainu nodod pirmos konfiscētos auto

Panorāma

Stompaku purvā piemin nacionālos partizānus

Tiesa liek ATD izbeigt 200 miljonu vērtus līgumus

Tiesa uzdod valstij atcelt 200 miljonus eiro vērtus autobusu pārvadājumu līgumus ar «Nordeka» Vidzemē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Autotransporta direkcijai jāatkāpjas no 200 miljonus eiro vērtiem valsts līgumiem ar AS "Nordeka", kas paredzētajā laikā nav sācis pasažieru pārvadājumus Cēsu, Limbažu un Siguldas autobusu lotēs, atzinusi Administratīvā tiesa.

Jau pagājušā gada 1. jūlijā sabiedriskā transporta Cēsu, Limbažu un Siguldas maršrutu tīkla daļās vajadzēja sākt ripot AS "Nordeka" autobusiem. "Nordeka" bija uzvarējusi atklātā konkursā, iegūstot tiesības pasažieru pārvadāšanai minētajos maršrutos Vidzemē. Taču tā nenotika. "Nordeka" nebija gatava sākt pārvadājumus, uzņēmumam vēl nebija autobusu reisu izpildei.

Autotransporta direkcija nolēma panākt soli pretī, ļaujot "Nordekai" pakalpojuma sniegšanu sākt gadu vēlāk. Ar šādu pretimnākšanu nebija mierā pārējie pārvadātāji.

Tāpēc akciju sabiedrība "CATA", kas iepriekšējā periodā apkalpoja šo pašu maršrutu tīklu, bet konkursā bija zaudējusi, vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā vērsās arī SIA "Tukuma auto."

""CATA" saprata, ka noteikumi ar atpakaļejošu spēku tiek mainīti par labu vienam no pretendentiem, šajā gadījumā tam, kurš bija uzvarētājs. Un, ja "CATA" būtu bijusi tāda pati iespēja, būtu iespēja ilgāk gatavoties un tas būtu bijis zināms jau iepriekš, bez šaubām arī "CATA" piedāvājums izskatītos citādāk," sacīja AS "CATA" advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika.

Valmieras tiesu namā šī lieta tika skatīta koleģiāli, trīs tiesnešu sastāvā. Spriedums pieņemts 2. martā. Tiesa nosprieda, ka direkcijai nebija nekāda pamata "Nordeka" dot papildu laiku pārvadājumu sākšanai. Līdz pat šai dienai "Nordeka" nav sākusi sniegt pakalpojumus Vidzemē, kur pārvadājumus turpina nodrošināt iepriekšējais pārvadātājs – AS "CATA".

Tiesa secināja, ka Autotransporta direkcija patvaļīgi grozīja iepirkuma līgumus ar "Nordeka" un pagarināja termiņu jauno autobusu uzrādīšanai un pārvadājumu sākšanai. Tā kā "Nordeka" vēl nav sākusi pārvadāt pasažierus Vidzemē, tiesa atzina, ka Autotransporta direkcijas pienākums ir iepirkuma līgumus izbeigt, nemeklējot citus "Nordeka" labvēlīgus risinājumus.

"Ir jābūt jaunam iepirkumam, jo šeit tiek ierobežotas citu pretendentu iespējas, jo citiem pretendentiem, ja tiktu ņemts vērā tas, ka līguma pakalpojumi ir jāuzsāk gadu vēlāk, citiem pretendentiem varēja būt citas iespējas iesniegt citādākus piedāvājumus. Šajā gadījumā, lai nodrošinātu vienlīdzību, būtu visiem pretendentiem vienlīdzīgas iespējas, ir jārīko jauns konkurss," skaidroja Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama tiesnese Solveiga Pone.

Tiesa atzina, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšana par gadu ir uzskatāma par būtisku iepirkuma noteikumu grozīšanu un līguma izpildes noteikumu atvieglošanu, tādējādi padarot līguma izpildi izdevīgāku "Nordeka", salīdzinot ar citiem pretendentiem. Ne iepirkuma nolikumā, ne līgumā nav paredzēta iespēja grozīt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas laiku.

Tiesa konstatēja, ka līgumu grozījumos faktiski nav atklāts pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšanas iemesls. No pierādījumiem lietā tiesa secināja, ka autobusu piegāžu kavējums ir noticis tieši "Nordeka" bezdarbības rezultātā, proti, "Nordeka" nav pilnā apmērā savlaicīgi veikusi līgumos ar piegādātājiem noteiktos avansa maksājumus, kas attiecīgi ir aizkavējis autobusu ražošanas uzsākšanu.

Autotransporta direkcija bija iepriekš apsvērusi risku, ka pārvadātājs var neuzsākt pakalpojuma sniegšanu noteiktajā laikā, un šādā situācijā paredzējusi vienpusēji atkāpties no līguma. Turklāt, gatavojot iepirkuma dokumentus, Autotransporta direkcijai jau bija jāapsver riski saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām.

Savukārt līgumu slēgšanas brīdī, kad kopš Covid-19 ierobežojošo pasākumu piemērošanas bija apritējis gads, Autotransporta direkcijai nebija pamata atsaukties uz Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām kā iepriekš neparedzamām.

Tiesa, vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz līgumu saistību izpildi, norādīja, ka karadarbība sākās desmit mēnešu pēc līgumu noslēgšanas un trīs mēnešus līdz autobusu piegādes termiņa beigām. Tādēļ saistībā ar karadarbību Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām nevarēja būt būtiska ietekme uz sagatavošanos līguma izpildei un tas nevarēja kalpot par iemeslu atlikt autobusu piegādes termiņu.

Autotransporta direkcijai un "Nordeka" ir tiesības pārsūdzēt spriedumu Augstākajā tiesā. Autotransporta direkcija ar spriedumu ir iepazinusies un to nepārsūdzēs.

"Šajā tiesas spriedumā, kas šobrīd ir publiskots, nevar teikt, ka mēs visam piekrītam, ko mēs tur lasām. Jāatzīst, ka mēs viņu arī vērtējam arī Konkurences padomes nesenajā karteļa lietas kontekstā. Skaidrs, ka, visdrīzāk, vairs neuzskatām par lietderīgu iesaistīties tiesas procesos, šajā gadījumā netiesāsimies," sacīja direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis.

Pretēju rīcību sola AS "Nordeka," kas uzņēmuma nespēju laikus nodrošināt reisus tiesā pamatoja ar kovida pandēmijas sekām un Krievijas sāktā kara ietekmi. "Plānojam kasācijas sūdzību iesniegt līdz šā mēneša beigām, jo, iepazīstoties ar pilnu sprieduma tekstu un gatavojot sūdzību, secinām, ka Administratīvā tiesa ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu," rakstiskā atbildē norādīja "Nordeka".

Iepriekš "Nordeka" bija jāsāk pildīt uzņemtās saistības no pērnā gada 1. jūlija, bet tas nebija iespējams autobusu trūkuma dēļ.

"Nordeka" apgrozījums 2021. gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un uzņēmums strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Cata" apgrozījums 2021. gadā bija 15,074 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 892 640 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,497 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Cata" patiesie labuma guvēji ir Māris Ozoliņš, Mārcis Leimanis un Antra Gulbe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti